Vitenbergs: No nākamā gada OIK maksājumu elektroenerģijas rēķinos plānots samazināt par 65%

Viņš norādīja, ka Latvija, atšķirībā no lielas daļas Eiropas Savienības (ES) valstu, saistībā ar enerģijas cenu kāpumu izvēlējusies mērķētu palīdzību tām iedzīvotāju grupām, kurām varētu būt lielākās problēmas nomaksāt elektrības rēķinus.

Tostarp Vitenbergs minēja, ka ir ieviests atbalsts vakcinētajiem senioriem kopumā 40 miljonu eiro apmērā, kā arī tiek atbalstīti energoaizsargātie iedzīvotāji — daudzbērnu ģimenes, cilvēki ar invaliditāti un maznodrošinātie. Savukārt uzņēmējiem mērķētais atbalsts ir Energointensīvā programma, kura šobrīd tiek skaņota ar Eiropas Komisiju (EK), lai vairāk nekā 200 uzņēmumiem, lielajiem elektrības patērētājiem, būtu pieejama atlaide.

«Tāpat mūsu piedāvājums ietver atbalstu visiem elektroenerģijas lietotājiem, par ko drīzumā informēsim valdību. Mērķis ir samazināt OIK sadaļu rēķinos no nākamā gada 1.janvāra par 65%. Līdz ar elektrības cenu pieaugumu ieņēmumi no OIK ir pieauguši, tādēļ mūsu piedāvājums ir, ka šī nauda noteikti ir jānovirza elektrības rēķinu atvieglošanai no nākamā gada 1.janvāra. To jutīs ikviens elektrības patērētājs,» sacīja Vitenbergs.

Jautāts, kāds būs Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvājums siltumenerģijas cenu kāpuma kompensēšanai, Vitenbergs atzīmēja, ka oktobra beigās bija tikšanās ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvjiem un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK), lai izprastu esošo situāciju, kas valstī ir krasi atšķirīga, proti, tarifu pieaugums ir salīdzinoši nelielā daļā pašvaldību.

«Pašvaldībās, kurās kā kurināmo izmanto gāzi, kurās nav veikts mājasdarbs un centrālajā apkurē nav pāriets uz atjaunojamiem energoresursiem, tarifi ir pieauguši, savukārt pašvaldībās, kas izmanto šķeldu, nav novērotas pieaugošas cenu tendences,» teica ministrs, piebilstot, ka, piemēram, Zemgalē nevienā pašvaldībā nav vērojams cenu kāpums, ir pat pašvaldības, kurās cenas ir samazinājušās.

Tāpat Vitenbergs atzīmēja, ka EM ir apkopojusi pēdējo piecu gadu datus un piedāvājusi LPS tos izmantot kā kritēriju, lai pievērstu pastiprinātu uzmanību pašvaldībām, kurās siltuma tarifs ir pieaudzis. 

«Noteiktā mediāna pie piecu gadu vidējās atzīmēs ir 58 eiro par megavatu. Pēc šādas metodikas atbalstam kvalificētos tādas pašvaldības kā Jūrmala, Rīga. Mēs arī aicinājām LPS izanalizēt, kuras grupas cilvēkiem varētu rasties problēmas ar rēķinu nomaksu, kuri ir sociālo dienestu redzeslokā, piemēram, vientuļi pensionāri, maznodrošinātas ģimenes. Pēc analīzes mēs izvērtētu, cik lielas ir šīs grupas, kāds ir nepieciešamais atbalsts, un ar piedāvājumu varētu startēt uz valdību,» sacīja ekonomikas ministrs.

Vitenbergs norādīja, ka ir vērtētas arī citas iespējas, ko vēl varētu darīt, taču Latvijā centralizētajai siltumapgādei mājsaimniecībās jau ir  ieviesta samazinātā pievienotās vērtības nodokļa likme 12% apmērā.

Tāpat ekonomikas ministrs atzīmēja, ka izaicinājumi pašvaldībām, kuras apkurei izmanto gāzi, tikai pieaugs. 

«Jau daudzu gadu garumā ir runāts, ka EK pozīcija ir iet prom no fosilajiem resursiem un attīstīt atjaunojamos resursus gan elektrības ieguvē, gan siltumenerģijā. Iepriekš Latvijai ir bijušas pieejamas dāsni finansētas programmas no dažādiem fondiem un pašvaldības to ir izmantojušas. Arī nākamajā fondu periodā būs atbalsta programma 56 miljonu eiro apmērā, lai pašvaldības varētu ieviest zaļo enerģiju siltuma iegūšanai. Šajā jomā atbalsts būs. Taču ir jāskatās arī uz otru pusi, kas ir patērētāji. Šajā jomā summas nākamajā fondu periodā un Atveseļošanās fonda ietvaros būs ļoti lielas — virs 200 miljoniem eiro būs pieejami gan daudzdzīvokļu māju siltināšanai, gan pirmo reizi arī privātmājām būs pieejami līdzekļi, lai nomainītu apkures katlus uz energoefektīvākiem. Līdzekļi būs pieejami, lai gan pašvaldības varētu sakārtot savas sistēmas, gan patērētāji uzlabot energoefektivitāti un būtu jātērē mazāk ikdienas maksājumiem par elektrību. Arī uzņēmumiem energobloks ir ļoti liels, tostarp draudzīgākām tehnoloģijām, kas patērē mazāk enerģijas. Liels atbalsts ir paredzēts uzņēmumiem, lai tie attīstītu lokālu elektrības ražošanu pie ražotnēm un nebūtu atkarīgi no globālām cenu svārstībām,» klāstīja Vitenbergs.

Viņš arī atzīmēja, ka situācija ar gāzes apmēru Inčukalna pazemes gāzes krātuvē uz citu valstu fona ir laba, un gāze, no drošības viedokļa, šajā ziemas sezonā bus pietekamā daudzumā.

«Inčukalnā piepildījums ir ap 80%, kas ir normāls daudzums. Līgumi ir saslēgti uz vēl lielākām jaudām, un iepumpēšana pie atbilstošām cenām arī turpinās. Liela daļa no gāzes apjoma, kas ir iepumpēta, ir «Latvenergo» rezervēta, un viņi norāda, ka satraukumam nav pamata. Situācija Inčukalnā uz citu valstu fona ir laba un gāzes no drošības viedokļa šajā ziemas sezonā pietiks. Esošajos apstākļos mēs redzam, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuves nozīme ir ļoti liela, jo biržas cenas Eiropas gāzes tirgū šobrīd ir kosmiskas. Katra mājsaimniecība un arī lielie patērētāji šobrīd gāzi pērk par tādu cenu, kāda tā bija iepumpēšanas brīdī. Tā ir stipri zemāka nekā pašlaik,» teica Vitenbergs.