Vēl 10 000 iedzīvotāju parakstījušies pret likumu par izstāšanos no Stambulas konvencijas

Tikmēr Saeimā jau iesniegtajā iniciatīvā, kurā parlaments aicināts turpināt dalību konvencijā, parakstu skaits jau pārsniedzis 29 000.

Kā iniciatīvas autore norādīta Linda Auziņa. Viņa skaidro, ka iniciatīvas pārstāvji vēlas, lai prezidents izmantotu savas Satversmes 71. pantā noteiktās tiesības — neizsludina Saeimas pieņemto likumu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas un nodod to otrreizējai caurlūkošanai Saeimai vai tautas nobalsošanai.

Tādējādi, Auziņas ieskatā, tiktu nodrošināts, ka šis jautājums, kas skar cilvēktiesības un valsts reputāciju, tiek izvērtēts rūpīgi, demokrātiski un ar cieņu pret sabiedrības vairākuma vērtībām.

Auziņa pauž, ka šī rīcība dotu iespēju sabiedrībai paust savu gribu, vienlaikus saglabājot uzticību valsts varai un starptautiskajām saistībām. Tādējādi sabiedrība iegūs drošības sajūtu, ka Latvijas valsts joprojām aizstāv cilvēku tiesības un cieņu, viņa uzsver.

«Prezidenta lēmums nostiprinās uzticību demokrātijai un parādīs, ka Latvijā vara pieder tautai — nevis bailēm un populismam. Tas būs signāls Eiropai un pasaulei, ka Latvija ir valsts ar mugurkaulu, kas spēj stāvēt par savām vērtībām,» pauž Auziņa.

Jau ziņots, ka ceturtdien ar opozīcijas un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) balsīm Saeimā tika pieņemts likums par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas.

Likumprojektu par izstāšanos no konvencijas iesniedza opozīcijas partija «Latvija pirmajā vietā» (LPV), bet to atbalstīja arī citas opozīcijas partijas — Nacionālā apvienība (NA), «Apvienotais saraksts» (AS) un «Stabilitātei», kā arī valdošajā koalīcijā esošās ZZS politiķi. Izstāšanos no konvencijas neatbalstīja koalīcijas partijas «Jaunā vienotība» (JV) un «Progresīvie».

Likums par izstāšanos tika pieņemts steidzamības kārtā, tomēr tā netika noteikta ar 2/3 balsu vairākumu, kas Valsts prezidentam paver iespējas to neizsludināt un atdot otrreizējai caurlūkošanai parlamentā. No lēmuma pretiniekiem izskanējuši arī citi iespējamie risinājumi likuma spēkā stāšanās apturēšanai vai aizkavēšanai — vēršanās Satversmes tiesā vai aicinājums prezidentam apturēt likuma izsludināšanu, dodot laiku parakstu vākšanai referenduma ierosināšanai.

Vairums ekspertu un nevalstisko organizāciju, kas strādā ar vardarbības novēršanas jautājumiem, iebilst pret ieceri izstāties no konvencijas, paužot bažas, ka tas mazinās cietušo aizstāvēšanu pret vardarbību un negatīvi ietekmēs Latvijas starptautisko tēlu Rietumu sabiedroto acīs.

Sieviešu tiesību aizsardzības organizācija, centrs Marta» un vairākas citas nevalstiskās organizācijas ir nosūtījušas vēstuli Valsts prezidentam, aicinot nodot likumu par izstāšanos no konvencijas otrreizējai caurlūkošanai Saeimā. To parakstījuši vairāk nekā 2000 cilvēku.

Ar šādu aicinājumu pie Valsts prezidenta vērsusies arī JV Saeimas frakcija.

Tikmēr Rinkēvičs norādījis, ka rūpīgi izvērtēs Saeimas pieņemto likumu par izstāšanos no konvencijas, «ņemot vērā valstiskus un juridiskus, nevis ideoloģiskus vai politiskus apsvērumus».

Pēc Saeimas vairākuma lēmuma paziņojumu izplatījusi arī starptautiskā cilvēktiesību organizācija «Amnesty International». Organizācijas vecākā speciāliste sieviešu tiesību jautājumos Monika Kosta Riba vērtē, ka «Latvijas izstāšanās no Stambulas konvencijas būtu postošs trieciens valsts sieviešu un meiteņu, kā arī visu cilvēku, kas saskaras ar vardarbību ģimenē, aizsardzībai un tiesībām, kas sūta varmākām bīstamu vēstījumu, ka viņi var nesodīti izmantot un nogalināt sievietes un meitenes».

Savukārt Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) prezidents Teodors Rusopuls piektdien paziņojis, ka Latvijas Saeimas lēmums ir bīstams signāls.

Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1. maijā. Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.