Vēstnieks: Krievijas kodolieroču pielietošanas draudi ir nosodāmi

Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā, vēstnieks pirmdien Vīnē, Austrijā, iesniedza akreditācijas vēstuli Vispārējā kodolizmēģinājumu aizlieguma līguma organizācijas Sagatavošanas komisijas izpildsekretāram Robertam Floidam.

Sarunas laikā amatpersonas apsprieda starptautiskās drošības jautājumus un organizācijas darba aktualitātes. Oškalns apliecināja Latvijas nemainīgo atbalstu organizācijas darbam un uzsvēra, ka Vispārējā līguma par kodolizmēģinājumu aizliegšanu stāšanās spēkā ir nozīmīgs notikums starptautiskā miera un drošības stiprināšanā. Tāpat vēstnieks apliecināja Latvijas interesi turpināt attīstīt praktisko sadarbību ar organizāciju, kas sniedz ieguldījumu nacionālajā ekspertīzē un tehniskajās spējās.

Vispārējais līgums par kodolizmēģinājumu aizliegšanu nosaka, ka nav atļauti kodolizmēģinājumi un jebkādi citi kodolsprādzieni uz zemes, zem zemes, atmosfērā un zem ūdens, lai novērstu gan kodolieroču sākotnēju attīstību, gan to kvalitātes uzlabojumus. Līgums pagaidām nav stājies spēkā, jo nepieciešams, lai to ratificētu vairākas valstis.

Lai nepārtrauktā diennakts režīmā sekotu līdzi iespējamiem kodolsprādzieniem, ir izveidota Starptautiskās pārraudzības sistēma ar 337 datu apkopošanas stacijas visā pasaulē. Sistēma ietver četras tehnoloģijas: seismiskā, kas reģistrē vibrācijas zemes garozā, hidroakustiskās, kas reģistrē akustiskos viļņus ūdenī, infraskaņas, kas reģistrē skaņu frekvences, kas zemākas par dzirdamības apakšējo robežu, un radioloģiskās, kuras atklāj radioaktīvo atkritumu daļiņas atmosfērā.

Latvijā līgums stājās spēkā 2001.gada 28.jūnijā. To ir ratificējušas visas Eiropas Savienības dalībvalstis.