VUGD saņemtais izsaukumu skaits par vēja postījumiem — lielākais kopš 2016.gada

No ceturtdienas rīta līdz piektdienas rītam VUGD saņēma vairāk nekā 320 šādu izsaukumu, bet 2016.gada 18.jūnijā — aptuveni 400.

Iepriekšējais lielākais ar vēja postījumiem saistītais izsaukumu skaits bija 270 šā gada 12.-13.marta vētrā, kad Liepājā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 34 metriem sekundē (m/s).

Gan pirms četriem gadiem, gan pēdējā diennaktī vēja ātrums atbilstoši Boforta skalai nesasniedza vētras stiprumu, taču vējš plosījās ilgstoši un laikā, kad kokos ir lapas, kā arī smagāk skarot valsts blīvāk apdzīvoto reģionu — Rīgu un Pierīgu.

Kaili koki stiprā vējā lūst daudz retāk nekā lapoti koki, un vēji Latvijā visbiežāk plosās vēlā rudenī, ziemā un agrā pavasarī, kad kokos nav lapu.

Turklāt vējš visbiežāk pūš no rietumiem vai dienvidrietumiem, ar lielāko spēku triecoties pāri Kurzemei, bet saaudzējot Rīgas reģionu.

Pēdējā diennaktī vējš pūta no ziemeļrietumiem, bet 2016.gada 18.jūnijā — no dienvidiem.

Ziemeļrietumu vēja ietekmē ceturtdien Rīgā reģistrēts ne tikai stiprākais vējš valstī, bet arī lielākais ūdens līmeņa kāpums — vakarā ūdens līmenis jūras līcī un Daugavā pakāpās 115 centimetrus virs vidējā rādītāja.

Jau ziņots, ka stiprākās vēja brāzmas ceturtdien reģistrētas Rīgā — 23 m/s pilsētas centrā, 24 m/s Daugavgrīvā un 26 m/s Kundziņsalā. Arī Ventspils ostā ziemeļrietumu vējš brāzmās pastiprinājās līdz 25 m/s. Valsts lielākajā daļā vēja brāzmu spēks bija mazāks par 20 m/s.

Piektdien ziemeļrietumu vējš brāzmās pūtīs ar ātrumu līdz 10-16 m/s, vējainākā diena būs Rīgā un Latgalē. Pievakarē galvaspilsētā vēja ātrums brāzmās vairs nepārsniegs 10 m/s, prognozē sinoptiķi.

Atbilstoši Boforta skalai vētra ir vējš, kura vidējais ātrums — nevis ātrums brāzmās — uz sauszemes vai jūrā pārsniedz 20 metrus sekundē.