VK: «Rail Baltica» reģionālo staciju ieviešanai Latvijā trūkst aptuveni 99 miljoni eiro

VK norāda, ka 2020.gadā, Ministru kabinetā (MK) apstiprinot 16 reģionālo staciju projektēšanas aktivitātes iekļaušanu Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta pieteikumā, Satiksmes ministrija (SM) informatīvajā ziņojumā neiekļāva aplēses, cik izmaksātu reģionālo staciju ieviešana kopumā, tostarp arī būvniecības un uzraudzības izmaksas.

VK revidenti identificējuši, ka MK pirmo reizi informācija par kopējām reģionālo staciju ieviešanas izmaksām tika sniegta 2022.aprīlī informatīvajā ziņojumā par projekta ieviešanas progresu, norādot, ka reģionālo staciju projektēšana un būvniecība izmaksās aptuveni 25 miljonus eiro, savukārt 2024.gadā informatīvajā ziņojumā SM norādījusi aplēses, ka reģionālās stacijas izmaksās 82 miljonus eiro.

Tikmē SIA «Eiropas dzelzceļa līnijas» (EDzL) VK informēja, ka 82 miljonu eiro aplēses ir norādītas bez inflācijas koeficientu piemērošanas. Atbilstoši aktuālajām EDZL veiktajām CAPEX («Capital Expenditures») aplēsēm, kas 2023.gadā iesniegtas SM, reģionālo staciju ieviešanas izmaksas lēstas 102,5 miljonu eiro apmērā.

Ņemot vērā, ka Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansējums ir piešķirts tikai projektēšanas darbiem 3 339 600 eiro apmērā, VK revidentu aplēstais trūkstošais finansējums reģionālo staciju ieviešanai veido aptuveni 99 miljonus eiro.

Ziņojumā pausts, ka atbilstoši SM 2024.gada maija informatīvajam ziņojumam projekta pirmajā fāzē, kuru plānots pabeigt līdz 2030.gada beigām, tiks iekļauta tikai trīs reģionālo staciju būvniecība — Skultē, Iecavā un Bauskā. Vienlaikus SM ir norādījusi, ka atsevišķu reģionālo staciju izbūvi līdz 2030.gadam ir iespējams īstenot, projektam piesaistot alternatīvus finansējuma avotus.

Jau ziņots, ka otrdien, 11.jūnijā, MK izskatīja SM sagatavoto informatīvo ziņojumu par «Rail Baltica» projekta tvērumu un īstenošanas plāniem, nodrošinot projekta funkcionalitāti un starpvalstu dzelzceļa līniju savienojumu. Valdība izvērtēja arī piedāvāto «Rail Baltica» projekta pirmās kārtas ieviešanas tvērumu līdz 2030.gadam, kuras īstenošanas izmaksu aplēses ir 6,4 miljardi eiro.

Ministri bija vienisprātis, ka Latvijas prioritātei pirmajā ieviešanās kārtā ir jābūt pilnvērtīgai Rīgas integrācijai. Tādēļ valdība nolēma, ka ir nepieciešams meklēt risinājumus, kā pilnvērtīgi integrēt Rīgu gan no dienvidu, gan no ziemeļu puses jau «Rail Baltica» projekta pirmajā kārtā.

Otrs būtiskais diskusiju jautājums bija par finansējumu. Sēdē secināts, ka pilna tvēruma «Rail Baltica» projekta īstenošanai Latvijā būs nepieciešams lielāks investīciju apjoms, nekā sākotnēji plānots.

Ministri vienojušies, ka ir jāmeklē alternatīvi finansēšanas modeļi. Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) piedāvā skatīties uz nākamajām daudzgadu budžeta sarunām. Ja tiks saglabāts Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments,  varētu pretendēt arī uz Eiropas finansējumu. Tāpat tiek izskatīta iespēja par privāto un publisko partnerību un citiem modeļiem. Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) gan uzsvēra, ka tās visas ir tikai idejas un par finansēm valdība lems līdz 30.septembrim.

Tāpat ziņots, ka atbilstoši «Rail Baltica» izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā — 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

Vienlaikus atjaunotajā izmaksu un ieguvumu analīzē secināts, ka «Rail Baltica» projekts joprojām ir ekonomiski pamatots, un paredzams, ka tas radīs iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu par 0,5 līdz 0,7 procentpunktiem gadā, sniedzot 15,5 līdz 23,5 miljardu netiešo eiro IKP pieaugumu Baltijas valstīm.

«Rail Baltica» projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma — 1435 milimetru — dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā. Dzelzceļa līniju «Rail Baltica» plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.