Viņķele: Latvija cīņā ar Covid-19 dara brīnumus

Viņķeles skatījumā, krīze skaidri izgaismo «hroniskās politiskās sistēmas un sabiedrības vainas kopumā». Viņasprāt, krīze iezīmējusi trūkumus sabiedrības izpratnē par veselības nozares nozīmi, tostarp par to, ka veselības sistēma nav nodokļu iekasēšanas instruments.

Pēc politiķes vārdiem, krīze parādījusi, ka pie augstas sabiedrības nevienlīdzības ir zema uzticība pastāvošai varai. «No vienas puses, valsts pārvalde vairākus gadus tika apsaukāta, sakot, ka tā nav efektīva, bet pašlaik mēs visi apzināmies, ka tieši valsts pārvalde ir tā, kura šādas krīzes var palīdzēt pārvarēt, jo šādu krīžu vadība nevar būt politiska,» teica ministre.

Viņa norādīja, ka sabiedrība pašlaik ir pakļauta populistu saukļiem, bet par to nevajadzētu brīnīties, jo populismam pakļautā sabiedrības daļa esot īpaši apdraudēta, jo viņu ienākumi krīzes laikā krīt un «rada zināmu neskaidrību».

«Ir ļoti vienkārši sēdēt un apspriest šo cilvēku uzvedību, bet mēs paši savā veidā veidojam šo atdalīto burbuli, jo mēs visi diskusijas dalībnieki esam samēra turīgi un ar stabiliem ienākumiem,» sacīja Viņķele, uzverot, ka visiem ir jāsaprot, ka cilvēki ir nonākuši dažādās situācijās.

«Pašlaik tiek strādāts pie vakcinēšanas kampaņas, bet ir jāapzinās, ka pašlaik neviens nevar skaidri atbildēt par vakcīnas efektivitāti un imunitātes noturību pēc tās. Līdz ar to stāstīt cilvēkiem par to, cik ilgi šī imunitāte būs, mēs nevaram, bet valsts informēs par to, kā noritēs vakcinēšanās process,» uzsvēra Viņķele.

Viņa pauda viedokli, ka sabiedrības un veselības drošības dēļ informācijai par vīrusu ir jābūt arī krievu valodā. «Tas nebūt nenozīmē, ka latviešu valoda nav vienīgā valsts valoda, bet šis ir nepieciešams krīzes laikā, lai saliedētu sabiedrību,» sacīja ministre.

Tāpat krīzes sākumā epidemioloģiskiem ierobežojumiem bija jau no paša sākumā jānāk kopā ar skaidru palīdzības sistēmu cilvēkiem, lai tie, kurus skar šī krīze, gūtu pārliecību, ka valsts par tiem parūpēsies, norādīja Viņķele.