Zviedrijas premjers: Apgalvojumiem par sabotāžu infrastruktūrai jābūt pamatotiem

Atbildot uz žurnālistu jautājumu par pēdējos mēnešos notikušajiem incidentiem Baltijas jūrā, kuros izmeklēšanas reizēm nav nesušas precīzus rezultātus, un to, vai tie varētu turpināties nākotnē, Zviedrijas premjers norādīja, ka nevar «ar vieglu roku» runāt par sabotāžu. Viņš uzsvēra, ka šādiem apgalvojumiem ir jābūt pamatotiem.

Taču no otras puses nevar šādus incidentus uztvert arī ļoti vienkāršoti, atzina Kristersons. «Mēs neticam, ka tā ir vienkārši sagadīšanās, ka šādu gadījumu skaits Baltijas jūrā pēkšņi pieaug,» viņš vērtēja.

Zviedrijas premjers pauda, ka ātra un stingra atbilde uz incidentiem Baltijas jūrā pati par sevi norāda potenciālajiem uzbrucējiem, valstīm, kuģiem, ka tas tā vienkārši netiks atstāts. «Mēs rīkosimies ar pretpasākumiem,» sacīja Zviedrijas premjers.

«Mēs šobrīd esam drošāki nekā iepriekš, bet mums noteikti ir labs pamatojums palielināt savu klātbūtni [Baltijas jūrā], palielināt novērošanu,» piebilda Kristersons, uzsverot, ka kuģiem, kas rada šīs problēmas, ir jāsaprot, ka tiks darīts viss iespējamais, lai atturētu turpmākus uzbrukumus.

Siliņa pauda, ka incidenti Baltijas jūrā un mēģinājumi tādus radīt būs, kamēr būs Krievijas agresīvā vadība.

Latvijas premjere norādīja, ka gan NATO līmenī, gan Apvienotie reaģēšanas spēku (JEF) līmenī nolemts neļaut šiem incidentiem sabiedrotos ietekmēt.

Siliņa atzīmēja, ka arī pēdējā incidentā ar VAS «Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs» (LVRTC) datu kabeli NATO reaģēja un piedalījās operācijā, lai konstatētu, kas varētu būt potenciālais vainīgais. Ja nebūtu bijusi kopīga kooperācija, iespējams, tik ātri iespējamo vainīgo aizturēt neizdotos, piebilda premjere.

Premjere pauda, ka riski pastāv, un kopā ar Zviedrijas pārstāvjiem arī piektdien izrunāts, kā uzlabot reakcijas spējas. «Noteikti arī mūsu spēku klātbūtne mazina potenciālo ļaunprātīgi vai sliktas jūrniecības rezultātā nodarīto kaitējumu iespēju,» sacīja Siliņa.

LETA jau rakstīja, ka Kristersons piektdien kopā ar Siliņu, aizsardzības ministru Andri Sprūdu (P) un Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieri Kasparu Pudānu Ādažos atzīmēja Zviedrijas bataljona pievienošanos NATO daudznacionālajai brigādei.

Tāpat vēstīts, ka 26.janvāra agrā rītā tika bojāts Baltijas jūrā esošais LVRTC zemūdens optisko šķiedru kabelis posmā Ventspils-Gotlande. Kabelim bojājums konstatēts Zviedrijas ekonomiskajos ūdeņos aptuveni 130 kilometrus no Latvijas piekrastes.

Latvijas Valsts policija sākusi kriminālprocesu pēc trim Krimināllikuma pantiem, proti, par mantas tīšu iznīcināšanu un bojāšanu, ja tas izraisījis smagas sekas, par publiskā elektronisko sakaru tīkla tīšu iznīcināšanu un bojāšanu, ja tas izraisījis smagas sekas, un par kaitniecību.

Saistībā ar šo incidentu Zviedrijas varasiestādes bija aizturējušas zem Maltas karoga kuģojošo sauskravu kuģi «Vezhen». Bulgārijas kuģniecība «Navigation Maritime Bulgares», kam pieder šis kuģis, noliegusi apzinātu kabeļa sabojāšanu.

Zviedrijas prokuratūra šo pirmdien noraidīja sabotāžas iespējamību kabeļa bojājumā un paziņoja, ka atbrīvo kuģi «Vezhen», vienlaikus gan atzīstot, ka tas izraisīja šo bojājumu.

Zviedrijas prokurors Matss Ljungkvists skaidroja, ka kabeļu bojājumu izraisīja nelabvēlīgu apstākļu kombinācija — laikapstākļi, nepilnības aprīkojumā un kuģniecības zināšanu trūkums. Viņš piebilda, ka tajā pašā laikā konstatēts, ka bojājumu izraisīja aizturētais kuģis.

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī spriedze Baltijas jūrā ir pieaugusi.

2022.gada septembrī viena no divām «Nord Stream 2» cauruļvada līnijām tika bojāta mīklainos sprādzienos, tāpat kā abas «Nord Stream 1» līnijas. Neviens tā arī nav uzņēmies atbildību par bojājumu nodarīšanu.

2023.gada oktobrī tika slēgts zemūdens gāzes cauruļvads starp Somiju un Igauniju, jo to sabojāja Ķīnas kravas kuģa enkurs.

Savukārt pagājušā gada 17. un 18.novembrī tika bojāti divi sakaru kabeļi Zviedrijas ūdeņos, bet 25.decembrī Somijas ekonomiskajā zonā tika pārrauts elektrības kabelis «EstLink 2» un četri telekomunikāciju kabeļi.

Janvārī NATO paziņoja par Baltijas jūras patrulēšanas misijas «Baltic Sentry» sākšanu, lai nodrošinātu kritiskās zemūdens infrastruktūras drošību.