Abu Meri finansējumu Bērnu slimnīcas vēsturiskās kapelas ēkas saglabāšanai vēlētos rast ārpus veselības budžeta

Politiķis pauda, ka patlaban ēku saglabāt neesot iespējams tieši līdzekļu trūkuma dēļ, jo arhitektūras un tehniskos risinājumus atrast varot.

Ministrs apgalvoja, ka nelielās ēkas saglabāšana un integrēšana slimnīcas infrastruktūrā varētu izmaksāt ap 5 līdz 6 miljonus eiro.

BKUS šādas naudas nav, jo līdzekļi tiek primāri novirzīti ārstēšanai. Viņš sacīja, ka arī Veselības ministrijai (VM) budžetā šādas naudas nav, un no Eiropas Savienības (ES) līdzekļiem to nevarot saņemt, jo pastāv stingri finansējuma lietošanas ierobežojumi.

Viņš pieļāva, ka risinājumi varētu būt meklējami, piemēram, reliģisko organizāciju virzienā, vai arī naudu varētu atrast no Rīgas pašvaldības puses, ja tā būtu gatava iesaistīties.

Ministra ieskatā, ēku noteikti vajadzētu saglabāt, ja izdotos atrast tam nepieciešamos līdzekļus. Tomēr, ja naudu atrast nevarēs, nevajadzētu apturēt BKUS infrastruktūras attīstīšanas projektu, jo tad var tikt zaudēts arī ES fondu finansējums attīstības projektam, klāstīja Abu Meri. «Visu cieņu Reinholda Šmēlinga arhitektūrai, jo tā vieta ir ļoti vēsturiska un vajadzīga, taču slimnīca primāri domā par pacientu pakalpojumiem, ārstēšanu, drošību un slimnīcas infrastruktūras attīstīšanu,» izteicās Abu Meri.

Savukārt BKUS valdes loceklis Valts Ābols ar slimnīcas komunikācijas speciālistes Ilzes Olšteinas starpniecību aģentūrai LETA pauda, ka Bērnu slimnīca ir atvērta sadarbībai un gatava meklēt iespējas piesaistīt finansējumu gan kapličas integrēšanai slimnīcas vidē, gan citiem iespējamiem risinājumiem.

«Ja risinājums netiks atrasts, attīstības plāni šajā posmā diemžēl būs jāpārtrauc un tās nebūs labas ziņas pacientiem un ģimenēm,» pauda Ābols. Pēc viņa vārdiem, BKUS jau esot «apliecinājusi rūpes gan par slimnīcas nākotni, gan vēsturisko mantojumu, atjaunojot un pilnvērtīgi izmantojot slimnīcas darbā vairākas vēsturiskās ēkas, tostarp arhitekta Šmēlinga projektētās, kurās šodien notiek mūsdienīga ārstniecība un aprūpe. Taču kultūrvēsturiskā mantojuma uzturēšana nedrīkst notikt uz bērnu veselības rēķina».

Šobrīd nav izveidots mehānisms šādu objektu saglabāšanas finansēšanai, un visu atbildību uzvelt slimnīcai nav taisnīgi un ilgtspējīgi, neapmierināts ir BKUS valdes loceklis.

Patlaban viena no BKUS prioritātēm ir paplašināt Operāciju bloku un pārveidot Intensīvās terapijas nodaļu, lai nodrošinātu bērniem un viņu vecākiem aprūpi ar iespēju vecākiem būt klātesošiem pirms un pēc operācijām un bērniem uzturēties individuālās telpās kopā ar ģimeni.

Kā ziņots, Rīgas pašvaldība ir apņēmusies neļaut BKUS nojaukt vēsturisko kapelas ēku, kuru slimnīca iecerējusi nojaukt savu pārbūves projektu īstenošanai, aģentūru LETA informēja pašvaldībā.

BKUS teritorijā atrodas vairāk nekā 100 gadus sena Šmēlinga projektēta ēka, kas savulaik celta kā slimnīcas kapela un morgs. Īstenojot slimnīcas pārbūves projektus, BKUS nolēmusi šo ēku nojaukt, jo tā esot sliktā stāvoklī un nav vairs lietojama, bet pārbūvei izmantotā ES finansējuma saņemšanas noteikumi neļaujot izmantot līdzekļus tādu ēku renovācijai, kas nepilda ārstniecības funkcijas.

Kā aģentūru LETA informēja Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas referente Ilva Skreba, Pilsētas attīstības komitejas vadītājs Edgars Bergholcs (AS) aicina BKUS vadību rast risinājumu par labu vēsturiskās kapelas ēkas saglabāšanai, nevis virzīt tās nojaukšanu, kā paredz Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā iesniegtā būvniecības iecere.

«Esmu saņēmis atbildīgo iestāžu negatīvu atzinumu BKUS iecerei nojaukt kapelas ēku, un mēs šo lēmumu nemainīsim. Šāda rīcība nav pieļaujama saskaņā ar šī brīža spēkā esošo normatīvo regulējumu, un tas ir jārespektē. Pret nojaukšanu iebilst arī Būvniecības padome. Tādēļ mans redzējums, ka BKUS ir jāmeklē kompromiss, kā attīstīt savu teritoriju, neiznīcinot vēsturiskās liecības,» uzsver Bergholcs.

Bergholca skatījumā — ja tiktu nojaukta šī kapelas ēku, tā būtu, iespējams, vienīgā kulta ēkas nojaukšana kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Līdz ar to pašvaldība savos lēmumos un sarunās ar ieceres izstrādātājiem aicinājusi meklēt tādus pārbūves risinājumus, kas saglabātu kultūrvēsturiski vērtīgo kapelas ēku un nodrošinātu slimnīcai nepieciešamās funkcionalitātes nodrošināšanu. Diemžēl līdz šim brīdim pašvaldībā nav saņemti kādi citi būvniecības ieceres risinājumi, atzīmē politiķis.

Kapela atbilstoši Rīgas teritorijas plānojumam klasificējama kā vēsturiska būve, kas ir būvēta pirms vairāk nekā 50 gadiem. Saskaņā ar Rīgas domes saistošajiem noteikumiem «Par kultūrvēsturiskās vērtības noteikšanu vēsturiskām būvēm un vēsturiskiem apstādījumiem» vēsturisku būvi aizliegts pārveidot, pirms nav noteikta tās kultūrvēsturiskā vērtība, atzīmē pašvaldības pārstāvji.

Šī gada maijā Rīgas domes Kultūrvēsturiskās vērtības noteikšanas komisija izvērtēja kapelas kultūrvēsturisko vērtību, un pieņēma lēmumu atzīt to par kultūrvēsturiski vērtīgu būvi. Savukārt pašvaldības Būvniecības padome savā lēmumā norādījusi, ka ēka ir jāsaglabā esošajā vietā vai arī iespējama tās pārvietošana ar iespējami saudzīgu pārvietošanas metodi uz citu vietu slimnīcas teritorijā.

Kapelas ēka celta 1899. gadā kā viena no pirmajām slimnīcas kompleksa būvēm pēc arhitekta Reinholda Šmēlinga no 1895. līdz 1899. gadam izstrādātā projekta Bērnu slimnīcai, un ir daļa no slimnīcas vēsturiskās apbūves kompleksa. Slimnīcas ēku ansambļa arhitektūras stils attiecināms uz ķieģeļu eklektiku ar neorenesanses iezīmēm.

«Ēkas arhitektoniski māksliniecisko kvalitāti izceļ figurāla kārtojuma daudzpakāpju mūrējums dzegu joslās un galvenās ieejas portālā, galvenajā fasādē mūrējumā pielietoti krusta formas dekora elementi. Ēka ir saglabājusi augstu autentiskuma pakāpi. Saglabājies autentisks kustāmais medicīniskais aprīkojums — sekcijas galds ar marmora virsmu. Ēka ir daļa no Latvijā vienīgās specializētās Bērnu slimnīcas vēsturiskās apbūves ansambļa,» ēkas nozīmīgumu pamatojusi pašvaldība.