Zviedrijas ģenerālmajors: Sabiedrotajiem jābūt gataviem aizsargāt NATO jau tagad

Komentējot NATO dalībvalstu izlūkdienestu publiski izskanējušo informāciju, ka Krievija potenciāli varētu būt gatava konfrontācijai ar aliansi tuvāko trīs līdz piecu gadu laikā, Pekari norādīja, ka konkrētu datumu noteikšana rada maldīgu drošības sajūtu.

Pekari uzsvēra, ka «ja tagad sakām, ka mums ir pieci vai desmit gadi, tad šķiet, ka tagad viss ir kārtībā, bet tā nav. Mums jābūt gataviem gan tagad, gan turpmākajos gados». Viņš norādīja, ka Zviedrijas un NATO uzdevums ir būt gataviem aizstāvēt sabiedrotās valstis nepārtraukti.

Pēc Pekari teiktā, galvenā uzmanība jāpievērš nevis iespējamiem termiņiem, bet gan pastāvīgai gatavībai un sadarbības stiprināšanai — gan nacionāli, gan kolektīvi.

Ģenerālmajors uzsvēra, ka pēc Zviedrijas pievienošanās NATO 2024. gadā, valsts galvenais aizsardzības uzdevums ir būtiski mainījies, jo Zviedrija vairs neaizsargā tikai savu teritoriju, bet arī sabiedrotos, līdz ar to valsts aizsardzība sākas ar Krievijas robežu.

Patlaban Latvijā norisinās militārās mācības «Aurora 2026», kurās piedalās aptuveni 18 000 karavīru no 13 NATO valstīm, tai skaitā Zviedrijas.

Pekari uzsvēra, ka mācību galvenais mērķis ir sagatavot bruņotos spēkus un stiprināt sadarbību ar NATO sabiedrotajiem Baltijas reģionā.

Pekari norādīja, ka «Aurora» ir Zviedrijas ikgadējās lielākās militārās mācības un to laikā īpaša uzmanība pievērsta obligātā dienesta karavīru sagatavošanai pirms viņu iekļaušanas Zviedrijas bruņotajos spēkos.

Ģenerālmajors norādīja, ka mācību scenārijs paredz arī drošības situācijas saasināšanos Ziemeļeiropas austrumu daļā. Tādējādi Zviedrija mācību laikā īsteno scenāriju, kurā no Zviedrijas uz Latviju veic stratēģisku karaspēka un ekipējuma pārvietošanu, nostiprinot savu vienību Latvijā kā daļu no sauszemes spēkiem ar aptuveni 350 karavīriem.

Pēc Pekari teiktā, stratēģiskais transports notiek pāri Baltijas jūrai, iekļaujot ne tikai Zviedrijas armiju, bet arī Jūras spēkus un Gaisa spēkus.

Mācību laikā ir iekļauts arī hibrīdkara apdraudējuma scenārijs, tomēr Pekari norādīja, ka parasti nelieto terminu «hibrīdkarš», jo, viņaprāt, tas nozīmē jaukt tradicionālos un netradicionālos kara līdzekļus.

«Mēs trenējam visu sistēmu, lai spētu reaģēt ne tikai uz hibrīduzbrukumiem, bet arī galvenokārt, uz tradicionālo karu,» sacīja ģenerālmajors.

Viņš skaidroja, ka, mācībās iesaistīta arī civilā aizsardzība un tiek izspēlēti dažādi krīžu scenāriji. Viens no tiem paredz rūpes par 500 simulētiem cietušajiem, sākot no personu identificēšanas līdz apbedīšanai kapsētā. Tāpat dalībnieki tiek apmācīti, kā rūpēties par ieslodzītajiem un veikt cita veida aktivitātes, kas ietver visaptverošo aizsardzību.

Pekari skaidroja, ka karavīri mācās, kā darboties kopā un attīsta savstarpējo sadarbību. Tāpat, būdami sabiedrotie un kaimiņi, valstīm ir divpusējā sadarbība — nodomu vēstule, kas tika parakstīta janvārī starp abu valstu aizsardzības ministriem.

Vēstule paredz padziļināt sadarbību gaisā, jūrā un uz sauszemes.

Runājot par obligāto militāro dienestu, Pekari atzīmēja, ka sekmīgas iesaukšanas sistēmas pamatā ir sabiedrības gatavība aizstāvēt savu valsti pret bruņotu uzbrukumu.

«Ir svarīgi, lai plašāka sabiedrība, ne tikai jaunieši, justos gatavi aizstāvēt savu valsti pret bruņotu uzbrukumu,» uzsvēra ģenerālmajors.

Pēc viņa teiktā, vēlme aizstāvēt savu nāciju Zviedrijas pilsoņiem ir augsta un, viņaprāt, tas ir būtisks priekšnoteikums obligātā militārā dienesta veiksmīgai nodrošināšanai.

Pekari skaidroja, ka nozīmīga loma ir arī tradīcijām un vēsturiskajai pieredzei. Zviedrija obligāto militāro dienestu bija apturējusi uz septiņiem gadiem, atjaunojot to 2017. gadā, taču, kā norādīja Pekari, ilgāks pārtraukums būtu ievērojami apgrūtinājis sistēmas atjaunošanu.

Viņš piebilda, ka lielākā daļa jauniešu, kuri tiek iesaukti dienestā, ir motivēti un ar labām iemaņām.

Pēc Pekari teiktā, obligātais militārais dienests var būt efektīvākais veids, kā nodrošināt pietiekamu personāla skaitu bruņotajos spēkos.