Vidējā bruto darba alga pirmajā ceturksnī Latvijā pieauga par 6,9%

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2022.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni augusi par 7,2%, sasniedzot 1306 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 6,1%, sasniedzot 1285 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad pirmajā ceturksnī bija 1246 eiro, kas ir pieaugums par 5,6% salīdzinājumā ar 2021.gada attiecīgo periodu.

Vienlaikus samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas,minētajā laika periodā pieauga par 9,6% — līdz 8,72 eiro.

Savukārt 2022.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2021.gada ceturto ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa samazinājās par 2,9%, tostarp privātajā sektorā — par 0,9%, sabiedriskajā sektorā — par 7,2%, bet vispārējās valdības sektorā  — par 8,7%. Tajā pašā laikā samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni samazinājās par 1,7%.

2022.gadā valstī noteiktā minimālā alga palika iepriekšējā gada līmenī — 500 eiro par pilnas slodzes darbu, bet no 2022.gada 1.janvāra palielinājās maksimālais neapliekamais minimums un mainījās ienākumu sliekšņi, kuriem piemēro dažādas ienākuma nodokļa likmes, kas ietekmēja vidējo atalgojumu pēc nodokļu nomaksas jeb neto darba samaksu.

Vidējā neto darba samaksa, kas aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus, šogad pirmajā ceturksnī bija 951 eiro jeb 73,3% no bruto algas.

Gada laikā vidējā neto darba samaksa pieauga nedaudz lēnāk kā samaksa pirms nodokļu nomaksas, proti, par 6,2%. Savukārt, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, neto darba samaksa samazinājās par 2,7%, kas liecina par algoto darbinieku pirktspējas krišanos.

Savukārt bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2022.gada pirmajā ceturksnī bija 1000 eiro. Salīdzinot ar 2021.gada pirmo ceturksni (947 eiro), tā pieauga par 53 eiro jeb 5,6%. Savukārt darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šogad pirmajā ceturksnī bija 743 eiro, kas gada laikā ir pieaugums par 5,1%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku algu pieaugums vai samazinājums, bet arī darba tirgus strukturālās pārmaiņas — gada laikā darbību sākušie un pārtraukušie uzņēmumi, darbinieku skaita un slodžu izmaiņas, ko ietekmēja arī Covid-19 pandēmijas dēļ valdības ieviestie ierobežojumi un atbalsta pasākumi. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.

Darba samaksas fonds 2022.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni valstī kopumā pieauga par 13% jeb 320,8 miljoniem eiro, bet algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, palielinājās par 38,6 tūkstošiem jeb 5,7%.

Gada laikā vidējā darba samaksa visstraujāk pieauga profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē, ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē, mākslas izklaides un atpūtas nozarē, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē, enerģētikā un finanšu un apdrošināšanas pakalpojumu nozarē.

Mākslas, izklaides un atpūtas nozarē, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos, kā arī finanšu un apdrošināšanas pakalpojumu nozarē darba samaksas fonds pieauga straujāk par darbinieku skaita pārmaiņām kamēr pārējās minētajās nozarēs fonds pieauga, bet darbinieku skaits samazinājās.

Vidējā atalgojuma samazinājums bija vērojams tikai citu pakalpojumu nozarē (-2,6%), kuru ietekmēja pilnas slodzes darbinieku skaita straujāks pieaugums salīdzinot ar darba samaksas fonda pieaugumu.

2022.gada pirmajā ceturksnī vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu bija lielāka par vidējo valstī finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē (2574 eiro), informācijas un komunikācijas pakalpojumu (2206 eiro), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu (1693 eiro), enerģētikas (1612 eiro), veselības un sociālās aprūpes (1569 eiro), valsts pārvaldes (1433 eiro), kā arī ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē (1322 eiro).

Mazākā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē (811 eiro) un izglītībā (988 eiro).

2022.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2020.gada pirmo ceturksni vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas visstraujāk ir augusi Rīgā (7,5%) un Pierīgā (7%), tādējādi visvairāk ietekmējot arī vidējā rādītāja pārmaiņas valstī. 

Šogad pirmajā ceturksnī lielākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija Rīgā — 1467 eiro, savukārt mazākā tā bija Latgalē — 882 eiro, kas ir par 40% mazāk nekā galvaspilsētā. Vidējā atalgojuma plaisa starp Rīgu un reģioniem gada laikā pieauga.

Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 9,94 līdz 10,99 eiro jeb par 10,6%, ko ietekmēja kopējo darbaspēka izmaksu un nostrādāto stundu kāpums — attiecīgi par 13,3% un 2,4% gada laikā.

Mediāna ir vidējais rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā secībā sakārtotu darba ņēmēju algu rindas vidū, t.i., pusei darba ņēmēju algas ir lielākas par mediānu un otrai pusei — mazākas. Tā kā mediānu, salīdzinot ar vidējo aritmētisko darba samaksu, neietekmē ekstremālās darba samaksas vērtības, tā labāk raksturo tipisko atalgojumu.