Vēl vairāk paplašina potenciālo dīkstāves pabalsta saņēmēju loku

Ar valdībā pieņemtajiem grozījumiem Noteikumos par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem paredzēts noteikt, ka maijā tomēr varēs pieteikt dīkstāves pabalstu arī par aprīli.

Ar grozījumiem noteikumos precizēta kārtība, kādā darba devējs VID iesniedz iesniegumu dīkstāves pabalsta pieprasīšanai par laika periodu no 1.aprīļa līdz 30.aprīlim. Plānots, ka iesniegumu par dīkstāves pabalstu izmaksu darbiniekam par aprīli varēs iesniegt VID līdz šā gada 20.maijam.

Tāpat ar grozījumiem noteikumos paredzēts, ka dīkstāves pabalstu par laikposmu no 1.maija līdz 31.maijam varēs pieteikt līdz 31.maijam, bet par laikposmu no 1.jūnija līdz 30.jūnijam varēs pieteikt līdz 30.jūnijam.

Dīkstāves pabalsta piešķiršanas nosacījumos precizēts arī eksporta definējums, tādējādi ļaujot šim atbalstam kvalificētiem plašākam pretendentu lokam. Iepriekš asociācijas «Latvijas mēbeles» izpilddirektore Ieva Erele aģentūrai LETA stāstīja, ka eksporta definējums dīkstāves pabalsta piešķiršanas nosacījumos, ierobežo uzņēmumu iespējas kvalificēties atbalstam, jo par eksporta valstīm netiek uzskatītas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis. Finanšu ministrijā iepriekš atzina, ka līdz šim VID izpratnē eksports ir saprotams kā tikai preču un pakalpojumu kustība uz trešajām valstīm, tāpēc šāda regulējuma izpratne var radīt ierobežojumus uzņēmumiem saņemt atbalstu. 

Lai to mainītu, noteikumos precizēts termina «eksports» lietojums, izmantojot Pievienotās vērtības nodokļa likumā sniegto eksporta definējumu, tādējādi tas tiks attiecināts gan uz preču, gan arī pakalpojumu eksportu.

Tāpat ar grozījumiem noteikumos paredzēts, ka ierobežojumi dīkstāves pabalsta saņemšanai neattieksies uz tām pašnodarbinātajām personām, kuras veic pedagoģisko vai radošo darbu valsts un pašvaldību budžeta iestādēs, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētos komersantos, un kuru ienākumi no pedagoģiskā vai radošā darba nepārsniedz 430 eiro. 

Tāpat ar grozījumiem noteikts, ka Covid-19 izraisītās krīzes skartais darba devējs varēs iesniegt iesniegumu dīkstāves pabalsta saņemšanai Valsts ieņēmumu dienestam (VID) arī tādos gadījumos, kad uz darba devēju attiecas kāds no nosacījumiem dīkstāves pabalsta nepiešķiršanai. Tādējādi šī darba devēja darbinieks varēs kvalificēties dīkstāves palīdzības pabalsta saņemšanai.

VID saņemto informāciju par darbinieku, kuram atteikta dīkstāves pabalsta piešķiršana, nosūtīs Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, kura izmaksās Covid-19 izraisītās krīzes skartajam darba devēja darbiniekam dīkstāves palīdzības pabalstu.

Kā ziņots, līdz 9.jūnijam Latvijā ir izsludināta ārkārtējā situācija slimības Covid-19 izplatības ierobežošanai. Tostarp noteikti dažādi aizliegumi, kas skar ekonomiku, lai aizsargātu iedzīvotāju veselību. Valsts arī ieviesusi atbalsta pasākumus uzņēmēju un strādājošo atbalstam.