Aptauja: Vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju mērķtiecīgi gatavojas jaunam Covid-19 izplatības vilnim

Tikmēr 55% atzīst, ka tam īpaši negatavojas, bet 6% konkrētu atbildi nevarēja sniegt.

Salīdzinot rezultātus pēc respondentu dzimuma, nedaudz biežāk Covid-19 izplatības vilnim gatavojas sievietes. Vīriešu vidū tam mērķtiecīgi gatavojas 38%, bet sievietēm šis rādītājs ir 39%. Savukārt pandēmijas saasinājumam nekā īpaši negatavojas 57% vīriešu un 54% sieviešu.

Septembra sākumā ļoti augsts satraukuma līmenis, desmit baļļu skalā savu satraukumu vērtējot ar deviņi vai desmit, bija 13% aptaujāto sieviešu, kamēr vīriešiem šis rādītājs bija 8%. Vidēji augsts satraukuma līmenis — no septiņu līdz astoņu baļļu apmērā, bija 26% sieviešu un 19% vīriešu, kamēr zems vai ļoti zems satraukuma līmenis (no vienas līdz četrām ballēm) bija 33% sieviešu un 48% vīriešu.

Nelielas atšķirības iezīmējas arī pēc respondentu vecuma — kopumā Covid-19 izplatības saasinājumam biežāk mērķtiecīgi gatavojas gados vecāki cilvēki. Vecumā no 18 līdz 24 gadiem jaunajam pandēmijas uzliesmojumam gatavojas 31%, no 35 līdz 44 gadiem — 31%, no 45 līdz 54 gadiem — 41%, no 45 līdz 74 gadiem — 43%.

Attiecīgi krīzei pastiprināti īpaši negatavojas 51% respondentu vecumā no18 līdz 24 gadiem, 61% — vecumā no 25 līdz 34 gadiem, 60% — vecumā no 35 līdz 44 gadiem, 55% — vecumā no 45 līdz 54 gadiem, 48% — vecumā no 55 līdz 74 gadiem. Visās vecuma grupās konkrētu atbildi sniegt nevarēja 4% līdz 8% respondentu.

Raugoties pēc sarunvalodas, latvieši biežāk snieguši atbildi, ka mērķtiecīgi gatavojas jaunajam Covid-19 izplatības vilnim, tajā skaitā veic uzkrājumus, seko līdzi aktuālajai informācijai par Covid-19 situāciju, pastiprināti rūpējas par fizisko un mentālo veselību un mēģina izvairīties no pārmērīga stresa. Latviešu vidū to dara 38%, kamēr krievvalodīgajiem šis rādītājs ir 31%.

Attiecīgi jaunajam Covid-19 uzliesmojumam nekā īpaši negatavojas 55% latviešu un 62% krievvalodīgo, bet konkrētu atbildi sniegt nevarēja 6% latviešu un 7% krievvalodīgo. Šajā aspektā novērojama pretēja situācija — latvieši par Covid-19 izplatību kopumā uztraucas mazāk, bet biežāk atbildējuši, ka mērķtiecīgi gatavojas jaunajam pandēmijas uzliesmojumam.

Psihoterapeits Andris Veselovskis skaidro, ka jebkādi pasākumi, kas palīdz uzkrāt finanšu resursus, enerģiju un pozitīvās emocijas, ir jāveicina, savukārt aktivitātes, kas šos resursus patērē, ir jāsamazina. Šajā saspringtajā periodā ieteicams atmest «perfektumu» — mēģināt nepārstrādāties, labāk neizdarīt ideāli, bet saglabāt enerģiju un optimismu.

Speciālista ieteikumi, sākoties jaunajam Covid-19 uzliesmojumam un ārkārtējai situācijai, būtu koncentrēties uz parastām ikdienas lietām un mēģināt tās izbaudīt — pastaigāties, pavadīt laiku ar ģimeni un bērniem. Tāpat Veselovskis iesaka pieņemt, ka būs jāpacieš neērtības un grūtības, bet tas uztrenēs un norūdīs.

Eksperts arī iesaka uzturēt labvēlīgu komunikāciju darbā, mājās un ar draugiem. Īpaši svarīgi esot nosargāt vai pavairot sociālās saites — arī internetā atrodamās interešu grupas var palīdzēt.

Speciālists arī iesaka neizdedzināt sevi, pietaupīt resursus, censties neiestrēgt bailēs, neiesaistīties bezgalīgās asiņainās cīņās par neskaitāmiem dažādiem viedokļiem un sabalansēt aktivitātes — savs laiks darbam, atpūtai, attiecībām un hobijiem.

Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju «Gemius», septembrī aptaujājot 1883 respondentus.