Kazāks: Baltijas kapitāla tirgus attīstībai vajadzīgi drosmīgāki lēmumi un vienkāršāks regulējums

«Mēs gadiem esam runājuši par to, ka Baltijas kapitāla tirgi ir mazi, ka tiem vajadzīga lielāka likviditāte un vairāk uzņēmumu biržā. Taču kapitāla tirgus attīstībai nav jāgaida viens liels izrāviens. To veido konkrēti lēmumi — uzņēmums, kas emitē pirmās obligācijas, investors, kurš tajās iegulda, un valsts, kas izlemj kotēt savu uzņēmumu biržā. Mūsu uzdevums ir padarīt katru no šiem soļiem vienkāršāku,» uzsvēra Kazāks.

Viņš minēja, ka Latvijas obligāciju tirgus pēdējos gados ir būtiski attīstījies, kļūstot par nozīmīgu finansējuma piesaistes iespēju uzņēmumiem. Obligāciju emisijas vienlaikus palīdz uzņēmumiem sagatavoties iespējamai akciju kotēšanai biržā, jo veicina finanšu informācijas atklātību, komunikāciju ar investoriem un uzticības veidošanu.

Tāpat Kazāks norādīja, ka par Baltijas kapitāla tirgus potenciālu liecina arī «Apollo Group» obligāciju emisija 50 miljonu eiro apmērā, kas piesaistīja 4500 investoru visās trijās Baltijas valstīs. Tas bija līdz šim lielākais sākotnējais publiskais korporatīvo obligāciju piedāvājums Baltijas biržās.

Tomēr, kamēr obligāciju tirgus piedzīvo izaugsmi, akciju tirgus joprojām ir viena no Baltijas kapitāla tirgus vājākajām vietām, uzsvēra Kazāks.

«Valsts uzņēmumu kotēšanai biržā vairs nevajadzētu būt tikai tālas nākotnes iecerei. Pēc «LAU Infra Grupa» pieredzes mēs zinām, ka tas ir iespējams arī Latvijā. Tagad ir laiks noteikt nākamos uzņēmumus un sākt tos gatavot biržai. Tas nav tikai jautājums par papildu finansējumu — tā ir iespēja stiprināt uzņēmumu pārvaldību, caurskatāmību un dot iedzīvotājiem iespēju piedalīties šo uzņēmumu izaugsmē,» norādīja Kazāks.

Būtisks neizmantots potenciāls kapitāla tirgus attīstībā ir arī Baltijas valstu iedzīvotāju uzkrājumi. Lai gan mājsaimniecības veido uzkrājumus, liela daļa līdzekļu joprojām atrodas banku noguldījumos. Pat nelielas šo uzkrājumu daļas novirzīšana kapitāla tirgū varētu veicināt uzņēmumu attīstību un uzlabot iedzīvotāju ilgtermiņa ieguldījumu atdevi.

«Baltijas iedzīvotāji uzkrāj, taču pārāk liela daļa šīs naudas paliek banku kontos, nevis strādā mūsu ekonomikas attīstībai. Mums jāpanāk, lai ieguldīt Baltijas uzņēmumos būtu tikpat vienkārši kā veikt ieguldījumus savā valstī. Pat neliela uzkrājumu daļa, kas nonāktu kapitāla tirgū, varētu dot būtisku pienesumu gan uzņēmumiem, gan pašiem ieguldītājiem,» skaidroja Latvijas Bankas prezidents.

Lai veicinātu privāto investoru iesaisti, pēc viņa teiktā, nepieciešams stiprināt finanšu pratību, mazināt šķēršļus pārrobežu ieguldījumiem un nodrošināt praktiskus stimulus, tostarp ieguldījumu kontus ar salīdzināmiem nosacījumiem visās trijās Baltijas valstīs.

Kazāks skaidroja, ka vēl viens būtisks uzdevums ir regulējuma vienkāršošana un ciešāka Baltijas valstu uzraudzības iestāžu sadarbība. Tiek rosināts izstrādāt kopīgu Baltijas regulējuma vienkāršošanas programmu, nepieļaujot nepamatotu papildu nacionālo prasību ieviešanu un veidojot saskaņotu pieeju alternatīvo ieguldījumu fondiem.

«Mazi tirgi nevar atļauties sarežģītu un sadrumstalotu regulējumu. Ja vēlamies, lai investori Baltiju uztvertu kā vienotu tirgu, arī regulatoriem un uzraugiem ir jārīkojas kā vienotam veselumam. Regulējuma vienkāršošana nav tikai Briseles uzdevums — tas ir mūsu pašu mājasdarbs,» uzsvēra Kazāks.

Viņš piebilda, ka Latvijā vienlaikus tiek pārskatīti pensiju fondu ieguldījumu ierobežojumi, lai nodrošinātu elastīgākas iespējas ieguldīt Baltijas uzņēmumu akcijās un obligācijās. Šajā kontekstā nozīmīga loma varētu būt arī iecerētajam AS «Attīstības finanšu institūcija «Altum»» («Altum») investīciju fondam, kas palīdzētu piesaistīt ilgtermiņa institucionālās investīcijas Latvijas ekonomikai.

Kazāks uzsvēra, ka ir būtiski, lai dalība šādās iniciatīvās būtu brīvprātīga, ieguldījumu lēmumi balstītos komerciālos apsvērumos un privātajam kapitālam būtu nozīmīga loma.

Viņš minēja, ka Eiropas Savienības (ES) līmenī Latvija atbalsta regulējuma vienkāršošanu un samērīgu uzraudzību. Vienlaikus bažas rada Eiropas Komisijas iecerētā tirgus integrācijas un uzraudzības pakotne, kas varētu paredzēt atšķirīgu pieeju lielo Eiropas biržu grupu un Baltijas biržu uzraudzībai. Savukārt ilgākā termiņā jaunas iespējas kapitāla tirgus attīstībai varētu pavērt vērtspapīru tokenizācija, kas ļautu samazināt emisiju izmaksas uzņēmumiem un padarīt ieguldījumus pieejamākus plašākam investoru lokam.

Baltijas valstu ilgtermiņa ambīcijai, pēc Kazāka sacītā, jābūt arī pārejai no robežtirgus («Frontier Market») uz attīstības tirgus («Emerging Market») statusu, sadarbojoties ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku.