Zolitūdes traģēdijas krimināllietā pilnais spriedums būs pieejams novembra vidū

Tiesas spriedumu var pārsūdzēt tikai tad, kad ir pieejams pilnais spriedums.

Tiesas pārstāve Anete Miķelsone aģentūrai LETA skaidroja, ka sākotnēji, atbilstoši normatīvajam regulējam, par sprieduma pieejamības datumu bija noteikts 13.marts, taču, ņemot vērā lietas apjomu un nepieciešamību spriedumu tulkot krievu valodā, šis termiņš tika pagarināts.

Miķelsone arī atzīmēja, ka, rakstot spriedumu, tiesa patērē vidēji 11 dienas uz vienu apsūdzēto.

Vienīgā notiesātā Ivara Sergeta aizstāvis Artūrs Zvejsalnieks aģentūrai LETA norādīja, ka, ņemot vērā to, ka saīsinātais spriedums bija vairāk nekā 800 lappuses garš, tiesas noteiktais laiks pilna sprieduma sastādīšanai esot samērīgs. 

Advokāts gan akcentēja, ka, viņa ieskatā, esošais normatīvais regulējums varētu radīt problēmas, jo pārsūdzība ir jāiesniedz 20 dienu laikā pēc pilnā sprieduma pieejamības datuma, kas varētu būt sarežģīti, ņemot vērā, ka pilnais spriedums būs krietni garāks nekā 800 lappuses, jo tajā tiesa būs iekļāvusi arī savu motivāciju. 

Viņš norādīja, ka plānos tiesai lūgt ilgāku laiku, lai iepazītos ar spriedumu, taču neņēmās prognozēt, vai šāds lūgums tiks apmierināts. 

Taujāts par tālāko lietas attīstību, advokāts prognozēja, ka lietu apelācijas instances tiesā sāks skatīt 2021.gadā un izskatīs relatīvi raiti. No savas puses Zvejsalnieks atzīmēja, ka plāno lūgt veikt dažas papildu ekspertīzes, taču pieļāva, ka tās varētu tikt veiktas mēneša vai divu laikā. Viņš gan piebilda, ka, iespējams, prokuratūra varētu lūgt veikt kādas apjomīgas darbības. 

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka apjomīgos tiesas procesos pilna sprieduma sagatavošana var ieilgt, piemēram, Rīgas apgabaltiesai pilna apelācijas instances sprieduma sagatavošana tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā prasīja vairāk nekā vienu gadu.

Prognozējams, ka Zolitūdes traģēdijas lietā spriedums varētu būt viens no garākajiem Latvijas vēsturē. Līdz šim par tādu tika uzskatīts pirmās instances tiesas spriedums digitālās televīzijas krimināllietā, kurš aizņēma 876 lappuses. Šo spriedumu tiesa rakstīja apmēram pusgadu.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa februārī attaisnoja visus Zolitūdes traģēdijas krimināllietā apsūdzētos, izņemot būvinženieri Ivaru Sergetu, kuram bez sešu gadu cietumsoda piespriests arī liegums piecus gadus strādāt savā profesijā.

Prokuratūra Sergetam bija lūgusi piemērot septiņus gadus un sešus mēnešus ilgu brīvības atņemšanu.

Tiesa visās apsūdzībās attaisnoja veikala projekta būvekspertīzes veicēju Andri Gulbi, arhitektu Andri Kalinku, kā arī par nevainīgu atzina būvuzraugu Mārtiņu Draudiņu un uzņēmuma «Re&Re» būvdarbu vadītāju Staņislavu Kumpiņu.

Attaisnota tika arī Rīgas pilsētas būvvaldes Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas eksperte Marika Treija, kā arī būvvaldes būvinspekcijas priekšnieka vietniece Aija Meļņikova un būvvaldes darbinieks Jānis Balodis.

Tāpat par nevainīgu atzīta SIA «Maxima Latvija» darba aizsardzības vecākā eksperte Inna Šuvajeva.

Tāpat tiesa ar blakuslēmumu Zolitūdes traģēdijas krimināllietā aicināja prokuratūru lemt par kriminālprocesa sākšanu pret sabrukušās ēkas kopņu ražotāja, nu jau likvidētā SIA «Vikom Industry» bijušajām amatpersonām un darbiniekiem.

Tiesa arī pieņēma vēl vienu blakuslēmumu, kurā konstatēja, ka prokurori nepienācīgi pildījuši savus pienākumus, veicot uzraudzību pirmstiesas izmeklēšanā, kā arī uzturot valsts apsūdzību tiesā.

Tiesa Rīgas tiesas apgabala prokuroru Agra Skradaiļa, Kaspars Cakula un Jekaterinas Kušakovas rīcībā konstatējusi likumā «noteikto pienākumu nepienācīgu pildīšanu, veicot kriminālprocesu uzraudzību pirmstiesas kriminālprocesā, kā arī uzturot valsts apsūdzību tiesā».

Blakuslēmumu tiesa nolēmusi nosūtīt izskatīšanai Ģenerālprokuratūrai un zināšanai Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokuroram.

Pērn novembrī apritēja seši gadi kopš Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam «Maxima», dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Traģēdija notika 2013.gada 21.novembrī.

Policija un prokuratūra pirmstiesas izmeklēšanu veica aptuveni divus gadus, savukārt tiesas process ildzis trīs gadus un 11 mēnešus.

Būveksperti secināja, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva. Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādīja par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.

Par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, prokuratūra apsūdzības izvirzīja piecām personām. Šīs personas ir Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Gulbis, būvuzraugs Draudiņš, arhitekts Kalinka un uzņēmuma «Re&Re» būvdarbu vadītājs Kumpiņš. Prokuratūra viņiem apsūdzības uzrādīja arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.

Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem — Balodim, Treijai un Meļņikovai — izvirzīja apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisīja smagas sekas. Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija.