VM prognozē zemu iedzīvotāju pieprasījumu pēc Covid-19 vakcīnām turpmākajos gados

VM norāda, ka, neskatoties uz to, ka jau pērn 5.maijā Pasaules Veselības organizācijas eksperti paziņojuši, ka Covid-19 pandēmija vairs nav uzskatāma par starptautisku ārkārtas situāciju veselības jomā, ar Covid-19 infekciju saistītie riski sezonāli joprojām saglabā aktualitāti. Atbilstoši, ministrija turpina nodrošināt to, ka iedzīvotājiem pastāvīgi pieejamas vakcīnas pret Covid-19 infekciju, kā arī izvērš sezonālas vakcinācijas veicināšanas kampaņas.

Saskaņā ar spēkā esošajiem Eiropas Komisijas dalībvalstu vārdā noslēgtajiem līgumu grozījumiem, paredzēts, ka vakcīnu ražotājs «Pfizer» turpinās veikt «Comirnaty» vakcīnu piegādes uz Latviju līdz 2026.gadam. Šogad plānots piegādāt 221 145 vakcīnu devas, 2025. un 2026.gadā — 158 900 devas. Citu ražotāju vakcīnu piegādes Latvijai nav paredzētas.

2024.gada rudens — ziemas sezonā iedzīvotāju pieprasījums pēc vakcīnām saglabājies ļoti zemā līmenī, un VM prognozē, ka līdzīgi zems pieprasījums pēc vakcīnām saglabāsies arī turpmākos gadus, ja vien netiks konstatēta kardināla epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanās.

Patlaban Latvijas noliktavās jau ilgstoši izveidojies dažādu ražotāju vakcīnu pārpalikums. Šī gada janvārī valdībā apstiprinātajā VM informatīvajā ziņojumā minēts, ka pārdot vai ziedot būtu nepieciešams līdz 100 000 devām «Nuvaxovid XBB.1.5» vakcīnu, līdz 50 000 «Comirnaty XBB.1.5» vakcīnu, līdz 55 500 «Comirnaty BA4/5» vakcīnu, līdz 420 700 «Comirnaty BA» vakcīnu devu. Ziņojumā skaidrots, ka minētos vakcīnu apjomus nebūs iespējams izlietot līdz to derīguma termiņa beigām, savukārt vakcīnu bezmērķīga uzglabāšana un utilizācijas rada papildus izmaksas — tādēļ ir nepieciešams vakcīnas pārdot vai ziedot.

VM turpinās regulāri informēt Ministru kabinetu par aktuālajiem vakcīnu krājumiem un prognozējamo patēriņu.

Līdz 2024.gada 14.februārim Latvija bija ziedojusi vakcīnas tikai trešajām valstīm — kopumā 2 550 470 dažādu ražotāju vakcīnas. Ņemot vērā, ka visā pasaulē bijis konstatējams vakcīnu pārpalikums, trešajām valstīm, kuras lielākoties ir ar daudz mazāku iekšzemes kopproduktu (IKP) nekā Latvija, nav bijusi motivācijas vakcīnas iegādāties, bet gan saņemt ziedojumā, skaidro VM. Šī iemesla dēļ, kā arī, ņemot vērā nepieciešamību attīstīt Latvijas politiskās attiecības ar dažādu pasaules reģionu valstīm, atbilstoši Ārlietu ministrijas vadlīnijām — Latvija vakcīnas līdz šim tikai ziedojusi, nevis pārdevusi.

Pērn gada beigās Latvija pirmo reizi saņēma informāciju arī par citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu — Igaunija, Luksemburga, Polija — interesi saņemt ziedojumā vai iegādāties vakcīnās. Attiecīgi šī gada februārī VM tika dota atļauja ziedot Igaunijai 6000 «Nuvaxovid» devas un Luksemburgai — 600 «Nuvaxovid» devas.

VM atzīmē, ka, pastāvot vakcīnu pārpalikumam, līdz šim nevienai valstij nebija intereses iegādāties vakcīnas. Turklāt nebija izdevies ziedot kādai citai valstij visas Latvijai nevajadzīgās vakcīnas, tomēr šobrīd situācija ir mainījusies, un radušās diskusijas par nepieciešamību paredzēt iespēju ne tikai ziedot vakcīnas, bet arī rast iespēju tās pārdot.

VM prognozē, ka citām ES valstīm tuvākajos gados visdrīzāk radīsies interese iegādāties Latvijas vakcīnas, ņemot vērā, cita starpā, ka ES dalībvalstīm ir noteikti atšķirīgi piegāžu grafiki ar lielāko vakcīnu piegādātāju «Pfizer». Turklāt, epidemioloģiskajai situācijai mainoties, atsevišķās ES dalībvalstīs var rasties vakcīnu iztrūkums un steidzama vajadzība iegādāties vakcīnas no Latvijas.