Vitenbergs: Nekustamā īpašuma nodoklis nedrīkst kļūt par papildu slogu uzņēmējiem

Plānojot izmaiņas jāņem vērā, kāds ir NĪN mērķis un kā šīs izmaiņas ietekmēs nekustamā īpašuma cenas nākotnē, mājokļu pieejamību kopumā, investīcijas nekustamā īpašuma tirgū, kā arī Latvijas konkurētspēju, salīdzinot ar tuvākajām kaimiņvalstīm, uzskata Vitenbergs.

«NĪN nedrīkst kļūt par papildu slogu uzņēmējiem, īpaši tādēļ, ka Covid-19 izraisītā krīze ir mazinājusi uzņēmumu ieņēmumus. Papildu nodokļu sloga uzlikšana komersantiem tiešā veidā mazinās gan darba vietu skaitu, gan darbinieku atalgojumu,» norāda Vitenbergs.

Ekonomikas ministrija prognozē, ka atkopšanās no Covid-19 vīrusa pandēmijas aizņems aptuveni divus gadus, līdz ar to atkopšanās sekmēšanai šajā laika periodā nav pieļaujamas nodokļu izmaiņas. Atbilstoši prognozēm, NĪN maksājums par birojiem, ražotnēm, loģistikas centriem, viesnīcām un citiem komerciāliem objektiem palielināsies vidēji trīs reizes.

«Uzņēmējiem, kas pašlaik cīnās ar ievērojamiem zaudējumiem Covid-19 krīzes ietekmē, jaunie NĪN noteikumi radīs papildu zaudējumus. Tādējādi tiks celtas cenas, eksportētāji zaudēs starptautisko konkurētspēju, jo nebūs cenu noteicēji globālajā tirgū, kā rezultātā notiks darbinieku atlaišana, tiks sekmēts bezdarba pieaugums, nomas maksu kāpums un investīciju projektu apturēšana, kā rezultātā cietīs mājsaimniecību patēriņš, bremzēsies investīcijas nekustamā īpašuma tirgū un radīsies papildu slogs eksportētājiem,» prognozē ekonomikas ministrs.

Šī brīža aplēses liecina, ka NĪN izmaiņas ir nesamērīgas salīdzinājumā ar mūsu kaimiņvalstīm, informēja Ekonomikas ministrija. Jau pašlaik Rīga ievērojami atpaliek no Viļņas un Tallinas jaunu dzīvokļu un biroju ēku būvniecībā, kas samazina arī investīciju ieplūdi valstī un jaunu darba vietu radīšanu. Jau pašlaik Latvijā NĪN ir ievērojami augstāks kā Lietuvā un Igaunijā. Paaugstinot to vēl vairāk, Latvija kļūs arvien nekonkurētspējīgāka, kā rezultātā ārvalstu investori saviem projektiem vēl vairāk izvēlēsies Viļņu un Tallinu, uzsvēra Ekonomikas ministrijā.

Jau vēstīts, ka Tieslietu ministrija 29.jūlijā nosūtīja Finanšu ministrijai, kā arī citām saskaņošanā iesaistītajām institūcijām precizētos priekšlikumus nekustamā īpašuma nodokļa reformai. Tieslietu ministrija aicina ieviest neapliekamo minimumu 100 000 eiro apmērā uz katru deklarēto personu, kā arī samazināt nodokli dzīvojamās apbūves zemei piecas reizes — no 1,5% līdz 0,3%.

Precizētie priekšlikumi paredz noteikt, ka neapliekamo minimumu nosaka uz katru deklarēto personu 100 000 eiro apmērā, bet vērtības atlikumam, ja tāds ir, piemēro samazinošo koeficientu 0,2. Piemēram, ja mājokļa kadastrālā vērtība ir 80 000 eiro un tajā ir deklarējusies viena persona, nodoklis par mājokli nebūtu jāmaksā. Ja, piemēram, mājokļa vērtība ir 300 000 eiro un tajā deklarējušās divas personas, tad nodokli rēķinātu no 20 000 eiro. Minētais samazinošais koeficients darbotos tikai mājokļiem ar vērtību līdz 500 000 eiro.

Pēc Tieslietu ministrijas aprēķiniem, īstenojot šīs izmaiņas, pašvaldību kopējie ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa 2022.gadā būtu vismaz 232 miljoni eiro, kamēr 2018.gadā pašvaldības faktiski iekasēja 207 miljonus eiro.

Jūlija vidū Valsts zemes dienests sabiedriskajai apspriešanai nodeva 2022.gadam projektētās kadastrālās vērtības, kas saskaņā ar valdības dotu uzdevumu pārrēķinātas atbilstoši nekustamo īpašumu vērtībai tirgū. Lai šīs kadastrālās vērtības 2022.gadā stātos spēkā, tās ir jāapstiprina Ministru kabinetā. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) iepriekš paudis nostāju, ka nevirzīs šo projektu apstiprināšanai valdībā kamēr nav garantiju, ka tiek ieviests neapliekamais minimums primārajam mājoklim un mazinātas nodokļu likmes komersantiem.