Viņķele: Covid-19 krīzes sekmīga pārvarēšana nav tikai Veselības ministrijas atbildība

«Fokusēšanās tikai uz epidemioloģiskajiem pasākumiem, ar kuriem VM līdz šim tikusi galā diezgan labi, būtu nepamatoti šaura izpratne par Covid-19 krīzi. Valdībai kopumā un premjeram kā komandas kapteinim ir jāredz bilde daudz plašāk par epidemioloģiskajiem rādītājiem,» izteikusies politiķe.

Aizvadītajā piektdienā, valdībā lemjot par jauniem ierobežojumiem Covid-19 dēļ, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) veltīja zināmu kritiku VM, paužot bažas, ka neesot saprotams Covid-19 ierobežošanas plāns.

Kariņš atzīmēja, ka divas nedēļas Krīzes vadības padomes sēdēs uzsvērts, ka Covid-19 ierobežošanā nekas īpašs neesot jādara, tomēr neilgi pēc tam VM piedāvājusi ieviest jaunus ierobežojumus. «Mani sāk uztraukt, ka plāns [Covid-19 ierobežošanai] nav saprotams,» sacīja Kariņš.

Viņķele uzsver, ka krīzes pārvarēšana ir kolektīva atbildība, jo «ierobežojumu kontrole ir Iekšlietu ministrijas kompetence, mācību procesa organizēšana — Izglītības un zinātnes ministrijas, atbalsts uzņēmējiem — Ekonomikas ministrijas, sociālās apdrošināšanas pakalpojumu pielāgošana šiem apstākļiem — Labklājības ministrijas utt».

Politiķe skaidro, ka VM piedāvātais vīrusa ierobežošanas pasākumu klāsts ir balstīts uz cilvēku kontaktu daudzuma un ilguma samazināšanu. «Sociālā un fiziskā distancēšanās kombinācijā ar masku valkāšanu, roku un virsmu dezinfekciju spēj samazināt inficēšanos. Sociālā distancēšanās ir klātienes kontaktu samazināšana, palikšana savos «burbuļos» — ģimene, izglītības iestāde, darbavieta,» raksta Viņķele un uzsver, ka cilvēkiem savu dzīvi pašlaik būtu nepieciešams organizēt tā, «lai ikdienā pagaidām izvairītos no satikšanās ar citu, šobrīd ne kritiski svarīgu sociālo «burbuļu» pārstāvjiem, īpaši aktivitātēs, kas saistītas ar paaugstinātu inficēšanās risku, piemēram, dziedāšanas korī, ballēšanās telpās utt».

Ierobežojošie pasākumi ietverot normatīvi noteiktu sociālās un fiziskās distancēšanās ieviešanu. Visplašāk lietotie ierobežojumi skarot vietas un norises, kurās ir lielāks cilvēku daudzums ar augstāku inficēšanās risku — izglītības iestādes, darbavietas, sabiedriskās ēdināšanas iestādes, pasākumus, ceļošanu un sabiedrisko transportu.

«Pavasarī tika lietoti praktiski visi no uzskatītajiem. Ir pieejami pētījumi par dažādo ierobežojumu epidemioloģisko efektivitāti, bet tik pat nozīmīgs jautājums ir par to blakus efektiem — psiholoģiskajiem, ekonomiskajiem, par ietekmi uz nevienlīdzību,» uzsvērusi ministre.

Pēc Viņķeles vārdiem, minēto apstākļu dēļ Latvijas valdībā esot vienota izpratne, ka vispārējās izglītības norise klātienē ir jānotur pēc iespējas ilgāk. «Attālinātas mācības, īpaši jaunāko klašu bērniem, ilgtermiņā var vairot nevienlīdzību, palielināt atšķirību zināšanās, būtiski ietekmē vecāku ekonomisko aktivitāti,» uzsvērusi politiķe.

Viņķeles skatījumā, kopš pavasara pieredzes ekspertu vidū un sabiedrībā kopumā audzis pieprasījums pēc tā, ka ārkārtīgi būtiski ir vērtēt epidemioloģiskās drošības un ierobežojumu ietekmi plašākā kontekstā. Viņķele paudusi nostāju, ka šī ietekmes vērtēšana nevar būt tikai VM atbildība, piemēram, ārpus VM kompetences esot lemšana par to, kā uzņēmējdarbību pielāgot jaunajai realitātei un kāds atbalsts no valsts puses tam ir nepieciešams. «Kādēļ tas bija un joprojām ir kritiski svarīgi? Tādēļ, ka cikliska ierobežojumu nepieciešamība ir jaunā realitāte un tā sekmētos krietni labāk, ja papildus epidemioloģiskajiem būtu gatavi arī atbalsta pasākumi.»

«Pavasarī VM nevilšus kļuva par tādu kā Visu lietu ministriju, no kuras sagaidīja risinājumus, sākot no robežkontroles, beidzot ar noteikumu pārkāpēju tvarstīšanu. Šobrīd ir nesalīdzināmi vairāk informācijas, iespēja izvērtēt nu jau pašu pieredzi, kā arī skaidrāks atbildības sadalījums. Atļaušos izteikt apgalvojumu, ka katram labi un atbildīgi paveicot savu darba un pienākumu sadaļu, savaldīsim inficēšanās pieaugumu,» raksta Viņķele, «VM, SPKC, ārstniecības iestāžu un mediķu darbs ir plānot epidemioloģiskās drošības pasākumus, piedāvāt to ieviešanu, analizējot inficēšanās un saslimstības tendences, nodrošināt veselības aprūpes nepārtrauktību.»

Ministre domā, ka pēdējie ieviestie ierobežojumi, «ja tiks godprātīgi ievēroti», ietekmi uz inficēšanās izplatību dos aptuveni pēc divām nedēļām.

«Sabiedrības pienākums ir ievērot, nevis apiet ierobežojumus. Bez sabiedrības apzinīgas līdzdarbības pagaidām salīdzinoši samērīgie ierobežojumi var izrādīties nepietiekami, un, lai veselības aprūpes sistēma neuzkārtos no Covid-19 pacientu radītās pārslodzes, lai varētu turpināt sniegt palīdzību pacientiem ar citām slimībām, būs jāievieš stingrāki ierobežojumi,» brīdinājusi ministre.