835 eiro un pensija pēc 15 gadu stāža: arodbiedrības prasa mainīt noteikumus

Arodbiedrības savus priekšlikumus nosūtījušas Labklājības ministrijai. Līdztekus minimālās algas paaugstināšanai tās aicina saglabāt pašreizējo darbinieku finansiālās aizsardzības līmeni slimības laikā, nodrošināt tiesības uz apmaksātām mācībām un stiprināt sociālās garantijas bezdarba, nelaimes gadījumu darbā un pensionēšanās gadījumā.

Pensiju jomā LBAS rosina no 2028. gada 1. janvāra palielināt iemaksas pensiju otrajā līmenī no 5% līdz 6%, kā arī pāriet no vienas pensiju indeksācijas gadā uz divām, ņemot vērā inflācijas pieaugumu.

835 eiro minimālās algas apmērs nav izraudzīts nejauši. Tieši šādu summu paredz normatīvajos aktos noteiktā formula — minimālajai algai jāatbilst 46% no vidējās bruto darba samaksas par pēdējiem pieejamajiem 12 mēnešiem.

Vidējā alga pērn bija 1815 eiro, tādēļ aprēķinātā minimālā alga 2027. gadam ir 834,9 eiro jeb, noapaļojot, 835 eiro. Šogad minimālā alga ir 780 eiro. Tādējādi runa ir par pieaugumu par 55 eiro jeb aptuveni 7%.

Iepriekš valdība bija plānojusi 2027. gadā minimālo algu palielināt tikai līdz 820 eiro, bet 2028. gadā — līdz 860 eiro. Pie 820 eiro minimālā alga veidotu 45,2% no vidējās algas, savukārt 835 eiro precīzi atbilst noteiktajam 46% orientierim.

Ja minimālā alga būtu 835 eiro un neapliekamais minimums — 570 eiro, darbinieks bez apgādājamiem pēc nodokļu nomaksas saņemtu aptuveni 702 eiro mēnesī. Ja minimālā alga būtu 820 eiro, neto alga būtu aptuveni 692 eiro.

Pēc Labklājības ministrijas datiem, pērn minimālo algu vai mazāk saņēma vidēji 131 815 strādājošie jeb 17,1% no visiem darba ņēmējiem. Latgalē šādu darbinieku īpatsvars sasniedza 22,4%.

Arodbiedrības arī pieprasa samazināt minimālo apdrošināšanas stāžu vecuma pensijas piešķiršanai no 20 līdz 15 gadiem. 20 gadu slieksnis ir spēkā kopš 2025. gada.

Turklāt LBAS aicina Eiropas Savienības līmenī atbalstīt regulējumu par mākslīgā intelekta un algoritmiskās pārvaldības izmantošanu darbavietās, darbinieku aizsardzību pret psihosociālajiem riskiem un vardarbību, kā arī tā dēvētās tiesības atslēgties — iespēju ārpus darba laika neatbildēt uz darba zvaniem, ziņām un e-pastiem, neciešot par to nelabvēlīgas sekas.