Ziņojums: Latvijā līdz 2020.gadam ieplūda ievērojami vairāk skaidras naudas nekā pārējās Baltijas valstīs

Novērtējumā analizēta legālās un nelegālās skaidras naudas aprite starp Baltijas valstīm — Igauniju, Latviju un Lietuvu — laika posmā no 2019. līdz 2022.gadam.

Ēnu ekonomika trijās Baltijas valstīs veido no 19% līdz 33% no to IKP. Lai gan ēnu ekonomikas apmērs katrā no trīs valstīm atšķiras, pastāv vispārēja vienprātība, ka ēnu ekonomikas sektors aplūkotajā periodā ir tikai audzis. Skaidras naudas aprite lielā mērā veicina ēnu ekonomiku, kas savukārt palīdz uzturēt skaidras naudas apriti Baltijas valstīs.

Kopumā novērtējums liecina par vairākiem secinājumiem. Pirmkārt, skaidra nauda joprojām ir ļoti svarīga noziedzīgu aktivitāšu daļa, un arī pieprasījums pēc skaidras naudas Baltijas valstīs ir augsts. Otrkārt, skaidras naudas aprites tendences katrā valstī ir ievērojami atšķirīgas — skaidras naudas ieplūšanas un aizplūšanas galamērķi starp valstīm ir atšķirīgi, un nav izteiktas saiknes starp Baltijas valstīm. Treškārt, lai gan skaidras naudas plūsmas starp Baltijas valstīm, iespējams, nav atbildīgas par lielākās daļas skaidras naudas klātbūtni ekonomikā, dažos predikatīvo noziegumu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas veidos tiek izmantoti visu trīs valstu atšķirīgie tiesiskie režīmi. Tas ir īpaši redzams Baltijas valstu ēnu ekonomikas aktivitātēs. Ceturtkārt, Baltijas valstis zināmā mērā ir pakļautas riskam, ka noziedznieki izmantos atšķirības valstu normatīvajā regulējumā, lai apietu noteikumus.

Veiktā analīze liecina, ka, lai gan skaidras naudas izmantošana samazinās, tā joprojām ir saistīta ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un proliferācijas finansēšanu (NILLTPF). Izpētot centrālo banku skaidrās naudas emisijas datus, konstatēts, ka pirms 2020.gada Latvijā ieplūda ievērojami vairāk skaidras naudas nekā Baltijas kaimiņvalstīs.

Latvijas Bankas bilance kopumā nav bijusi proporcionāla Baltijas kaimiņvalstu bilancēm. Latvijas kopējā emisijas bilance liecina par regulāru naudas plūsmu no ārvalstīm valstī līdz 2020.gada sākumam. Ziņojumā teikts, ka Latvijas bilance 2022.gada trešā ceturkšņa beigās varētu būt no 4,2 miljardiem eiro līdz 5,1 miljardam eiro. Daļu no šīs starpības, kas radās laikā no 2014.gada līdz 2020.gada sākumam, var attiecināt uz likumīgu finanšu dinamiku, piemēram, termiņuzturēšanās atļauju programmu apmaiņā pret investīcijām Latvijā, skaidras naudas krājumiem eiro valūtā pirms pievienošanās eirozonai 2014.gadā vai citiem faktoriem.

Tomēr netipiskais apjoms, kas laikā no 2014.gada līdz 2020.gada sākumam veido aptuveni četru miljardu eiro starpību jeb vairākus simtus miljonu gadā, liecina par pretējo. Vēsturiski daļa naudas varētu būt saistīta ar nelikumīgām shēmām, kas saistītas ar vietējo ēnu ekonomiku, kā arī ar nelikumīgas naudas izvietošanu, kas iegūta ārvalstīs izdarītu predikatīvu noziegumu rezultātā. Covid-19 un attiecīgo ierobežojumu spēcīgi ietekmētajos gados Latvijas kopējā emisiju bilance pieauga no -285 miljoniem eiro 2020.gada pirmajā ceturksnī līdz +187 miljoniem eiro 2022.gada otrajā ceturksnī, tādējādi pastiprinot hipotēzi, ka negatīvā emisijas bilance ir saistīta ar naudas plūsmām no ārvalstīm. Tomēr arī tad emisiju bilance joprojām bija nesamērīga ar kaimiņos esošajām Baltijas valstīm.

Baltijas valstis reti ir skaidrās naudas, kas tiek pārvadāta pāri to robežām, izcelsmes vai galamērķa valstis. Līdz Covid-19 krīzes noteiktajiem ierobežojumiem gan Igaunijā, gan Latvijā lielai daļai ieplūstošās skaidrās naudas izcelsmes valsts bija Krievija. Skaidras naudas deklarēšanas tendences liecina, ka atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas lielu daļu no Latvijā ievestās skaidrās naudas bija paredzēts atstāt Latvijā.

Naudas plūsmas ievērojami samazinājās pēc ceļošanas ierobežojumu ieviešanas saistībā ar Covid-19 pandēmiju un Krievijas iebrukumu Ukrainā 2022.gada sākumā. Lietuvai lielākie skaidras naudas ieplūdes avoti joprojām ir Kazahstāna un Baltkrievija, bet kopā ar Igauniju un arvien vairāk arī Latviju par galveno skaidras naudas galamērķa valsti ir kļuvusi Lielbritānija, kas liecina, ka Baltijas valstis tiek izmantotas tranzītam.

Pārrobežu naudas plūsmas ar trešajām valstīm, salīdzinot starp Baltijas valstīm, atšķiras. Igaunijā laika posmā no 2018. līdz 2022.gadam valstī ieplūda aptuveni 110 miljoni eiro, un no tās aizplūda 141 miljons eiro, Latvijā ieplūda aptuveni 165 miljoni eiro, bet aizplūda 268 miljoni eiro. Lietuvā deklarētais naudas apjoms ievērojami pārsniedz kaimiņvalstu rādītājus — ieplūda 220 miljoni eiro, bet izplūda 1,6 miljardi eiro.

Salīdzinot datus par dažādiem gadiem, skaidras naudas deklarāciju īpatsvars starp juridiskām un fiziskām personām visās trīs Baltijas valstīs ir ievērojami mainījies. 2019. un 2020.gadā juridisko personu skaidras naudas apritē Latvijā dominēja neliels skaits kredītiestāžu un valūtas maiņas pakalpojumu sniedzēju, un līdzekļu izcelsmes vieta bija saistīta ar to darbību Šveicē, Gruzijā, Krievijā un Baltkrievijā. Lielākā daļa šīs naudas aizplūda uz kredītiestādēm Krievijā. Mazākā skaidrās naudas daļa tika pārvietota uz Šveici, lai veiktu skaidras naudas valūtas, kas nav eiro, apmaiņu.

2022.gadā daudzas bankas, kas bija atbildīgas par skaidras naudas ievešanu Latvijā, bija beigušas savu darbību Krievijā un Baltkrievijā, reaģējot uz Krievijas karu pret Ukrainu, tādējādi sešas reizes samazinot skaidras naudas plūsmu uz Krieviju un no tās. Tomēr naudas aizplūšana sāka pārvietoties uz kredītiestādēm Lielbritānijā, Armēnijā un Šveicē.

Skaidrās naudas apjoma pieaugums, kas no Latvijas aizplūst uz trešajām valstīm, salīdzinot ar skaidro naudu, kas ieplūst no tām, liecina par vispārēju Latvijas kā reģionālā finanšu centra lomas maiņu. Tomēr skaidras naudas deklarēšanas dati sniedz izkropļotu priekšstatu par kopējo skaidras naudas apriti, jo tajos nav iekļauta aprite uz citām ES valstīm, kuras var tikt izmantotas kā skaidras naudas tranzīta vietas.

Starp trijām Baltijas valstīm ir maz kopīga attiecībā uz piecām galvenajām izcelsmes valstīm, no kurām ieplūst skaidra nauda, kā arī maz kopīgu galamērķu, uz kuriem aizplūst nauda. Latvijā 2019. un 2020.gadā kopā bija lielākas deklarētās Krievijas izcelsmes naudas summas nekā Igaunijā, bet kopš Covid-19 sākuma summas ir līdzīgas.

Kā valstis, no kurām Latvijā ieplūst nauda, šajā periodā dominē Krievija un Šveice. Krievijas rādītāju lielā mērā ietekmēja lielais 2019.gada pirmajā ceturksnī deklarēto naudas līdzekļu apjoms (35,1 miljons, kas ir vairāk nekā puse no kopējās summas). Tomēr laika gaitā Krievijas īpatsvars ir samazinājies par labu Gruzijai un Šveicei, kura galvenokārt ir pārstāvēta finanšu iestāžu skaidras naudas darījumos.

Covid-19 krīzes ietekme ir redzama deklarētās skaidras naudas tendencēs. 2020.gadā deklarētās summas ievērojami samazinājās visās Baltijas valstīs gan ievešanas, gan izvešanas virzienā. Vislielākais samazinājums bija Latvijā (ievestās: 6,1 reizi; izvestās: 3,3 reizes), un Igaunijā (ievestās: 5,8 reizes, izvestās: 3,4 reizes).

Kopš 2022.gada visās trīs Baltijas valstīs ir ievērojami pieaudzis skaidras naudas apjoms no Ukrainas, īpaši bēgļu plūsmas dēļ, kuri pārvadā skaidru naudu iztikas vajadzībām. Pieaugot sauszemes satiksmei, ir palielinājies arī skaidras naudas mūļu skaits un skaidras naudas kontrabandas apjomi.

Noziedznieki aizvien biežāk izmanto bēgļu plūsmu un naudas mūļus, kas noved pie gadījumiem, kad transportlīdzeklī pārvadātā skaidrā nauda, lai nepārsniegtu deklarēšanas slieksni, tiek sadalīta starp vairākām personām, tostarp bērniem. Latvijas iestādes ir norādījušas, ka šie naudas mūļi pēc tam nodod skaidru naudu citiem vietējiem noziedzīgiem tīkliem vai iemaksā to savā bankas kontā un elektroniski, samaksājot tieši vai par fiktīvu pakalpojumu, pārskaita to citām personām.

Pieaudzis arī skaidras naudas kontrabandas gadījumu skaits pa sauszemi, īpaši — izmantojot kravas automašīnas. Šādos gadījumos skaidra nauda tiek ievietota dažādos slēptos transportlīdzekļa nodalījumos. Gan skaidras naudas kontrabandu, gan skaidras naudas mūļus ir grūti notvert, jo starp ES iekšējām robežām muitas kontrole ir mazāk stingra. Lai gan ir palielinājies skaidras naudas konfiskācijas un izņemšanas gadījumu skaits saistībā ar izvairīšanos no skaidras naudas deklarēšanas, pārtraucot sadarbību ar Krievijas un Baltkrievijas iestādēm, informācijas apmaiņa ir kļuvusi minimāla, kas izmeklētājiem apgrūtina informācijas iegūšanu par plašākām organizētās noziedzības grupām vai predikatīviem noziegumiem.