Viss it kā likumīgi, bet… vai nav nožēlojami? Ķekavā ukraiņu bēgļus ar bērniem izliek uz ielas – kāpēc?

— Kad Ķekavas pašvaldības priekšsēdētājs mūs izmitināja šajās telpās Mežvidu ielā 17, ar mums tika noslēgti beztermiņa līgumi, stāsta Valērijs. Viņš pats pēc profesijas ir jurists, tāpēc par bēgli viņš, saprotams, kļuva ne jau no labas gribas.

— Toreizējais domes priekšssēdētājs teica, ka mēs varam šeit dzīvot, kamēr Ukrainā nebeigsies karš, kamēr būs derīgas mūsu uzturēšanās atļaujas. Tā mēs te dzīvojām ne pirmo gadu, strādājam Latvijā, par dzīvošanu šajā ēkā maksājam 100 eiro no cilvēka, maksājumus neaizkavējam. Tagad, cik noprotam, Ķekavas novadā ir mainījusies vara, un jauna slota slauka pa jaunam. Ir sācies mācību gads, mūsu bērni jau ir devušies uz tuvākajiem bērnudārziem un skolām un veiksmīgi mācās. Mēs paši jau strādājam, kur nu katrs, pārsvarā Ķekavas novadā, Baldonē un tuvākajās apkaimēs, daži brauc arī uz Rīgu. Un te pēkšņi rudenī, apkures sezonas priekšvakarā, mums norāda uz durvīm? Tas pavisam nav labi…

— Vai jūs nebijāt brīdināti par to, ka varat palikt bez jumta virs galvas?

— Pirmo reizi par to izdzirdējām no varas iestādēm mutiskā sarunā augustā, lai gan baumas klīda jau jūlijā: daudzi no mums strādā šeit, Ķekavas novadā, un kolēģi mums sāka jautāt: kāpēc jūs izliek no mājām? Tas mums bija pārsteigums, jo līdz augustam neviens mūs oficiāli par neko nebija brīdinājis. Kad mēs sākām uzdot konkrētus jautājumus, Īpašumu pārvalde ar sociālā dienesta pārstāvju starpniecību mums to paziņoja, taču tikai mutiski.

Jāsaka, ka bijām ļoti satraukti un pilnīgi apmulsuši. Bet tad mūs nomierināja, ka ģimenēm ar bērniem tiks atrasta jauna pajumte, neviens uz ielas netiks atstāts. Mēs nomierinājāmies, bet, kā izrādījās, pāragri. Nesen mūs informēja, ka ne ģimenēm ar bērniem, ne ģimenēm bez bērniem neko piemērotu atrast nav izdevies: pašvaldībai gluži vienkārši nav brīvu mājokļu. Vienīgā izeja bēgļiem no Ukrainas ir pašiem meklēt sev jaunas mājas, zvanot uz sludinājumiem ar īres dzīvokļu piedāvājumiem. Skaidrs, ka šādi dzīvokļi mums izmaksās (īpaši ziemā) daudz dārgāk nekā 100 eiro no cilvēka, ko maksājām līdz šim. Mēs labprāt īrētu, taču mēneša laikā atrast piemērotu mājokli nav iespējams – jau esam saskārušies ar šķēršļiem, zvanot uz šādiem sludinājumiem. Cilvēki negrib izīrēt dzīvokļus Ukraiņu bēgļi, jo nav zināms, cik ilgi viņi šeit paliks, neviens taču nezina, kad beigsies karš.

…Kopā ar Valēriju izstaigājam bijušās sanatorijas teritoriju – tīras, plašas telpas.

Dušas telpas.

Avārijas stāvokli press.lv pamanīja tikai vienā stūrī, kur bija redzama mitruma izraisīta sēnīte.

Un netālu no katlumājas, uz ielas, ir vesels kalns apaļkoku.

— Redziet, cik malkas atvests – apkurei pietiks. Ticiet man, lieta nav malkā – malkas ir pietiekami daudz,” saka Valērijs, rādot uz veselu kaudzi baļķu, kas šovasar tika atvesti un sakrauti netālu no ēkas žoga. “Tie vēl ir saskalda, bet galvenais, ka tie tur ir! Mēs jau te paši esam veikuši nelielu iekšējo izmeklēšanu. Parunājām ar vietējiem iedzīvotājiem, kuri mums apliecināja, ka ar malku problēmu nav. Un pats katls līdz šim ir darbojies lieliski. Es, protams, neesmu eksperts, bet ziemā tas nekad nav salūzis. Taču tagad viņi saka, ka tas ir avārijas stāvoklī. Vai tiešām to nav iespējams salabot, vieglāk ir izmest piecas ukraiņu ģimenes uz ielas? Tagad karstais ūdens mums ir no boilera, es saprotu, ka boilers patērē daudz elektrības. Bet kas attiecas uz apkuri, neatkarīgi no tā, vai mēs šeit dzīvojam vai nedzīvojam, viņiem vienalga būs jāapkurina visa ēka, lai tā neaizietu postā. Ūdens un kanalizācija mūsu ēkā nav autonoma, viss ir pieslēgts kopējai ūdensapgādes sistēmai, tāpēc tos jebkurā gadījumā nevarēs atslēgt, jo tad bez ūdens un kanalizācijas nāksies atstāt arī citas kaimiņu mājas.

“Nauda ir apgūta, atskaites uzrakstītas, un mums tiek norādīts uz durvīm…”
 

Oleksandrs, bēglis no Harkivas apgabala, nespēj noslēpt savu sašutumu:

— Kāpēc mūs šeit vispār izmitināja, ja jau telpas sākotnēji esot bijušas avārijas stāvoklī, kā mums tagad stāsta? Galu galā pirms tam viņi veica dārgu remontu, un, cik mums zināms, vācieši ieguldīja naudu, lai savestu šo ēku kārtībā. Viņi uztaisīja eiroremontu, nopirka jaunas gultas, es pats tās montēju, tāpēc zinu.

No mūsu izmitināšanas viņi uztaisīja lielu piāru – atbrauca televīzija, daudz brīvprātīgo palīgu….. Katru dienu šeit bija prezentācijas! Ēkas apsaimniekotājiem un Ķekavas novada pašvaldībai to vien darīja, kā atskaitījās žurnālistiem, demonstrējot visu šo skaistumu. Mūs fotografēja, pēc tam fotogrāfijas publicēja medijos, bija slavinoši raksti – par to, kā Ķekava un Baldone aktīvi palīdz bēgļiem, kādas labas telpas mums ir piešķirtas. Tagad viss ir noklusis, un mūs var vienkārši pa kluso izlikt uz ielas?

Galu galā sākotnēji taču bija plānots, ka mēs šeit varēsim dzīvosim, kamēr mūsu dzimtenē beigsies karš. Tāpēc mēs parakstījām beztermiņa līgumus – līdz brīdim, kad beigsies mūsu uzturēšanās atļaujas (kuras, kamēr notiek karadarbība, tiek pastāvīgi pagarinātas). Un kas ir tagad? Nauda ir apgūta, atskaites uzrakstītas, un mums tiek norādīts uz durvīm! Kaut kā neglīti sanāk.

Acīmredzot vācieši naudu vairs nedod, un Ķekavas pašvaldībai vienkārši nav līdzekļu ēkas uzturēšanai. Viss, uz redzēšanos, varat sākt kravāt savas mantas. Interesanti, ka arī mūsu izlikšanas iemesli nemitīgi mainījās – sākumā mums skaidroja, ka tas tāpēc, ka ēka jānodod valstij. Tad mūsu izlikšanas iemesls bija problēmas ar katlu māju. Bet es pats strādāju Ķekavas novadā, pajautāju strādniekiem, un viņi teica, ka katlu māja tādā stāvoklī ir jau 9-10 gadus, kas netraucēja tai normāli darboties. Sanāksmē mums pateica, ka remontam nepieciešami 100 000 eiro (iepriekš teica, ka 250 000!). Un visi šie iemesli mums tiek minēti tikai vārdos. Viņi apsolīja, ka dokumentus mums izsniegs trīs nedēļu laikā. Ja jūs apgalvojat, ka katlu māja nestrādā, tad kāpēc jūs mums to nepateicāt aprīļa beigās, beidzoties apkures sezonai? Kāpēc klusējāt?

Un tagad, kad esam samaksājuši par bērnudārzu, aizsūtījuši bērnus uz skolu, mēs saņemam šādas ziņas. Tā ir vienkārši ņirgāšanās!

Svetlana, bēgle:

— Kopš pavasara mēs vēl varētu kaut kā pārspēlēt savus plānus – pa vasaru mēs varētu mēģināt atrast sev citu mājokli (lai gan tas nav viegli, cilvēki nelabprāt izīrē dzīvokļus ukraiņiem, un tuvākajā apkaimē brīvu mājokļu vienkārši nav), varētu atrast darbu, pierakstīt bērnus skolās un bērnudārzos jaunās dzīvesvietas tuvumā, turpināt mierīgi strādāt un dzīvot. Bet nē, septembrī mums paziņo par izlikšanu – tieši apkures sezonas priekšvakarā. Turklāt neraugoties uz to, ka vasarā mums vairākkārt tika apliecināts, lai neuztraucamies, ka mūs neviens uz ielas neatstās, ka mums vietā tiks atrasts jauns mājoklis. Un tagad mēs uzzinām, ka neviens cits mājoklis nav atrasts un mums tiek piedāvāts meklēt to pašiem. Lieki piebilst, ka tas mums visiem ir briesmīgs stress!

Jūlija, bēgle no Svetlogorskas:

— Turklāt mēs esam ar dzīvniekiem – mums ir divi kaķi, kuri nevarējām pamest Ukrainā un atvedām līdzi, citai ģimenei ir suns, kurš dzīvo aplokā uz ielas, tāpēc atrast jaunu mājvietu būs vēl grūtāk. Ne visi ir gatavi izīrēt dzīvokli ģimenēm ar bērniem un dzīvniekiem. Tas prasīs daudz laika un pūļu.

— Vai jums ir rakstisks rīkojums par gaidāmo izlikšanu no ēkas?

Valērijs: Nē, mēs to vēl neesam saņēmuši, neraugoties uz mūsu vairākkārtējiem lūgumiem nodrošināt mums šo rīkojumu papīra formā. Tikšanās laikā 5. septembrī mums mutiski tika pateikts, ka pašvaldība vairs nespēj uzturēt šo ēku (izmaksas ir pārāk lielas – 250 000 eiro apkures sezonai), turklāt tā ir avārijas stāvoklī, tāpēc pašvaldība plāno to nodot valsts, t. i., Labklājības ministrijas, bilancē. Kad vaicājām, kad notiks šī nodošana – šogad vai varbūt pēc diviem gadiem, mums nevarēja atbildēt, teica, ka tas nav zināms – lēmums vēl neesot pieņemts. Izrādās, ka šobrīd mēs esam nesaprotama situācijā – mūs izliek no mūsu mājokļa, un neviens mums nevar pateikt, kas ar šo ēku būs tālāk.

— Ko jūs paši plānojat darīt, uzzinot, ka jūs izliek uz ielas?

— Godīgi sakot, mēs risinām šo jautājumu ar pašvaldību – cenšamies panākt, lai mūs šeit, Baldonē, atstāj vismaz līdz pavasarim. Kur mums tagad ar bērniem doties uz ielas meklēt jaunu pajumti? Tas ir necilvēcīgi.

— Kādus konkrētus soļus jūs jau esat veikuši? Vai esat kaut kur vērsušies?

— Pirmkārt, cenšamies no Ķekavas novada pašvaldības (kurai pieder ēka Baldonē, kurā dzīvojam) saņemt rakstisku lēmumu par izlikšanu, lai ar to varētu doties uz Labklājības ministriju un citām struktūrām, pastāstīt par situāciju un lūgt mūs atstāt vismaz līdz nākamajam gadam. Mēs esam gatavi dzīvot arī bez apkures, ja problēma ir tajā. Tas ir labāk nekā uz ielas.

— Tātad pašvaldībai neplāno pieslēgt apkuri jūsu ēkai?

— Sarunā ar mums varas pārstāvji teica, ka ēka ir avārijas stāvoklī, tāpēc līdz ziemai atslēgs ūdeni un mums nebūs arī apkures. Un viņi mums uzdeva pretjautājumu – jūs taču nedzīvosiet pie +12 grādu temperatūras bez apkures, vai ne? Mēs atbildējām, ka varam dzīvot arī tā. Ukrainā kara laikā mēs dzīvojām bez elektrības un apkures. Uz to mums atbildēja: — Bet jūs taču nedzīvosiet bez ūdens, ja mēs 31. oktobrī nolaidīsim ūdeni un atslēgsim elektrību, vai ne? Nebūs ne apkures, ne ūdens, ne elektrības? To visu, atzīstu, bija ļoti nepatīkami dzirdēt. Mēs plānojam sazināties ar advokātu, lai tiktu ievērotas mūsu tiesības. Galu galā īres līgumu mēs neesam pārkāpuši, un tas ir beztermiņa. Tātad mums ir tiesības sagaidīt, ka pretī tiks piedāvāts kāds mājoklis?

Lai pretendētu uz bezmaksas mājokli, mums visiem ir jāaiziet no darba un atkal jāstājas uzskaitē darba biržā kā bezdarbniekiem. Bet kam no tā būs labāk? Tagad mēs pelnām naudu, bet, pametot darbu, mēs radīsim slogu Latvijas budžetam.

…Starp citu, ar bēgļiem noslēgtajā dzīvojamo telpu īres līgumā ir noteikts, ka līgumu pēc izīrētāja iniciatīvas var izbeigt, rakstiski brīdinot otru pusi par līguma izbeigšanu tikai trīs dienas iepriekš. Tas nozīmē, ka trīs dienas līdz 31. oktobrim vēl nav pienākušas, tāpēc pašvaldība informē īrniekus par līguma laušanu mutiski.

Mēs domājām, ka viņi te ir uz 120 dienām, bet dzīvo jau divus gadus!

Protams, Press.lv nekavējoties lūdza komentāru Ķekavas novada domei, nosūtot jautājumus atbildīgajām amatpersonām – domes priekšsēdētājam, Īpašuma pārvaldes vadītajam un citām amatpersonām. Taču Ķekavas domes vadība jautājumus novirzīja Sabiedrības informēšanas un mārketinga nodaļai, uzticot sagatavot atbildes tās pārstāvei Agritai Grīberga. Neviena no amatpersonām, kurām tika nosūtīts press.lv pieprasījums, atbildi neparakstīja. Tāda dīvainai situācija — lai samaksātu par telpām ukraiņu bēgļiem, pašvaldībai naudas nav, bet veselas Sabiedrības informēšanas un mārketinga nodaļas uzturēšanai nauda atrodas.

Tātad mūsu jautājumi un atbildes uz tiem:

Īsumā, lūk, tā: mēs domājām, ka viņi ir tikai uz 120 dienām, bet viņi dzīvo jau divus gadus!

(Paldies, tā mēs uzzinājām, kāds ir “viesmīlības” termiņš Ķekavas novada vadības ieskatā).

— Kāpēc piecām ukraiņu ģimenēm ir jāatstāj pagaidu mājoklis Baldonē?

— Ķekavas novada pašvaldība, sākoties karam Ukrainas teritorijā, sniedza visu nepieciešamo atbalstu Ukrainas iedzīvotājiem, tostarp mājokļa un finansiālo palīdzību. Turklāt Ukrainas iedzīvotāji saņēma sociālo palīdzību no Ķekavas pašvaldības, iespēju integrēties sabiedrībā un pirmo dzīvesvietu.

Vēl 2022. gadā, sākoties karam Ukrainā, Ķekavas novada pašvaldība steidzami ieguldīja līdzekļus ēkā Mežvidu ielā 17, Baldonē, un iekārtoja telpas, lai tur uz laiku izmitinātu ukraiņus.

— Kāpēc bēgļi tur nevar turpināt uzturēties?

— Šī ēka Baldonē ir valsts īpašums, tā tika nodota Ķekavas novada pašvaldībai pagaidu lietošanā, lai aprīkotu to veco ļaužu pansionāta vajadzībām. Pašvaldības ieguldītie līdzekļi ēkā ļāva to atjaunot tikai daļēji – lai to varētu izmantot ārkārtas situācijā, taču ar šiem līdzekļiem nepietika, lai savestu kārtība visu ēku turpmākai drošai ekspluatācijai. Pēc ēkas apskates tika konstatēts, ka tā ir sliktā stāvoklī un nav piemērota turpmākai izmantošanai.

— Kas ir nepieciešams, lai Ukrainas iedzīvotāji varētu turpināt tur dzīvot?

— 200 000 eiro ziemas apkures sezonai un pusotrs miljons eiro pilnīgai atjaunošanai.

Ķekavas novada pašvaldība jau ilgu laiku mēģina atrast veidus, kā piesaistīt papildu kapitālu, taču tas nav izdevies.

Tāpēc varam apliecināt, ka bez lielām investīcijām šīs ēkas turpmāka ekspluatācija nav pieļaujama. Lai ziemā telpās nodrošinātu cilvēka cienīgu uzturēšanos, ir nepieciešams veikt jumta remontu, nomainīt iekšējās komunikācijas un pārbūvēt apkures katlu, bez kura uzsākt apkures sezonu ir vienkārši nereāli.

Ukraiņu ģimeņu izmitināšanai ēkā Mežvidu ielā 17 ir aprīkots tikai viens korpuss, kas ir neliela daļa no visas ēkas. Tikmēr pat šīs ēkas daļas uzturēšana visu ukraiņu bēgļu uzturēšanās laiku tur pašvaldībai izmaksāja neadekvāti dārgi, jo šo korpusu nav iespējams nodalīt no pārējām telpām, kuras neatbilstoša tehniskā stāvokļa dēļ netika izmantotas. Rezultātā pašvaldības izmaksas bija aptuveni 136 000 eiro gadā. Lai šogad uzsāktu apkures sezonu, ir nepieciešams veikt katlumājas renovāciju, kas pēc provizoriskiem aprēķiniem izmaksās gandrīz 80 000 eiro, tādējādi uzturēšanas izmaksas apkures sezonā sasniegs 200 000 eiro. Turpināt izmantot telpas bez papildu finansējuma pašvaldībai nav rentabli. Tāpēc pašvaldība ir spiesta pieņemt lēmumu par telpu atdošanu atpakaļ valstij.

-Vai šāds lēmums jau ir pieņemts vai to tikai plānots pieņemt? Vai ir kāds dokuments – Ķekavas novada domes lēmums, nolikums vai rīkojums, kā rīkoties ar šo ēku?

— Jautājums par šīs ēkas nodošanu valstij tiks skatīts tikai šī gada 19. septembrī Ķekavas novada domes sēdē. Pēc lēmuma pieņemšanas valsts īpašuma tiesības uz šo ēku tiks nostiprinātas zemesgrāmatā. Saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem nomas līgumi, kas noslēgti starp Ukrainas iedzīvotājiem un pašvaldību, pēc valsts īpašuma tiesību uz šo ēku nostiprināšanas zemesgrāmatā zaudēs spēku. Ja valsts vēlēsies un uzskatīs to par iespējamu, tā varēs slēgt jaunus īres līgumus ar Ukrainas iedzīvotājiem, taču, pēc pašvaldības domām, ņemot vērā katlu mājas stāvokli, apkures sezonas laikā ēkā nebūs iespējams nodrošināt pieņemamus dzīves apstākļus. Par jaunajiem apstākļiem, kuru dēļ pašvaldība vairs neplāno izmantot ēku Mežvidu 17, Baldonē, un plāno to atdot valstij, Ukrainas iedzīvotāji tika mutiski informēti 5. septembra sanāksmē.

— Kāpēc ukraiņu bēgļi tik vēlu tika informēti, ka viņiem būs jāatstāj telpas? Vai vasarā nebija zināms par katlu mājas un mājokļu avārijas stāvokli un nepieciešamajiem remontdarbiem? Turklāt tagad, rudenī, vecākiem būs problemātiski mēneša laikā atrast jaunu darbu un vietas skolās un bērnudārzos.

— Saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem valsts apņemas nodrošināt Ukrainas iedzīvotājiem mājokli uz laiku līdz 120 dienām pēc ierašanās Latvijā. Tikmēr Mežvidu ielā 17 izmitinātās ukraiņu ģimenes tur dzīvo jau kopš 2022. gada jūlija, vairākkārt pārsniedzot likumā noteikto termiņu.

— Un tomēr šo cilvēku uzturēšanās līgumi ir beztermiņa — izlikt uz ielas ģimenes ar bērniem, īpaši bēgļu ģimenes, kuru dzimtenē notiek karš, ir necilvēcīgi. Galu galā viņi joprojām nevar atgriezties savās mājās. Harkivas reģionā joprojām notiek apšaudes. Varbūt tomēr izdosies piemeklēt šīm ģimenēm alternatīvus mājokļus? Viņi taču neprasa piešķirt to bez maksas — viņi strādā, bērni apmeklē skolas un bērnudārzus.

— Vietējai pašvaldībai nav pieejams neviens dzīvošanai piemērots mājoklis, kuru apmaiņā varētu piedāvāt Ukrainas bēgļiem. Tāpēc ukraiņu ģimenes ir 40 darba dienas iepriekš informētas, ka tām būs nāksies atbrīvot telpas Mežvidu ielā 17 Baldonē.

(Jāatzīmē, ka ģimenes tika informētas tikai mutiski – dokumentārs pamatojums tām netika sniegts).

— Ukrainas iedzīvotājiem, kuri ir izvēlējušies dzīvot Ķekavas novada pašvaldības teritorijā uz karadarbības laiku Ukrainā, tiek nodrošinātas visas iespējas, kas pieejamas ikvienam Ķekavas novada iedzīvotājam, ieskaitot sociālo palīdzību, pašvaldības izglītības iestādes un pašvaldības pakalpojumus. Vairākas reizes gadā Ukrainas iedzīvotāju bērniem tiek piedāvātas vietas dažādās nometnēs.

…Šāds ir Ķekavas novada pašvaldības Sabiedrības informēšanas un mārketinga nodaļas komentārs.

Citiem vārdiem sakot, pašvaldības ieskatā ukraiņu bēgļu izlikšana no dzīvojamās ēkas vienkārši uz ielas apkures sezonas priekšvakarā ir pilnīgi pieņemama — tā ir likumīga, turklāt tieši tāpat līdzīgās situācijās pašvaldība rīkojas arī ar vietējiem Ķekavas novada iedzīvotājiem.

Ko saka juristi?

Aigars Evardsons, Latvijas Juristu apvienības biedrs, pats dzīvo Ķekavas novadā un ir informēts par bēgļu situāciju. Mēs lūdzām viņu komentēt situāciju no juridiskā viedokļa:

— Kā Ķekavas novada iedzīvotājam man ir zināms, ka bēgļiem ir izmaksāti sociālie pabalsti un viņi ir tikuši nodrošināti ar mājokļiem. Un arī šajā situācijā no juridiskā viedokļa varu apliecināt, ka Ķekavas novada pašvaldība rīkojas likuma ietvaros, piedāvājot Ukrainas bēgļiem atbrīvot telpas.

— Tātad šādos gadījumos nav obligāti tā vietā nodrošināt cilvēkiem citu mājokli? Īpaši ņemot vērā, ka runa ir par ukraiņu bēgļiem, nevis citām iedzīvotāju kategorijām — piemēram, nemaksātājiem utt.

— Ja pašvaldība uzstātu, lai bēgļi turpina dzīvot ēkā, kas ir avārijas stāvoklī, tas būtu nelikumīgi – neatbilstoša, nesaimnieciska pašvaldības rīcība. Tāpēc tika nolemts dot ģimenēm iespēju pašām meklēt jaunu mājokli. Jebkurā gadījumā Ukrainas bēgļiem tika informēti par īres līguma laušanu. Kā jurists varu apliecināt, ka pašvaldība šajos apstākļos rīkojas likumīgi — es tās rīcībā nesaskatu nekādus pārkāpumus.

— Bet kā ir ar īres līgumu? Ja līgumā ir noteikts, ka viņi var dzīvot telpās neierobežotu laiku — tik ilgi, kamēr derīgas viņu uzturēšanās atļaujas.

— Neviens līgums nevar būt beztermiņa, katram līgumam ir tāds vai citāds termiņš. Pat ja līguma termiņš ir līdz uzturēšanās atļauju derīguma termiņa beigām, līgumu tomēr var lauzt. Tomēr pašvaldībai ir iepriekš jāpaziņo par īres līguma izbeigšanu, kas arī tika izdarīts 5. septembrī.

— Taču šis brīdinājums bija mutisks, to nevar pievienot šai lietai. Ukrainas iedzīvotāji vēl nav saņēmuši nekādus dokumentus. Turklāt Ķekavas dome galīgo lēmumu pieņems tikai 19. septembrī. Tas nozīmē, ka faktiski vēl nekas nav izlemts.

— Cik man zināms, 19. septembra domes sēdē tiks izskatīts ne tikai jautājums par telpu atbrīvošanu Mežvidu iela 17, Baldonē, bet arī par šī nekustamā īpašuma tālāko likteni. Runājot par uzturēšanos uz nenoteiktu laiku, es zinu ģimenes no Ukrainas, kuras jau no paša sākuma pašas īrēja un maksāja par mājām, nevis tikai par dzīvokļiem. Tiesa, īri viņi maksāja daļēji, jo māju īpašnieki bija pretimnākoši un neprasīja pilnu cenu.

— Vai jums nešķiet neētiski izlikt cilvēkus uz ielas pirms apkures sezonas un likt viņiem pašiem meklēt sev mājokli? Īpaši ņemot vērā, ka tie ir Ukrainas bēgļi, kuru dzimtenē notiek karš?

— Es nepiekrītu, ka viņi tiek izlikti uz ielas, jo viņi tika brīdināti iepriekš. Turklāt vienlīdzības princips ir jāattiecina uz visiem — pašvaldība nevar sniegt lielāku palīdzību vieniem cilvēkiem un mazāku citiem tikai tāpēc, ka viņiem ir mazāk naudas. Viņi strādā un par savu darbu saņem algu, un tas nozīmē, ka viņi spēj maksāt par mājokli tāpat kā citi pašvaldības iedzīvotāji. Runājot par Ķekavas novada pašvaldības dzīvojamo fondu, cik man zināms, tajā nav bezmaksas izremontētu telpu ar ūdensapgādi un kanalizāciju, ar apkuri, kas saskaņā ar likumu šādos gadījumos cilvēkiem būtu jānodrošina.

— Tad kāpēc pašvaldība visu vasaru solīja šiem cilvēkiem, ka viņi saņems citus mājokļus un var droši sūtīt bērnus uz vietējiem bērnudārziem un skolām? Galu galā izrādījās, ka cilvēki tika maldināti.

— Tas, manuprāt, ir piemērs ļoti neveiksmīgai komunikācijai starp pašvaldību un iedzīvotājiem. Tā ir nespēja pieņemt lēmumus par savu tālāko rīcību un nespēja par to savlaicīgi informēt iedzīvotājus. Ja šie cilvēki strādā Ķekavas novadā — tur, kur viņi dzīvo, un viņu bērni apmeklē vietējos bērnudārzus un skolas, tad tā ir pašvaldības bezdarbība un tās vaina. Es apliecinu, ka, izliekot šos cilvēkus, pašvaldība rīkojas likuma ietvaros, bet es nevaru morāli akceptēt to, KĀ tas tiek darīts (īpaši attiecībā uz ukraiņiem, kuri Latvijā atrodas piespiedu kārtā, nevis pēc savas gribas). Šeit, manuprāt, pie vainas ir cilvēciskais faktors. Pašvaldības darbinieki vienkārši nespēja laikus pieņemt lēmumu un par to skaidri informēt. Nevar mētāties no vienas puses uz otru, te solot mājokli, te atsakot to. Tā bija kļūda, neatkarīgi no tā, kurš tika aizskarts – ukraiņi vai Latvijas iedzīvotāji. Ja valsts amatpersona, kaut vai mutiski, dod solījumu ģimenēm nodrošināt tās ar mājokli, tad vārds ir jātur, nevis jāgrauj cerības. Tā ir ļoti neveiksmīga komunikācija starp varas iestādēm un iedzīvotājiem, īpaši ņemot vērā to, ka visa informācija būtu jāsniedz nevis mutiski, bet rakstiski, kas šajā gadījumā netika darīts.

…P.S. Portāls Press.lv gatavo atbilstošas vēstules Valsts prezidentam E. Rinkēvičam un Ministru prezidentei E. Siliņai. Vai ir iespējams, ka pēc visiem apliecinājumiem par atbalstu Ukrainai Latvijā ar likumu ir iespējama situācija, kad bēgļus no Ukrainas burtiski izmet uz ielas? Varbūt Ķekavas novada vadība kaut ko nav ņēmusi vērā?