VDD vēlas precīzāku regulējumu aizliegumam attēlot nacisma un komunisma simbolus uz topošiem pieminekļiem

Ogres novada pašvaldība vērsusies Saeimā pēc skaidrojuma par leģionāru vairogu, ko plānots attēlot uz jaunveidojamā pieminekļa virsniekam Vilim Janumam topošajā Neatkarības laukumā. Leģionāru vairogs ir Latvijas valsts karoga krāsās un satur uzrakstu «Latvija».

Februāra sākumā Ogres novada pašvaldībā norisinājās Aizsardzības ministrijas, Kara muzeja un VDD pārstāvju tikšanās par pieminekļa ieceres saskaņošanu. Rakstiski savu viedokli ir sniedzis arī Okupācijas muzejs.

Šodien diskusija par vēsturiskas simbolikas saturošu pieminekļu izveidi Latvijā notika Saeimas Iekšējās drošības apakškomisijas sēdē.

Uz sēdi uzaicinātais VDD priekšnieka vietnieks Ēriks Cinkus norādīja, ka visas Januma pieminekļa projekta izvērtēšanā iesaistītās institūcijas ir tikai par to, ka cilvēkiem, kuriem ir būtisks ieguldījums Latvijas neatkarības veidošanā, tiek atklāti pieminekļi, un arī militārā mantojuma saglabāšana ir ļoti svarīga tēma.

Vienlaikus, sākotnējā piedāvājumā šajā pieminekļa ansamblī Janums tika attēlots leģionā formastērpā. VDD vērsa uzmanību, ka likums varētu to neatļaut, jo leģionāra formas tērps ir Trešā reiha formastērps. Tad sekojis piedāvājums, ka piemineklī būs stilizēts armijas formastērps ar leģionāra vairodziņu, uz ko iesaistītās institūcijas atzinušas, ka īsti tāda stilizēta Latvijas formas tērpa nav.

Trešajā variantā skicē šis vairodziņš tika pielikts klāt Latvijas armijas formastērpam, uz ko VDD atkārtoti norādījis, ka tas neatbilst vēsturiskiem faktiem, jo VDD paļāvās uz Latvijas Kara muzeja viedokli.

Ceturtajā variantā pašvaldība izlēma Janumu attēlot Latvijas armijas formastērpā, bet leģionāra vairodziņu novietot uz postamenta, kā arī vienlaikus piedāvāja institūcijām šo jautājumu nodot apspriešana vai izlemšanai likumdevējam. VDD tam piekritis.

«Publiskajā telpā izskanēja informācija, ka kāda no institūcijām uzskata šo leģionāra vairodziņu par nacisma simbolu, lai gan tā īsti nav. Tas ir slikts komunikācijas piemērs, kas tālāk ir vairākkārt izplatīt publiskajā telpā,» uzsvēra Cinkus.

VDD uzskata, ka jāpievērš uzmanība jautājumam par to, kurš likums paredz konkrētu aizliegumu uz dažādiem pieminekļiem izvietot komunistiskā vai nacistiskā režīma simbolus. Patlaban šo simbolu izvietošanai uz kapu pieminekļiem juristu vērtējumā konkrēta aizlieguma nav.

«Diemžēl tā saucamais demontāžas likums ir attiecināms tikai un vienīgi uz jau uzstādītiem pieminekļiem. Mūsu sākotnējā tēze, kam vēlamies vērst uzmanību, ir tā, ka mums jābūt kādā no likumiem precīzi, skaidri un gaiši noteiktam, ka šādi simboli nevar tikt attēli arī pieminekļos, kas ir tikai tapšanas stadijā,» uzsvēra Cinkus.

Ņemot vērā konkrēto piemēru ar Januma pieminekļa projektu, VDD saredz nepieciešamību normatīvajā regulējumā iestrādāt precīzāku definējumu un aizliegumu par nacisma un komunisma simbolu lietošanu.

«Patlaban šis aizliegums ir attiecināms uz publiski rīkotajiem pasākumiem, bet attiecībā tieši uz pieminekļiem ļoti precīzs un viennozīmīgi nolasāms regulējums iztrūkst,» uzsvēra VDD pārstāvis.

Janums bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks, organizācijas «Daugavas vanagi» dibinātājs un pirmais priekšnieks.

Kā vēstīts, Latvijas Neatkarības atjaunošanas 35.gadadienā, 4.maijā, Ogrē tiks atklāts Neatkarības laukums un Brīvības ceļa ekspozīcija.

Pašvaldībā skaidro, ka ēkas Brīvības ielā 2 pielāgošana Ogres Vēstures un mākslas muzeja vajadzībām, tajā izvietojot pastāvīgu muzeja ekspozīciju par 20.gadsimta traģiskajiem un vienlaikus nozīmīgākajiem notikumiem — Brīvības cīņām un latviešu leģionāru cīņām -, kā arī atvēlot telpas izstādēm un skolēnu nodarbībām, kalpos par zināšanu bāzi jaunajām paaudzēm. Pielietojot modernus ekspozīcijas iekārtošanas paņēmienus, tiek radīts plašāks priekšstats par minētajiem vēstures notikumiem, par karavīru, brīvprātīgo un atbalstītāju ikdienu.