«airBaltic» padomes priekšsēdētājs: Valsts kapitāla papildu ieguldījums aviokompānijā ir neizbēgams

Lai izpildītu saistības un sasniegtu stratēģiskos mērķus, «airBaltic» nevar turpināt darboties ar jau gadiem uzkrātu negatīvu pašu kapitālu, norāda Vasks, piebilstot, ka tādēļ papildu kapitāla ieguldījums no valsts, visticamāk, ir neizbēgams, ja vien valsts nav gatava pilnībā atteikties no sava ieguldījuma par labu citiem investoriem.

Vasks arī atzīmē, ka pat tad nepieciešamā summa uzņēmuma ilgtspējīgai attīstībai varētu izrādīties nepietiekama, ja vien šāds ieguldījums nenotiek kā daļa no akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) procesa, kas ļautu sasniegt biznesa plānā paredzēto nepieciešamo kapitāla summu.

Vienlaikus Vasks raksta, ka pašlaik «airBaltic» IPO agrākais iespējamais datums ir 2025.gada pavasarī atkarībā no gala vienošanās noslēgšanas laika ar stratēģisko investoru un finanšu tirgus situācijas. Tomēr Vasks atzīst, ka laiks nav «airBaltic» sabiedrotais.

Tāpat Vasks atzīst, ka sarunas ar stratēģisko investoru, kas tika iecerēts gan kā «airBaltic» biznesa modeļa validators, gan IPO procesa veicinātājs, nav noritējušas tik raiti, kā bija cerēts.

Vasks norāda, ka šāda investora piesaiste nav tikai būtisks finansiāls atbalsts uzņēmuma kapitālam, tas kalpo arī kā kritisks uzņēmuma darbības un nākotnes izaugsmes iespēju apliecinājums.

«airBaltic» padomes priekšsēdētājs min, ka «neviena kompānija pasaulē nav veiksmīgi izvesta biržā bez skaidrām izaugsmes ambīcijām, labi definētas stratēģijas un spējīgas vadības komandas, kas iedvesmo investoru uzticību». Vaska ieskatā «airBaltic» atbilst šiem kritērijiem, taču tam ir nepieciešama visu iesaistīto pušu vienota vīzija un virzība uz mērķi, lai nodrošinātu panākumus.

Tāpat Vasks skaidro, ka aviokompānijas ietekme uz Latvijas ekonomiku sniedzas daudz tālāk par tās operacionālo darbību. Kā galvenais ekonomiskās izaugsmes, eksporta potenciāla un reģionālās savienojamības veicinātājs «airBaltic» ieguldījums Latvijas ekonomikas asinsritē ir neaizvietojams, uzsver Vasks.

Viņš norāda, ka stipra uzņēmuma veidošana un attīstība ir daudz ilgāka un sarežģītāka, nekā iespēja to īsā laikā sagraut, pieņemot neapdomātus vai īstermiņa politiski motivētus lēmumus.

Tāpēc Vasks aicina visus iesaistītos izrādīt pacietību, sapratni un optimistiskāku skatījumu uz priekšdienām. «Ar skaidru vīziju un kopīgu rīcību mēs varam nodrošināt ne tikai «airBaltic» panākumus, bet arī plašāku ekonomisko izaugsmi,» pauž Vasks.

Jau ziņots, ka 2024.gada 30.augustā valdība slēgtajā daļā vienojās, ka «airBaltic» pamatkapitāls, gatavojoties IPO procesam, tiks samazināts par 571,293 miljoniem eiro un tiks vienkāršota esošā uzņēmuma akciju struktūra, taču līdz šim izmaiņas atbilstoši «Firmas.lv» datiem nav veiktas.

Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka «airBaltic» pamatkapitāls tiks samazināts līdz 25,179 miljoniem eiro.

Patlaban aviokompānijas pamatkapitālu veido 25 647 282 A kategorijas akcijas, kur katras akcijas nominālvērtība ir desmit eiro, 74 323 152 B kategorijas akcijas, kur katras akcijas nominālvērtība ir trīs eiro, 113 164 518 C kategorijas akcijas, kur katras akcijas nominālvērtība ir viens eiro, kā arī 38 660 300 D kategorijas akciju, kuru nominālvērtība ir desmit centi.

Paredzēts, ka visu A, B un C kategoriju akciju nominālvērtība tiks samazināta līdz desmit centiem un 571,293 miljonus eiro novirzīs iepriekšējo gadu uzkrāto zaudējumu segšanai.

Ziņots arī, ka Latvijas valdība 30.augustā sēdes slēgtajā daļā vienojās, ka valstij pēc «airBaltic» akciju IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) iepriekš skaidroja, ka ar «airBaltic» stratēģisko investoru nenotiek sarunas par kontrolpaketes pārdošanu, bet par mazākuma paketes iegūšanu pirms IPO vai ejot uz IPO, kā arī, iespējams, līdzdalību IPO.

Tāpat vēstīts, ka biznesa ziņu aģentūra «Bloomberg», atsaucoties uz informētiem avotiem, iepriekš ziņoja, ka Vācijas nacionālā aviokompānija «Lufthansa» apsver iespēju iegādāties «airBaltic» akcijas.

Savukārt Latvijas Televīzijas raidījums «de facto» 2024.gada septembrī, atsaucoties uz tā rīcībā esošo informāciju, ziņoja, ka tiek apsvērts «airBaltic» stratēģiskajam investoram pārdot 10% akciju.

Briškens līdz šim oficiāli nav atklājis, vai potenciālais stratēģiskais investors ir Vācijas aviokompānija «Lufthansa», kā arī, cik daudz «airBaltic» kapitāldaļu un par kādu summu investoram varētu pārdot. «Darbs turpinās. Ir jābūt abpusējai vienošanās, lai šādu informāciju izpaustu. Līdz ko darījuma dokumenti būs noslēgti, nekavējoties abas puses to komentēs,» iepriekš teica ministrs.

Vienlaikus ministrs iepriekš uzsvēra, ka atbildība par kapitāla piesaisti gulstas uz «airBaltic» izpilddirektoru un valdes priekšsēdētāju Martinu Gausu un «airBaltic» padomes priekšsēdētāju Vasku. «Uzņēmuma vadības darbs tiks vērtēts pēc sasniegtajiem rezultātiem,» pauda ministrs.

Tāpat vēstīts, ka «airBaltic» 2023.gadā pārvadāja kopumā 4,536 miljonus pasažieru, kas ir par 35,7% vairāk nekā 2022.gadā, un veica 44 100 lidojumu, kas ir par 18,3% vairāk nekā gadu iepriekš.

«airBaltic» auditētais apgrozījums 2023.gadā bija 664,289 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī kompānija guva peļņu 33,852 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Latvijas valstij pieder 97,97% «airBaltic» akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam «Aircraft Leasing 1» — 2,03%.