2025.gadā budžeta aizsardzības funkcijas finansējums sasniegs 1,719 miljardus eiro jeb 3,45% no IKP

Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, šī ir ļoti nozīmīga diskusija, uzsvēra finanšu ministrs.

Ašeradens atgādināja, ka 2025.gadā valsts budžeta aizsardzības funkcijas finansējums sasniegs 1,719 miljardus eiro jeb 3,45% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

«Esam arī atraduši iespēju par 167,4 miljoniem eiro palielināt finansējumu iekšējās drošības vajadzībām. Valsts iekšējā un ārējā drošība ir vienas monētas divas puses,» teica Ašeradens.

Iepriekš FM pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka Latvijas atrašanās NATO austrumu flangā uzliek īpašu atbildību par reģionālo drošību, un aizsardzības izdevumu palielināšana līdz 4% no IKP ir stratēģiski nozīmīgs solis, lai stiprinātu aizsardzības spējas, veicinātu sabiedroto uzticību un pildītu starptautiskās saistības.

Ministrijā norādīja, ka aizsardzība ir viena no valsts galvenajām prioritātēm, īpaši pašreizējās sarežģītās ģeopolitiskās situācijas un pastāvīgo draudu no Krievijas puses kontekstā.

Veidojot šā gada budžetu, valdība nolēma palielināt aizsardzības izdevumus par 90,3 miljoniem eiro, sasniedzot 3,5% no IKP.

Lai gan mērķis palielināt aizsardzības izdevumus līdz 4% no IKP prasīs rūpīgu un fiskāli atbildīgu pieeju budžeta veidošanā, aizsardzības stiprināšana ir ne vien valsts drošības garantija, bet arī ieguldījums ilgtermiņa valsts stabilitātē, uzsvēra FM pārstāvji.

Ministrijā skaidroja, ka budžeta prioritāšu rūpīga noteikšana un ekonomikas izaugsmes veicināšana var nodrošināt nepieciešamos resursus šī mērķa sasniegšanai, vienlaikus saglabājot līdzsvaru ar citiem būtiskiem izdevumiem, piemēram, izglītībā un veselībā.

Jau ziņots, ka 8.janvārī pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs žurnālistiem sacīja, ka Latvijai turpmāko gadu laikā būs jāaudzē aizsardzības izdevumi līdz apmēram 4% no IKP.

Prezidents pauda gandarījumu, ka iekšlietu sistēmā strādājošajiem šogad pieaudzis atalgojums. Tāpat pozitīvi, ka uz priekšu virzās robežas un militārās infrastruktūras izbūve austrumos un daudz tiekot strādāts pie aizsardzības spēju nostiprināšanas. Vienlaikus Rinkēvičs atzina, ka «vēl ir ko darīt».

Tāpat ziņots, ka Lietuvas Valsts aizsardzības padome, kurā ir valsts un armijas augstākās amatpersonas, piektdien nolēma, ka Lietuvas aizsardzības finansējums 2026.-2030.gadā būs 5-6% no IKP, lai ātrāk varētu izveidot armijas divīziju.

Pēc padomes sēdes prezidents Gitans Nausēda žurnālistiem teica, ka «vienojāmies, ka periodā no 2026. līdz 2030.gadam aizsardzībai gadā tiks atvēlēti 5-6% no IKP».

Viņš paskaidroja, ka vienošanās ļaus šajā periodā aizsardzības finansējumu saglabāt vidēji 5,5% līmenī.

Nausēda teica, ka Lietuvai līdz 2030.gadam, nevis «kaut kad tālākā nākotnē», ir jāsasniedz pilnīga divīzijas un citas kritiskās infrastruktūras rīcībspēja.

Šogad Lietuva plāno aizsardzībai tērēt ap 2,5 miljardiem eiro jeb nedaudz vairāk kā 3% no IKP. Taču jaunā valdība, kas darbu sāka pagājušā gada nogalē, palielināja valsts aizņēmuma limitu šim gadam līdz apmēram 800 miljoniem eiro, kas nozīmē, ka, aizņemoties pilnā apmērā, aizsardzības izdevumi var sasniegt līdz pat 4% no IKP.