Zviedrija plāno nosūtīt uz Latviju bataljona lieluma kontingentu

«Esam gandarīti par šo nozīmīgo lēmumu, kas līdz ar gaidāmo Zviedrijas uzņemšanu NATO kļūs par būtisku ieguldījumu reģionālās drošības un Latvijas aizsardzības stiprināšanā,» norādījis Sprūds, kurš patlaban piedalās Zviedrijas nacionālās aizsardzības konferencē «Sabiedrība un aizsardzība» Selēnā.

Latvijas Aizsardzības ministrija aģentūru LETA informēja, ka Zviedrija paziņojusi par nodomu iesaistīties NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupā, izvietojot kaujas bataljonu Latvijas teritorijā līdz ar Zviedrijas iestāšanos NATO.

Kristersons paziņoja par bataljona līmeņa kontingenta izvietošanu minētajā konferencē Selēnā, uzsverot, ka tā ir daļa no Zviedrijas apņemšanās stiprināt NATO aizsardzības un atturēšanas spējas.

Sprūds ar padomnieces Ilzes Maskalānes starpniecību aģentūrai LETA norādīja, ka lēmumu par kontingenta apjomu gan karavīru, gan tehnikas ziņā pieņem Zviedrija. «Esmu gandarīts un pateicīgs par Zviedrijas kolēğu lēmumu, un būsim gatavi uzņemt sabiedrotos jau tuvākajā laikā,» norādīja Sprūds.

Konferences laikā Sprūds aizvadīja vairākas divpusējās tikšanās, tajā skaitā ar Zviedrijas aizsardzības ministru Polu Jonsonu un Zviedrijas Bruņoto spēku komandieri ģenerāli Mikaelu Bidēnu, kā arī ar Zviedrijas civilās aizsardzības ministru Karlu Oskaru Bohlinu. Amatpersonas diskutēja par atbalstu Ukrainai, NATO aktualitātēm un divpusējo sadarbību.

Latviju un Zviedriju vieno ilgstoša sadarbība vairākās jomas, kā arī kopīgs skatījums un demokrātiju un reģiona drošību.

Daudznacionālo kaujas grupu Latvijā vada Kanāda, un to veido vairāk nekā 1700 karavīru no 11 valstīm — Albānijas, Čehijas, Itālijas, Islandes, Kanādas, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas, Spānijas un Ziemeļmaķedonijas.

Ikdienā sabiedroto karavīri piedalās kopīgās militārās mācībās ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, tādējādi uzlabojot savietojamību ar sabiedrotajiem, lai spētu reaģēt uz drošības vides izaicinājumiem.

Atbilstoši NATO samitā Madridē pieņemtajiem lēmumiem pērn 29.jūnijā Latvijas un Kanādas aizsardzības ministri parakstīja deklarāciju par NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas stiprināšanu un turpmāko attīstību, palielinot to no bataljona līdz brigādes līmenim. Plānots, ka brigāde savu pilno kaujas gatavību sasniegs līdz 2026.gadam.

Zviedrija pieteikumu dalībai aliansē iesniedza kopā ar Somiju vēl pērn pēc tam, kad Krievija februārī sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Somija aprīlī kļuva par alianses dalībvalsti.

Turcija aizkavēja Zviedrijas pievienošanos NATO, apsūdzot šo valsti par pārāk iecietīgu attieksmi pret personām un grupām, kuras Ankara uzskata par draudiem tās drošībai vai 2016.gadā notikušā valsts apvērsuma mēģinājuma līdzdalībniekiem.

Turcijas parlaments par Zviedrijas uzņemšanu NATO, domājams, balsos tikai janvāra vidū, pagājušā gada nogalē ziņu aģentūrai AFP apliecināja avoti parlamentā.