VDD veicis procesuālās darbības ar Ždanoku saistītos objektos

VDD aģentūrai LETA apstiprināja, ka dienests vakar veica kriminālprocesuālās darbības divos ar Ždanoku saistītos objektos. Kriminālprocesuālo darbību rezultātā izņemti datu nesēji, piezīmes un dokumenti. Patlaban dienestā ir sākta izņemto materiālu analīze.

Kriminālprocesuālās darbības pret minēto personu VDD veica šā gada februārī sāktajā kriminālprocesā par iespējamu sadarbību ar Krievijas specdienestiem, apliecināja dienestā.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka, visticamāk, minētās izmeklēšanas darbības veiktas, jo Ždanoka, vairs nebūdama EP deputāte, ir zaudējusi deputāta imunitāti.

Ar Ždanoku aģentūrai LETA neizdevās sazināties, jo viņas tālrunis ir izslēgts. Aģentūras LETA rīcībā esoša neoficiāla informācija liecina, ka pašlaik Ždanoka neuzturas Latvijā. Ždanokai pašai neesot informācijas, ka viņas statuss lietā būtu mainīts, līdz ar to viņa joprojām esot lieciniece.

VDD marta vidū paziņoja, ka sācis kriminālprocesu pret toreizējo EP deputāti Ždanoku par iespējamo sadarbību ar Krievijas specdienestiem.

Janvāra beigās dienests presei paziņoja, ka izvērtēs informāciju par Ždanokas iespējamo sadarbību ar Krievijas specdienestiem. Martā VDD aģentūrai LETA apstiprināja, ka dienests Ždanokas darbības turpina vērtēt kriminālprocesā un kriminālprocesu pret Ždanoku dienests sācis 22.februārī.

Nopludinātas elektroniskā pasta sarakstes liecina, ka Ždanoka vismaz kopš 2004.gada regulāri atskaitījās Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) darbiniekiem par savām aktivitātēm un lūdza naudu pasākumu rīkošanai, vēstīja Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs «Re:Baltica». E-pastu sarakste nonākusi Krievijas pētnieciskā izdevuma «The Insider» rīcībā, bet tas informācijā dalījies ar «Re:Baltica», igauņu portālu «Delfi» un Zviedrijas laikrakstu «Expressen».

Ždanoka pati noliedz sadarbību ar Krievijas izlūkdienestu. Savā paziņojumā masu medijiem viņa nav noliegusi e-pastu autentiskumu, bet uzsvaru likusi uz to, ka uzskata par nepieņemamu komentēt ar hakeru palīdzību iegūtu personīgu dokumentu saturu. Viņa arī mediju publikāciju mēģinājusi sasaistīt ar viņas it kā «antifašistisko darbību».

«Gribu pievērst sabiedrības uzmanību tam, ka personīgā elektroniskā pasta uzlaušana bez tiesībsargājošo iestāžu sankcijas ir nepieļaujama. Šīs darbības kvalificējamas kā personas datu zādzība, kas pati par sevi ir kriminālnoziegums,» teikts ziemā izplatītajā Ždanokas paziņojumā, kurā viņa apgalvo, ka nebija sadarbojusies un nesadarbojas ne ar kādiem citiem specdienestiem.

VDD janvāra beigās paziņojumā presei sniedzis vērtējumu par publiski izskanējušo informāciju par Ždanokas darbībām laika posmā no 2005.gada līdz 2013.gadam.

VDD toreiz norādīja, ka līdz 2016.gadam Latvijas normatīvais regulējums neparedzēja kriminālatbildību par palīdzību ārvalstij vai ārvalsts organizācijai vērsties pret Latvijas valsti, tāpēc masu mediju publicētā informācija par laiku no 2005. līdz 2013.gadam nekvalificējoties kā noziegums.

Lai arī VDD vērtējumā šāda veida darbības radīja draudus Latvijas valstij, par ko dienests vēsturiski esot informējis gan tā laika valsts amatpersonas un lēmuma pieņēmējus, gan sabiedrību, tomēr personas saukšana pie kriminālatbildības par šāda veida darbībām neesot bijusi iespējama. VDD paša vērtējumā, tas šajā laikā esot «mērķtiecīgi īstenojis pretizlūkošanas un operatīvās darbības pasākumus konstatēto apdraudējumu valsts drošībai novēršanai».

VDD vērtējumā, Ždanokas EP deputātes statuss un šā statusa nodrošinātā tiesiskā imunitāte bijusi nozīmīgs apstāklis, kas sekmēja viņas aktivitātes Krievijas ģeopolitisko interešu atbalstam.

2016.gadā VDD sadarbībā ar Militārās izlūkošanas un drošības dienestu un Satversmes aizsardzības biroju rosinājuši pilnveidot Latvijas normatīvo regulējumu. Viens no iemesliem, kāpēc dienestu skatījumā bija nepieciešamas izmaiņas, bija Krievijas īstenotās t.s. tautiešu politikas un citu nemilitārās ietekmes izpausmju radītais apdraudējums, kam atbalstu sniedza arī Latvijas valstspiederīgie.

Tā rezultātā 2016.gadā spēkā stājās nozīmīgi grozījumi Krimināllikumā, kas cita starpā paredzēja kriminālatbildību par palīdzību ārvalstij vai ārvalsts organizācijai vērsties pret Latvijas valsti. Vienlaikus jāatzīmē, ka šiem grozījumiem nav piemērojams atpakaļejošs spēks, janvāra beigās paziņojumā pauda VDD.