VKKF direktora vietniece: Sabiedrībā nav izpratnes par jēdzienu «vieglā valoda» un vieglās valodas lietošanas nepieciešamību

VKKF Kultūras mantojuma nozares ekspertu ieskatā šis projekts bija vērtīgs, lai nodrošinātu nozīmīga kultūras satura pieejamību arī cilvēkiem ar uztveres grūtībām. Projekta pieteikumā norādīts, ka šī izdevuma pamata auditorija nav nedz «mūsdienu paaudze», nedz skolnieki, tādēļ VKKF nevar komentēt sabiedrības diskusijā radušos pieņēmumus.

VKKF vēlamas vērst uzmanību, ka šis nav pirmais vai vienīgais literārais darbs, kas Latvijā adaptēts vieglajā valodā, starp pēdējiem veiktajiem literārajiem tulkojumiem literatūras klasikas un mūsdienu latviešu literatūras jomā — 2021.gadā sagatavotais un izdotais izdevums «Dullais Dauka un citi» un 2023.gadā veiktā Noras Ikstenas romāna «Mātes piens» adaptācija vieglajā valodā.

VKKF projektu konkursu nolikumā viens no vērtēšanas kritērijiem ir «projekta paredzamā rezultātu ilgtspēja un pieejamība», un dažādos VKKF finansētajos projektos tādējādi ir atbalstīta pieejamība, piemēram, subtitru nodrošināšana teātra izrādēm, filmām, pasākumu tulkošanu zīmju valodā.

LETA jau rakstīja, ka rakstnieku Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romānu «Mērnieku laiki» adaptēs vieglajā valodā. Projekta autori norāda, ka pirms 145 gadiem publicētajam Kaudzīšu romānam ir nepieciešama restaurācija. Viņuprāt, nodot romāna vērtības nākamajām paaudzēm top aizvien grūtāk: daudziem mūsdienu lasītājiem brāļu Kaudzīšu teksts kļuvis par sarežģītu, bet atsevišķām sabiedrības grupām tas ir nepieejams uztveres grūtību vai nepilnīgu valodas zināšanu dēļ.

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja Vieglās valodas aģentūras vadītāja Irīna Meļņika, brāļu Kaudzīšu romāna iekļaujošo restaurāciju ar VKKF atbalstu uzsākusi Vieglās valodas aģentūra, un restaurācija nozīmēs romāna oriģinālā teksta adaptāciju vienkāršāk uztveramā veidā — vieglajā valodā. Meļņika klāstīja, ka ar ideju par «Mērnieku laiku» restaurāciju šovasar vērsās Rakstniecības un mūzikas muzejs.

Viņa akcentēja, ka aģentūrai jau iepriekš ir veikusi latviešu literatūras klasikas darbu adaptācijas un saņēmuši atzinīgu vērtējumu no pedagogiem, kas saskata to lietderību un izmanto savā darbā, taču, pēc Meļņikas domām, LNRMM ideja bija inovatīva, jo tā neapstājas pie romāna teksta pārveides vieglāk uztveramā formā, bet paredz arī «radīt precedentu un metodiku sarežģītu Latvijas kultūras vērtību pieejamības praktiskā veidošanā».

Vieglās valodas aģentūras vadītāja norādīja, ka pirmo reizi vieglajā valodā adaptējot apjomīgu latviešu literatūras klasikas darbu, kas sniedz plašu kultūrvēsturisku ieskatu par latviešu dzīvi, tiktu sperts nozīmīgs solis Latvijas kultūras kanona vērtību pieejamības uzlabošanai Latvijā, īpaši saistībā ar Rakstniecības un mūzikas muzejā romāna ekranizācijām veltīto izstādi «Mērnieku laiki. Nepabeigts scenārijs trešajai ekranizācijai», kas norisināsies no 2024.decembra līdz 2026.gada sākumam.

Iecerēts, ka izstādi papildinās publiski izglītojošā programma, kas ietvertu arī romāna adaptācijas popularizēšanu un metodisku mācību līdzekļu izstādi darbam ar skolēniem. Meļņika uzsvēra, ka restaurējot romānu — identificējot sarežģītās valodas, sižeta un kultūrvēsturiskās nianses un pielāgojot mērķauditorijas vajadzībām — tiktu radīta jauna pieeja kultūras mantojuma pieejamībai Latvijā plašā kontekstā.

Projektu «»Mērnieku laiku» iekļaujošā restaurācija» paredzēts īstenot gada laikā, un izdevniecība «Valters un Rapa», kas šogad uzsākusi oriģinālliteratūras sēriju «Stāsti vieglajā valodā» izdošanu, apņēmusies projekta gaitā sniegt konsultācijas par literatūras klasikas darbu pārizdošanas praksi, bet pēc adaptācijas pabeigšanas rast iespēju publicēt «restaurēto» brāļu Kaudzīšu romānu.