Valsts zaudējusi gandrīz divus miljonus eiro gada pirmajos trīs mēnešos

Pusotrs miljons nav tikai neizteiksmīgs skaitlis statistikā, tā ir reāla nauda, kuru varētu izmantot labiem mērķiem. Gandrīz ik nedēļu mediju telpā dzirdam, ka valstij trūkst līdzekļu aizsardzībai, izglītībai, medicīnai un citām sabiedrības labklājībai nozīmīgām jomām. Laikā, kad valsts budžeta resursi ir ierobežotāki nekā jebkad iepriekš, paralēli tiek radītas situācijas, kas tos samazina vēl vairāk.

Vienlaikus šie dati rāda, ka legālā tirgus apjoms ir būtiski sarucis, kas arī jau iepriekš tika prognozēts. Tas nozīmē, ka daļa patērētāju vairs nepērk produktus legālajā tirgū, jo vienkārši vairs nav piedāvājuma produktiem, kurus tie bija iecienījuši un kuri bija droši un pārbaudāmi. Tā vietā viņi tos iegādājas nelegāli — dažādās sociālo tīklu platformās, no privātiem pārdevējiem, vai ieved no kaimiņvalstīm. Rezultātā – kamēr valsts zaudē ieņēmumus un legālais tirgus zaudē apgrozījumu, tikmēr nelegālais tirgus plaukst un zeļ, nepilngadīgie turpina iegādāties aromatizētos beztabakas nikotīna produktus turpat, kur iepriekš, tikai tagad viņiem ir iespēja tos iegādāties daudz plašākā klāstā, jo ir pamats domāt, ka nelegālais tirgus ieviesto aizliegumu rezultātā ir paplašinājis piedāvājumu, un tagad nepilngadīgajiem ir pievienojušies arī pieaugušie, kuri pirms aizlieguma par šādu variantu nedomāja. Sabiedrības veselības mērķi ne tikai netiek sasniegti, bet virzība ir pretēja. Valsts ne tikai ir zaudējusi ienākumus, bet arī kontroli pār šo tirgus segmentu.

Vēl pirms likuma grozījumu pieņemšanas gan nozare un pētnieki, gan Valsts ieņēmumu dienests un Valsts policija norādīja uz problēmām par nelegālā tirgus apjomu un tā ierobežošanu. Nav jābūt zinātniekam vai ekonomistam, lai saprastu – ja pieprasījums saglabājas, bet legālā piedāvājuma vairs nav – attīstās nelegālais. Lai arī aizlieguma mērķis — sabiedrības veselības aizsardzība ir atzīstams, statistikas dati parāda, ka līdzsvars šajā gadījumā diemžēl ir zudis.

Aromatizētāju aizliegums ir radījis tiešu, izmērāmu un finansiāli negatīvu ietekmi uz valsts budžetu. Tas ir piemērs tam, kā labs nodoms, bet slikti izstrādāts mehānisms var maksāt valstij miljonus. Ja mērķis bija uzlabot sabiedrības veselību, to varēja darīt citādi — caur stingrāku regulējumu, pārdomātām pieejamības ierobežošanas politikām, bet ne pilnīgu legālā tirgus iznīcināšanu.