Vienlaikus Veterinārārstu biedrībā informēja, ka tā lūgusi Saeimu izvērtēt likumprojekta iesniedzēju, deputātu Marijas Golubevas (AP), Regīnas Ločmeles-Luņovas(S), Ineses Lībiņas-Egneres (JV), Raimonda Bergmaņa (ZZS), Evitas Zālītes-Grošas (JKP), Daces Rukšānes-Ščipčinskas (AP) un Anitas Muižnieces (JKP) rīcības atbilstību Saeimas deputātu ētikas kodeksam.
Viduža norādīja, ka likumprojektā «Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā» ir atsauces uz konsultācijām ar iestādēm un organizācijām, ar kurām nekādas konsultācijas nav veiktas, tostarp likumprojekta anotācijā minēts, ka konsultāciju par grozījumiem sniegusi arī biedrība, taču Veterinārārstu biedrība nekādā veidā nav bijusi iesaistīta likumprojekta izstrādes procesā.
«Līdz ar to likumprojekta anotācijā ir norādīta patiesībai neatbilstošas ziņas un Saeimai ir jāvērtē deputātu atbildība,» viņa uzsvēra, norādot, ka tas ir Saeimas deputāta ētikas pārkāpums, līdz ar to tas liek apšaubīt deputāta godprātību.
Tāpat viņa atzīmēja, ka nevar atbalstīt virzību likumprojekta zemās un apšaubāmās kvalitātes dēļ, jo, iesniedzot Saeimai likumprojektu, ignorēti valsts un sabiedrisko organizāciju pamatotie aicinājumi nodrošināt tiesiska un sabiedrības interesēm atbilstoša likumprojekta un tā anotācijas izstrādi Ministru kabineta kārtības rullī noteiktajā kārtībā.
Viduža pauda, ka likumprojekts paredz būtiski palielināt pašvaldību izdevumus, dažādu ministriju un to pakļautības iestāžu funkciju pārdali un valsts esošo funkciju nodošanu sabiedriskajām organizācijām. «Biedrības ieskatā vispirms bija jābūt informatīvajam ziņojumam par šādu rīcības plānu un jānotiek plašām diskusijā starp visām iesaistītajām pusēm, kā arī iestādēm, kuras ir atbildīgas par budžeta līdzekļu sadali,» teica viņa.
Tāpat viņa piebilda, ka likumprojekta zemā kvalitāte un pretrunas ar spēkā esošo normatīvo regulējumu liek apšaubīt, vai un kādas konsultācijas notikušas arī ar citām likumprojekta anotācijā norādītajām iestādēm.
«Šāda zemas kvalitātes likumprojekta iesniegšana un virzīšana būtu uzskatāma par nelietderīgu valsts līdzekļu izlietojumu, ko sekmē šie Saeimas deputāti. Tas ir mēģinājums likumprojektu ar nepieļaujamām metodēm ievilkt Saeimā pa «aizmugurējām durvīm», bet tiesiskā valstī sabiedrība to pieļaut nedrīkst,» uzsvēra biedrības valdes priekšsēdētāja.
LETA jau ziņoja, ka Saeima 5.decembrī nodeva izskatīšanai komisijās likuma grozījumus, kas paredz palielināt iespēju veselus, dzīvotspējīgus klaiņojošus dzīvniekus piedāvāt iedzīvotājiem adopcijai, tādējādi pēc iespējas samazinot šo dzīvnieku eitanāziju jeb iemidzināšanu skaitu.
Paredzēts dubultot laiku saimnieka atrašanai klaiņojošiem dzīvniekiem pirms būtu atļauts veikt klaiņojošu dzīvnieku eitanāziju. Pašlaik likumā ir noteikts, ka klaiņojoša dzīvnieka eitanāziju atļauts veikt, ja 14 dienu laikā nav atrasts tā iepriekšējais īpašnieks vai jauns turētājs. Tagad šo termiņu rosināts pagarināt līdz 30 dienām.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.