Vēlēšanu komisiju locekļu atalgojumu Saeimas vēlēšanās palielina par 12,5%

CVK sekretārs Ritvars Eglājs aģentūrai LETA skaidroja, ka atšķirība ar iepriekšējām, 2025. gada pašvaldību vēlēšanām, ir grūti konstatējama, jo likumā noteikts, ka pašvaldību vēlēšanas finansē no pašvaldību budžeta, bet Saeimas un Eiropas Parlamenta (EP) — no valsts budžeta.

Attiecīgi pērn katra pašvaldība pati pieņēma lēmumu par stundas likmēm un CVK informāciju par visām pašvaldībām apkopojusi nav. Proti, pašvaldībām nav pienākuma informēt CVK par pašvaldību lēmumiem.

Turpretī stundas likmes varot salīdzināt ar 2024. gada EP vēlēšanām, jo tās bija pēdējās, kurās CVK noteica stundu likmes.

Eglājs atzīmēja, ka vislielākais skaits cilvēku, kas strādā vēlēšanu iecirkņos, ir ar statusu «iecirkņa komisijas loceklis». 2024. gadā stundas likme par darbu šiem cilvēkiem bija astoņi eiro, bet šogad tā būs deviņi eiro. Divu gadu periodā atalgojums ir par 12,5% lielāks, sacīja Eglājs.

Kā liecina informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas vēstnesis», visaugstākais atalgojums rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās paredzēts Rīgas vēlēšanu komisijā. Tās priekšsēdētājs saņems 17 eiro stundā, sekretārs — 15 eiro stundā, bet komisijas loceklis — 12 eiro stundā. 2024. gada EP vēlēšanās šīs komisijas priekšsēdētājs saņēma 15 eiro stundā, komisijas sekretārs — 13 eiro stundā, bet komisijas loceklis — desmit eiro stundā.

Pārējo pašvaldību vēlēšanu komisijās stundas likmes Saeimas vēlēšanās būs attiecīgi priekšsēdētājam — 16 eiro stundā, sekretāram — 14 eiro stundā, bet komisijas loceklim — 11 eiro stundā.

EP vēlēšanās pašvaldības vēlēšanu komisijas ar iecirkņu skaitu no 29 līdz 42 priekšsēdētājs saņēma 13 eiro stundā, sekretārs — 12 eiro stundā, bet komisijas loceklis — deviņus eiro stundā. Pašvaldības vēlēšanu komisijas ar iecirkņu skaitu no 15 līdz 28 priekšsēdētājs saņēma 12 eiro stundā, sekretārs — 11 eiro stundā, bet komisijas loceklis — astoņus eiro stundā.

Turpretī pašvaldības vēlēšanu komisijas ar iecirkņu skaitu no septiņiem līdz 14, kā arī no trīs līdz sešiem priekšsēdētājs saņēma 11 eiro stundā, komisijas sekretārs — desmit eiro stundā, bet loceklis — astoņus eiro stundā.

Iecirkņa vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Saeimas vēlēšanās saņems 15 eiro stundā, sekretārs — 13 eiro stundā, bet komisijas loceklis — deviņus eiro stundā. 2024. gada EP vēlēšanās attiecīgi iecirkņa vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs saņēma desmit eiro stundā, sekretārs — deviņus eiro stundā, bet komisijas loceklis — astoņus eiro stundā.

Saeimas vēlēšanas notiks šī gada rudenī.

Jau ziņots, ka janvārī stājās spēkā regulējums, kas paredz pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļu atlīdzības palielināšanu.

Iepriekš noteiktā darba stundas tarifa likme vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājam bija desmit līdz 15 eiro, komisijas sekretāram — deviņi līdz 13 eiro, bet komisijas loceklim — astoņi līdz desmit eiro.

Patlaban atlīdzības apmēru vēlēšanu komisijas un iecirkņa komisijas priekšsēdētājam, sekretāram un komisijas locekļiem nosaka Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktajam bāzes mēnešalgas apmēram piemērojot attiecīgu koeficientu.

Tika noteikts, ka komisijas locekļa darba stundas tarifa likme nedrīkst pārsniegt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteikto bāzes mēnešalgas apmēru, kam piemērots šāds koeficients — komisijas priekšsēdētājam 0,012-0,014, komisijas sekretāram — 0,0102-0,012, bet komisijas loceklim — 0,007-0,0096.

Bāzes alga 2026. gadam ir 1237,06 eiro. Tādējādi 2026. gadā vēlēšanu komisiju priekšsēdētājiem alga tika paredzēta 15 līdz 17 eiro stundā, vēlēšanu komisijas sekretāriem — 13 līdz 15 eiro stundā, bet komisijas locekļiem — deviņi līdz 12 eiro stundā.

Vienlaikus, ņemot vērā valsts budžeta fiskālās iespējas, netika palielināta ēdināšanas izdevumu kompensācija vēlēšanu komisiju locekļiem balsošanas un balsu skaitīšanas laikā. Ievērojot minēto, tā palika nemainīga — 11 eiro.

Kā skaidroja grozījumu izstrādātāji, ir jāņem vērā, ka sekmīgai un kvalitatīvai vēlēšanu norises nodrošināšanai ar katru gadu arvien lielāka loma ir informāciju tehnoloģijām, kas nodrošina daudz ātrāku vēlēšanu rezultātu apkopošanu, paredz plašākas balsošanas iespējas vēlētājiem un nosaka sarežģītākas procedūras vēlēšanu komisiju locekļiem. Tādējādi palielinās nepieciešamība vēlēšanu nodrošināšanā iesaistīt arvien kvalificētākus darbiniekus.