Visām recepšu zālēm apņemas ieviest vienotu uzcenojumu veidošanas mehānismu

Visām recepšu zālēm plānots izstrādāt jaunu uzcenojumu veidošanās modeli, kam vajadzētu samazināt zāļu gala cenu pacientiem, ieviešot fiksētu uzcenojumu veidošanās principu, tai skaitā farmaceitiskās aprūpes pakalpojuma maksas veidošanās principu un mazinot aptieku atkarību no lieltirgotavām, teikts VM ziņojumā.

Konkrēti risinājumi un uzcenojuma ierobežojumu piedāvājumi ziņojumā vēl nav norādīti. Pret šīm iecerēm apspriešanas gaitā līdz šim aktīvi iebilduši farmācijas produkcijas tirgotāji.

VM vēlas panākt, lai Latvijas zāļu reģistrā iekļauto recepšu zāļu cena nepārsniegtu zāļu ražotāja realizācijas cenu vai vairumtirdzniecības cenu Igaunijā un Lietuvā.

Izrakstot recepšu zāles, ārsts receptē lietos zāļu vispārīgo nosaukumu, ja vien pacientam nav medicīniski pamatotas nepieciešamības lietot konkrēta nosaukuma zāles.

Ministrija apņemas sadarbībā ar Finanšu ministriju (FM) Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.-2027.gadam izstrādes procesā izvērtēt iespēju pārskatīt pievienotās vērtības nodokļa likmi (PVN) recepšu zālēm, to vēl vairāk samazinot. Latvijā jau šobrīd tiek piemērota samazinātā PVN likme 12% visiem medikamentiem, kamēr Igaunijā tā ir zemāka — 9% visiem medikamentiem, bet Lietuvā — 5% kompensējamiem medikamentiem, savukārt pārējiem medikamentiem tiek piemērota standarta likme 21%.

Līdz 2024.gada 1.aprīlim VM būs jāizvērtē atlaižu piemērošanas recepšu zālēm aizliegums un nosacījums, ka recepšu zāļu cena visās aptiekās ir vienāda, un nepieciešamības gadījumā jāizstrādā normatīvo aktu projektus ar izmaiņām.

Zāļu cenu kompensācijas jomā plānots līdz 2024.gada 1.jūlijam izstrādāt grozījumus normatīvajos aktos, nosakot, ka kompensējamām zālēm 50% kompensācijas apmērs tiek palielināts līdz 75%.

Informatīvajā ziņojumā paredzēts, ka Nacionālais veselības dienests (NVD) līdz 2025.gada 1.janvārim izstrādās priekšlikumus par iespēju noteikt maksimālo pieļaujamo kopējo pacienta veikto līdzmaksājumu apmēru par recepšu zālēm vienā kalendārajā gadā.

Savukārt līdz 2024.gada 1.aprīlim jāpārskata kompensējamo zāļu saraksts 2024.gadam piešķirtā finansējuma ietvarā, pieņemot lēmumus vai veicot grozījumus lēmumos par zāļu iekļaušanu sarakstā. Tāpat plānots pārskatīt kompensējamo zāļu izrakstīšanas, tajā skaitā individuālās kompensēšanas, nosacījumus, paplašinot speciālistu un ģimenes ārstu pilnvaras.

Tiks izstrādāti priekšlikumi atvieglotai ģenērisko, biolīdzīgo zāļu iekļaušanai kompensējamo zāļu sarakstā un nepieciešamības gadījumā izstrādāti normatīvo aktu projekti.

Plānots līdz 2025.gada 1.janvārim izstrādāt priekšlikumus un to ieviešanai nepieciešamos normatīvo aktu projektus, nosakot, ka aptiekām ar tirgus daļu virs 10% jāveido un jāuztur sistēma, lai sabiedrībai interneta vidē būtu pieejami dati par zāļu krājumiem aptiekās. Tāpat paredzēts uzlabot informācijas apmaiņu par aktuālajām zāļu piegādēm, piegāžu pārtraukumiem un citu līdzvērtīgas efektivitātes zāļu pieejamību, ko izpildīs Zāļu valsts aģentūra.

Līdz 2024.gada 1.jūlijam VM plānots izvērtēt iespēju ieviest zāļu lieltirgotavu dalījumu pilna un nepilna sortimenta lieltirgotavās.

Tāpat VM plānots izvērtēt iespēju stiprināt farmaceita lomu primārajā veselības aprūpē, ieviešot jaunus farmaceitiskās aprūpes pakalpojumus, lai maksimāli efektīvi izmantotu veselības aprūpes speciālistu resursus veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un iedzīvotāju veiktās terapijas rezultātu uzlabošanā, sabiedrības veselības nostiprināšanā.

Lai īstenotu pasākumus zāļu pieejamības nodrošināšanai, kas tiek piedāvāti šajā informatīvajā ziņojumā, NVD nepieciešami izdevumi 2024.gadā ne vairāk kā 2 503 864 eiro, 2025.gadā ne vairāk kā 3 535 727 eiro un 2026.gadā un turpmāk ik gadu ne vairāk kā 3 535 727 eiro apmērā.

VM informatīvajā ziņojumā norāda, ka rosinātās pārmaiņas jau īsā termiņā nodrošinātu aptuveni par 15-20% zemākas zāļu cenas pacientiem, visi kompensējamo zāļu sarakstā iekļautie medikamenti tiktu kompensēti vismaz 75% apmērā. Tāpat tiktu ieviesti vienlīdzīgi zāļu cenu veidošanas principi gan kompensējamām zālēm, gan pārējām recepšu zālēm. VM priekšlikumi veicinātu zāļu un informācijas pieejamību, kā arī atklātības un pacientu paļāvības uz veselības sistēmu paaugstināšanos.

Izstrādājot jauno zāļu uzcenojumu modeli, VM ieskatā ir svarīgi sekmēt aptieku pakalpojumu attīstību, farmaceitu profesionālo neatkarību, kas ir būtiski farmaceitiskās aprūpes kvalitātes veicināšanā. Jaunā uzcenojumu modeļa izstrādes laikā VM sola diskusijās iesaistīt farmācijas nozares pārstāvjus.

VM atzīst, ka Latvijā valsts piešķirtais finansējums zāļu kompensācijai ir viens no zemākajiem Eiropas Savienības (ES) valstu vidū un par 34% zemāks nekā Lietuvā un Igauniju. Tāpēc Latvijas kompensējamo zāļu sarakstā nav iekļauta virkne medikamentu, kuri ir pieejami pacientiem Igaunijā un Lietuvā.

Iedzīvotāji no saviem līdzekļiem sedz aptuveni pusi no kopējā zāļu patēriņa gadā, un lielāko daļu no ambulatori lietotajām zālēm.

Iedzīvotāju kopējos tēriņus zālēm veido 255,81 miljoni eiro bez PVN par recepšu zālēm, kas nav iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā, 28,94 miljoni eiro bez PVN par pacienta līdzmaksājumu par kompensējamām zālēm un 85,56 miljoni eiro bez PVN par bezrecepšu zālēm.

Zāļu iegādes kompensācijas apmērs ir atkarīgs no diagnozes un ir noteikts 50%, 75% vai 100% apmērā.

Izdevumi par zālēm, kas nav iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā vai iekļautas citu diagnožu gadījumā, pacientiem jāsedz no saviem līdzekļiem.

Tikmēr Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas pārstāvji valdības sēdē turpināja kritizēt VM izstrādāto informatīvo ziņojumu par zāļu finansiālo pieejamību.

Uzņēmēju pārstāvji atkārtoja jau iepriekš izskanējušos argumentus, ka esot jāsamazina pievienotās vērtības nodoklis (PVN) zālēm un ka valstij finansiāli jāatbalsta nozares dalībnieki, kas darbojas mazāk apdzīvotos reģionos, proti, mazās aptiekas. Asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča sacīja, ka 20% samazinājums zāļu cenām ir «cēls, bet neiespējams mērķis». Lai to sasniegtu, ārvalstu ražotājiem būtu jāsamazina cena, un valstij jāsamazina PVN, bet neviena no pusēm to negrasoties darīt. Savukārt kompensējamo zāļu saraksta paplašināšana, pēc viņas teiktā, ir samērā sarežģīts process, līdz ar to tas arī nedošot ātru, iedzīvotājiem redzamu rezultātu.

Savukārt veselības ministrs Hosams Abu Meri sēdes laikā vairākkārt uzsvēra, ka šajā jautājumā ir vairākas ieinteresētās puses, un lai atrastu kompromisu, visiem ir jāstrādā atklāti un «jānāk pretī».

«Ja mēs gribam strādāt kopā, tad ir jāstrādā atklāti. Nedrīkst biedēt sabiedrību ar to, ka vienīgā problēma ir PVN vai ka mazās aptiekas ārpus Rīgas tiks slēgtas — jo tas tā nav. Mēs jau runājam par to, kā mainīt mazo aptieku izcenojuma modeli, īpaši laukos, kur aptiekas veic arī sociālo funkciju,» sacīja ministrs.

Jučkoviča uz to atbildēja, ka nozare ir gatava pasniegt roku, bet valstij ir jālieto arī savā rīcībā esošie rīki, proti, PVN un kompensējamo zāļu saraksts. Abu Meri pauda gatavību sadarboties ar nozari «tik, cik ilgi vajadzēs».

Veselības ministrs gan preses konferencē pēc valdības sēdes neminēja par cik samazināsies zāļu cenas, taču norādīja, ka jau šī gada otrajā pusē iedzīvotāji sajutīs manāmu atšķirību. Ministrija plāno izstrādāt grozījumus, kurā būs veikti konkrēti aprēķini. Paredzēts, ka jaunais izveidotais uzcenojuma modelis būs caurspīdīgs, attiecīgi ražotājiem un lieltirgotājiem būšot solidāri jānāk pretī un jāsamazina PVN, kā arī jāievieš uzcenojuma griesti, uzsvēra ministrs.

Runājot par kompensējamo zāļu saraksta paplašināšanu un informatīvā ziņojuma izstrādi, Abu Meri arī norādīja, ka pacienti ar onkoloģiskām slimībām vai hroniskām saslimšanām gaida jaunus medikamentus, un ministrs cer, ka jau pavasara beigās jaunās zāles varētu ienākt Latvijā.