Valsts valodas pārbaudi lielākoties nav spējuši nokārtot Krievijas pilsoņi vecumā virs 75 gadiem

Valsts valodas pārbaudi pērn kārtoja 11 861 persona. Puse jeb 54,4% no visiem kārtotājiem bija vecumā no 66 līdz 74 gadiem, bet 44,3% — vecumā no 30 līdz 65 gadiem. 1% kārtotāju bija vecāki par 75 gadiem, savukārt 0,3% — vecumā no 16 līdz 29 gadiem.

Pārbaudi lielākoties nokārtojuši Krievijas pilsoņi vecuma grupās no 16 līdz 29 gadiem un no 30 līdz 65 gadiem — attiecīgi 59% un 61%. Arī vecuma grupā no 66 līdz 74 gadiem sekmīgi pārbaudi nokārtojuši teju puse jeb 49% no kārtotājiem šajā vecuma grupā.

Tikmēr tikai 18% personas virs 75 gadiem spējušas valsts valodas pārbaudi nokārtot sekmīgi. Arī šo personu uzrādītais sniegums katrā no prasmēm bijis par vienu līdz pieciem punktiem zemāks nekā nepieciešams sekmīga vērtējuma iegūšanai.

Valsts valodas pārbaudē četrās prasmēs — klausīšanās, lasīšanā, rakstīšanā un runāšanā — kārtotājiem bija jāiegūst vismaz deviņi punkti. Kārtotāju sniegums visās vecuma grupās augstāk novērtēts klausīšanās un lasīšanas daļā — vidēji 10 punkti katrā. Tikmēr rakstīšanas daļā vidējais punktu skaits bijis 6,5.

2023.gadā no 17 865 Krievijas pilsoņiem, kuriem bija jākārto valsts valodas pārbaudei, tai reģistrējās 12 780 personas. Uz pārbaudi neieradās 919 jeb 7% no pārbaudei reģistrētajām personām.

Ar pirmo reizi pārbaudi nokārtojuši 39% jeb 4633 personas. Divas reizes pārbaudi kārtojuši 51% jeb 6022 personas, bet trīs un četras reizes — 2% jeb 232 Krievijas pilsoņu. Neatkarīgi no kārtošanas reizēm, pārbaudi nav izdevies nokārtot sekmīgi 46% jeb 5494 personām.

2023.gada nogalē un šī gada sākumā Krievijas pilsoņi turpinājuši reģistrēties pārbaudēm janvārī un februārī. Līdz šim valsts valodas pārbaudēm reģistrējušās 130 personas. Vienlaikus, pēc VISC rīcībā esošās informācijas, daudzi Krievijas pilsoņi šobrīd apmeklē valsts valodas kursus, lai pēc to beigšanas kārtotu valsts valodas pārbaudi.

Kā ziņots, Krievijas pilsoņiem izsniegtās pastāvīgās uzturēšanas atļaujas 2023.gada septembrī zaudēja spēku. Lai dzīvotu Latvijā, viņiem bija jāpiesakās Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusam, bet tā saņemšanai viņiem jāiegūst apliecinājums par valsts valodas zināšanām A2 līmenī.

Pamata līmeņa 2.pakāpe paredz, ka persona saprot īsu un vienkāršu tekstu par tematiem, kas saistīti ar sadzīves situācijām, saprot galveno domu un sev svarīgas detaļas populāros informācijas avotos, piemēram, paziņojumos, TV un radio ziņās, sludinājumos, īsās sarunās, prot īsi sniegt informāciju rakstveidā par personiskiem, ikdienas un sadzīves tematiem, spēj īsi formulēt savu attieksmi un viedokli, kā arī prot uzdot vienkāršus jautājumus, saistītus ar ikdienas vajadzībām.

Iepriekš VISC informēja, ka vairums jeb 61% Krievijas pilsoņu, kuri bija reģistrējušies latviešu valodas pārbaudei, to nespēja nokārtot ar pirmo reizi.

Labākos rezultātus kārtotāji uzrādījuši lasīšanas un klausīšanās daļā, kas jākārto digitālā formātā, savukārt lielākās grūtības sagādājusi rakstīšanas daļa.