«airBaltic» sasauc obligāciju turētāju kopsapulci

Sapulce sasaukta, lai saņemtu piekrišanu nodrošinājuma kārtībai, kas atbalsta uzņēmuma «debtor-in-possession» (DIP) finansējumu.

DIP finansējums nodrošina likviditāti «airBaltic» darbības turpināšanai «Chapter 11» procesa laikā. Piekļuve nākamajām šī finansējuma daļām ir atkarīga no tā, vai DIP aizdevējiem tiks piešķirts augstākas prioritātes nodrošinājums uz aktīviem, kas pašlaik kalpo par obligāciju nodrošinājumu, skaidro «airBaltic». Šādu nodrošinājuma prioritātes kārtības noteikšanu angliski dēvē par «priming».

Ierosinātais ārkārtas lēmums paredz obligāciju turētāju piekrišanu nodrošinājuma kārtībai, kas atbalsta «airBaltic» DIP finansējumu, kā arī pilnvaro obligāciju turētāju pārstāvjus veikt tās īstenošanai nepieciešamās darbības.

Nodrošinājuma prioritātes kārtība vēl jāapstiprina ASV Ņujorkas Dienvidu apgabala Maksātnespējas lietu tiesai. Lai gan «airBaltic» ir pārliecināta, ka spēs panākt nodrošinājuma prioritātes kārtības noteikšanu arī bez obligāciju turētāju piekrišanas, uzņēmums atzīst, ka, saņemot obligāciju turētāju apstiprinājumu, to pašu mērķi iespējams sasniegt efektīvāk, tādējādi saglabājot uzņēmuma vērtību, kas atbilst visu tā ieinteresēto pušu interesēm. Uzņēmums plāno lūgt šo apstiprinājumu tiesas sēdē, kas paredzēta 9. decembrī.

Obligāciju turētāji, kuri balsos par ierosināto ārkārtas lēmumu, būs tiesīgi saņemt atlīdzību naudā par sniegto piekrišanu vai izvēlēties piedalīties DIP finansējuma zemākas prioritātes daļā — abos gadījumos atbilstoši paziņojumā par sapulces sasaukšanu ietvertajiem noteikumiem un nosacījumiem.

Sapulce notiks elektroniski. Obligāciju turētājiem, kuri vēlas tajā piedalīties, balsojuma norādījumi jāiesniedz ar attiecīgo klīringa sistēmu starpniecību līdz 4. decembra plkst. 18 pēc Latvijas laika, ievērojot paziņojumā par sapulces sasaukšanu noteikto kārtību.

Jau ziņots, ka ASV Ņujorkas Dienvidu apgabala Maksātnespējas lietu tiesa 19. oktobrī apstiprināja «airBaltic» DIP finansējuma struktūru līdz 350 miljoniem eiro un apliecināja finansējuma piesaistes procesa caurskatāmību.

Apstiprinātais finansējuma mehānisms paredz pirmo finansējuma daļu 175 miljonu eiro apmērā, otro daļu līdz 125 miljoniem eiro un trešo daļu līdz 50 miljoniem eiro.

«airBaltic» no pirmās DIP finansējuma daļas izmantoja 78,925 miljonus eiro, lai izpirktu astoņas «Airbus A220» lidmašīnas un septiņus dzinējus.

Kopumā «airBaltic» ir saņēmusi finansētāju saistošu apņemšanos nodrošināt līdz 350 miljonu eiro jaunu DIP finansējumu uzņēmuma likviditātes un darbības nodrošināšanai «Chapter 11» procesa laikā.

Finansējuma piesaisti organizējis «SVP», un to apņēmušies nodrošināt «Barclays», «Hayfin Capital Management», «Morgan Stanley», «Oaktree Capital Management» un «Strategic Value Partners». Procentu likme ir SOFR +8% jeb patlaban aptuveni 12%, taču šajā procesā arī būs papildu komisijas maksas līdz 52,5 miljonu eiro apmērā.

Iepriekš «airBaltic» bija plānojusi piesaistīt līdz 257 miljoniem eiro ar 25% gada likmi no obligāciju turētājiem, taču šis finansējuma plāns netiks īstenots.

«Chapter 11» režīms pasargā «airBaltic» no kreditoru prasījumiem līdz saistību restrukturizācijas pabeigšanai.

Kompānijā arī vēsta, ka lidojumi un klientu apkalpošana turpināsies ierastajā kārtībā. Visi reisi tiks veikti atbilstoši plānotajai lidojumu programmai, esošās biļetes un rezervācijas ir derīgas, un pasažieri var turpināt iegādāties biļetes un ceļot ar «airBaltic» kā līdz šim.

«Chapter 11» procesa noslēgumā paredzēts izstrādāt reorganizācijas plānu, kas būs jāapstiprina tiesai. Plānots, ka process varētu noslēgties 2027. gada vidū.

«airBaltic» koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt «airBaltic» koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā. Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.

Pagājušā gada vasarā par «airBaltic» akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija «Lufthansa». Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% «airBaltic» akciju, «Lufthansa» — 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam «Aircraft Leasing 1» — 1,62%, bet 0,01% — citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.