«airBaltic» pērn zaudējusi vienu «Airbus A220-300» lidmašīnu

«airBaltic» sabiedrisko un politisko attiecību vadītājs Augusts Zilberts aģentūrai LETA skaidroja, ka 2025. gadā, tehniskās apkopes laikā veicot palīgdzinēju darbības pārbaudi uz zemes Rīgā, «Airbus A220-300» lidmašīnai ar reģistrācijas numuru «YL-AAO» radās būtiski termiski bojājumi fizelāžas un spārna stiprinājuma zonā, ozona filtra iekārtā.

Veicot izvērtēšanu, «Airbus» pārstāvji secināja, ka lidmašīnas atjaunošana nav ekonomiski pamatota.

Incidenta izmeklēšanā secināts, ka tehniskā apkope tika veikta atbilstoši visām spēkā esošajām procedūrām. Pēc šī incidenta «Airbus» ir papildinājis attiecīgās tehniskās apkopes vadlīnijas visām «A220» tipa lidmašīnām.

Zilberts papildināja, ka lidmašīna bija finansēta operatīvajā līzingā un apdrošināta. Par incidentu ir iesniegta apdrošināšanas prasība, kuras izskatīšana patlaban turpinās.

Viņš arī skaidroja, ka vienas «Airbus A220-300» lidmašīnas kataloga cena ir aptuveni 90 miljoni eiro, taču šis rādītājs ir indikatīvs, jo faktiskā lidmašīnas cena var būtiski atšķirties atkarībā no pasūtījuma apmēra, lidmašīnas komplektācijas, individuāliem nosacījumiem ar ražotāju, tirgus situācijas un citiem faktoriem.

«airBaltic» 2025. gada finanšu pārskatā teikts, ka negadījums, kas saistīts ar lidmašīnu «YL-AAO», radīja 6,2 miljonu eiro negatīvo ietekmi uz koncerna peļņu. Negatīvu ietekmi veidoja lidmašīnas vērtības un iepriekšējos gados veikto remontdarbu vērtības norakstīšana un papildu uzkrājumi, kas tika veikti dažādām operatīvajām izmaksām saistībā ar incidentu.

Patlaban aviokompānijas flotē ir 53 lidmašīnas, bet līdz 2026. gada vidum paredzētas vēl trīs lidmašīnu piegādes, sasniedzot 56 lidmašīnas, savukārt 99 lidmašīnu floti plānots sasniegt 2032. gadā.

LETA informācija liecina, ka «airBaltic» lidmašīnu «YL-AAO» saņēma 2019. gada marta beigās, un tā bija 15. «Airbus A220-300» lidmašīna aviokompānijas flotē.

Tāpat jau ziņots, ka «airBaltic» koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā. Savukārt «airBaltic» koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro.

Aviokompānija 2025. gadā lidsabiedrības maršrutu tīklā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.

Savukārt kopējais veikto lidojumu skaits, ieskaitot lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumus jeb ACMI, pagājušajā gadā veidoja 78 400, kas ir pieaugums par 7%. Tostarp 48 300 lidojumu veikti lidsabiedrības maršrutu tīklā, kas ir par 3% vairāk nekā 2024. gadā, bet 30 100 bija ACMI lidojumi, kas ir par 15% vairāk.

Pagājušā gada augusta beigās Vācijas nacionālā aviokompānija «Lufthansa» kļuva par «airBaltic» akcionāru. Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% «airBaltic» akciju, «Lufthansa» — 10% akciju, finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam «Aircraft Leasing 1» — 1,62%, bet 0,01% — citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.

Pēc «airBaltic» akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) «Lufthansa» līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka «Lufthansa» pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no «airBaltic» kapitāla.

Latvijas valdība 2024. gada 30. augustā vienojās, ka valstij pēc «airBaltic» IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija. Savukārt 2025. gada 19. augustā valdība nolēma, ka Latvija, tāpat kā Vācijas «Lufthansa», veiks līdzieguldījumu 14 miljonu eiro apmērā «airBaltic» pirms potenciālā IPO.