Vēl mazāk? Kas kāro iegūt Latvijas senioru pensijas?

Daudzi pensionāri, kuri par ilggadēju darba stāžu saņem simboliskas pensijas, ar rūgtumu atzīst, ka tad, kad tika atvērtas robežas un viņi vēl bija darbspējīgā vecumā, vajadzēja doties strādāt uz valsti, kur maksā pienācīgas pensijas. Vāciju, Angliju…. Pēc 10-20 gadiem viņi jau būtu nodrošinājusi sev pienācīgas vecumdienas.

“Man kā nepilsonei nepaveicās,” stāsta mūsu lasītāja Zoja Petrova. “Padomju laikā es 12 gadus nostrādāju karaspēka daļā par bibliotekāri, mans vīrs dienēja armijā. Šos gadus man pensijas stāžā neieskaitīja. Strādāju līdz cienījamam vecumam, lai kaut kā sakrātu nepieciešamos 15 gadus. Pensija ir 380 eiro…”

Citu mūsu lasītāju “pievīla” apdrošināšanas stāža palielinājums. Mihails atzīst, ka viņa oficiālais darba stāžs ir 17 gadi, un, ja apdrošināšanas stāžs nebūtu palielināts no 15 līdz 20 gadiem, aprīlī, kad viņam apritēs 65 gadi, viņš būtu pieteicies pensijai un būtu “brīvs cilvēks”. Tagad sanāk, ka viņam ir jānostrādā vēl trīs gadi, bet ne spēka, ne veselības vairs nav.

Kā tā sanācis, ka viņam ir tik mazs darba stāžs? Izrādās, gandrīz 20 gadus Mihails strādājis tā dēvētajā kara rūpnīcā – ēdnīcā, par pavāru. Latvijā nepilsoņiem darbs karaspēka daļās apdrošināšanas stāžā netiek ieskaitīts…

Viltīgie likumi
Seniori atzīst, ka likums jebkurā brīdī var mainīties un, ja kas, pensijas viņiem var vispār atņemt. Nepatīkamus mirkļus janvārī piedzīvoja vairāk kā tūkstoš pensionāru, jaunajā gadā saņemot mazākas pensijas nekā pērnā gada decembrī.

Daži no viņiem nemaz nebija pārsteigti.

“Es padomāju, ka viss ir pareizi,” stāsta 85 gadus vecā Veronika Bikova. “Tika ziņots, ka tādas pensijas kā manējā – 580 eiro – netiks apliktas ar nodokļiem, taču janvārī es saņēmu nevis 564 eiro, kā decembrī, bet gan 559,60 eiro. Padomāju, ka tā laikam ir pareizi, mēs taču nezinām visus likumus.”

Tomēr lielākā daļa senioru, saņemot mazākas pensijas, sacēla trauksmi. Izrādījās, ka kļūdas iemesls slēpjas valsts dienestu nesaskaņotā rīcībā. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) nebija saņēmusi no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nestrādājošo pensionāru virtuālās nodokļu grāmatiņas, kurās būtu atzīmēts, ka viņi nestrādā un viss neapliekamais minimums – 1000 eiro – ir piemērojams pensijām.

Tādējādi “cieta” pensionāri, kuri šobrīd ir pelnītā atpūtā, bet pirms došanas pensijā kādu laiku bija strādājuši. Summa, kura pensionāri janvāru nesaņēma, ir vidēji no 75 centiem līdz 127,50 eiro. Neizmaksāto starpību sola izmaksāt līdz janvāra beigām vai, sliktākajā gadījumā, pieskaitīt februāra pensijai.

Valsts ieņēmumu dienests kā iemeslu minēja to, ka pēc jaunā regulējuma ieviešanas nebija pietiekami daudz laika, lai sakārtotu pensionāru nodokļu grāmatiņas un nodotu VSAA visu nepieciešamo informāciju.

Vai, piemēram, pensiju 2. līmenis. Galu galā nodokļu maksātājiem neviens nejautā, vai viņi vēlas, lai daļa no viņu pensiju iemaksām tiktu novirzīta komercstruktūrām “uzņēmējdarbības attīstībai”. No viņu līdzekļiem tiek apmaksāts arī pārvaldnieku darbs – galvenais, lai bankas nebankrotē…

Triks ar medikamentiem

Gandrīz visu pagājušo gadu ministrs Hosams Abu Meri runāja par to, ka zāles Latvijā ir nesamērīgi dārgas un tās nepieciešams padarīt pieejamākas. Viņš burtiski metās cīņā ar negausīgajām aptiekām.

Cilvēki ar nepacietību gaidīja šīs “cīņas” iznākumu, jo īpaši seniori ar mazām pensijām, daudziem no kuriem zāles ir vitāli nepieciešamas.

Beidzot no 1. janvāra aptiekas saskaņā ar jauno reformu, iekasējot par katras receptes apkalpošanu no aptiekas klientiem, tostarp pensionāriem, 75 centus. Savukārt ierastās atlaides tika saglabātas tikai bezrecepšu vitamīniem un uztura bagātinātājiem. Pensionāri, kuri skaita katru centu, ir pamanījuši, ka viņu ierastās zāles ne tikai nav kļuvušas lētākas, bet dažkārt ir pat dārgākas! Ministrs iesaka būt pacietīgiem, līdz aptiekas izpārdos iepriekš iegādātos krājumus. Nez vai slimības arī gaidīs?

Tikmēr Veselības ministrijas Farmācijas departaments apgalvo, ka zāles ir kļuvušas lētākas: tiek kompensēti nevis 50%, bet 75% zāļu cenas, paplašināts zāļu un diagnožu saraksts, savukārt tas, ka dažas zāles kļuvušas dārgākas, esot tikai un vienīgi ražotāja iniciatīva.

Tajā pašā laikā Latvijas Pensionāru federācija norāda, ka, pēc tās datiem, no 118 senioriem, kuri saņem vidējo pensiju, tikai 31 var atļauties iegādāties medikamentus, nedomājot par finansēm. Tajā pašā laikā 47 pensionāriem ir finansiālas grūtības iegādāties medikamentus, bet 37 praktiski vispār nevar atļauties iegādāties zāles.

Pensijas jāliek lietā!

Kāpēc gan neieguldīt senioru nopelnītās pensijas vienkāršā, taču patriotiskā biznesā? Zināms, ka iegūt pensiju uzkrājumus kāro daudzi.

Šobrīd valdība aktīvi apspriež jautājumu par zviedru uzņēmējiem kādreiz pārdoto mežu atgriešanu Latvijai. Zviedrijas lielākā mežu īpašnieku asociācija un mežrūpniecības grupa «Södra» plāno pārdot meža īpašumus un ar tiem saistīto uzņēmējdarbību Baltijas valstīs.

Pavisam uzņēmumam «Södra» pieder aptuveni 153 tūkstoši hektāru zemes Igaunijā un Latvijā. Visas valsts augstākās amatpersonas ir vienprātīgi paziņojušas, ka mežu atgūšana ir valsts goda, ekonomikas un vēl jo vairāk drošības jautājums, jo meži atrodas Latgalē, robežas ar Krieviju tiešā tuvumā. Tiek lēsts, ka darījuma vērtība ir vismaz pusmiljards eiro.

Bet kur ņemt naudu? “Nevar būt runa par vienkāršu budžeta naudas ieguldīšanu. Jāsaprot, vai varam izveidot kopīgu fondu, kurā arī Latvijas iedzīvotāji varbūt varētu ieguldīt savus līdzekļus. Tas būtu tāds mūsu visu kopīgs nākotnes kapitāls,» skaidroja Latvijas Republikas premjerministre Evika Siliņa.

“Tas varētu būt atsevišķs fonds, kurā katrs iedzīvotājs varētu veikt sava veida pasīvu ieguldījumu. Un tad peļņa nāktu nevis uzreiz, bet gan pēc gadiem. Tieši tā dara zviedri,” sacīja 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Lauksaimniecības ministrs Armands Krauze rosināja, ka pensiju fondu līdzekļus varētu ieguldīt valsts mežos. Viņam piekrīt arī Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks: “»Mēs nesaprotam, kāpēc Latvijas pensionāru nauda jeb otrais pensiju līmenis nevar tikt palielināts jeb investēts meža platībās. Jo mežs katru gadu pieaug, tas ir stabils pieaugums.”

Tātad meži būtu jāizpērk pensionāriem? Patiešām, turīgi cilvēki, piemēram, zemkopības ministrs vai kokrūpnieks, vai cilvēki augstos amatos ar atbilstošu atalgojumu, var riskēt ar valsts pensiju fonda līdzekļiem. Viņiem, iespējams, ir konti Eiropas bankās, ir savs bizness, uzkrājumi 3. pensiju līmenī.

Bet tie, kuri strādā par mazām algām un saņem mazas pensijas, vai tie, kuriem valsts pensija ir vienīgie ienākumi? Viņiem, kā mēdz teikt, nav kur atkāpties. Un kopumā cilvēki arvien mazāk uzticas tiem, kas nodarbojas ar valsts ekonomiku. Kas notiks, ja valdība par pensionāru naudu nopirks mežus un pēc tam ieķīlās tos tajā pašā Zviedrijas bankā? Sekas var būt visdažādākās, ne to vien esam pieredzējuši, saka pensionāri. Un dosies Latvijas seniori pasaulē ar izstieptu roku, protams, tie, kas vēl spēj staigāt…..

skaitļi

* 2024. gadā Latvijas vecuma pensijas saņēma aptuveni 437 300 cilvēku. Vidējais pensijas apmērs kopā ar piemaksām bija 575 eiro.

* 2024. gada pirmajā pusgadā lielākās pensijas Latvijas Republikā bija: 6,6 tūkstoši eiro, 6,3 tūkstoši eiro, 5,9 tūkstoši eiro, 5,8 tūkstoši eiro un 5,4 tūkstoši eiro.

* 2025. gadā piešķirtā pensija nevar būt mazāka par 189 eiro…

Vera STEPNOVA