Valsts prezidents zemo vēlētāju aktivitāti pašvaldību vēlēšanās saista ar tēmu trūkumu, kas nespēja mobilizēt vēlētājus

Viņaprāt, šajās pašvaldību vēlēšanās politiskās partijas nav spējušas vēlētāju uzrunāt, jo piedāvātās tēmas un jautājumi bija pārāk praktiski, kas cilvēkus īpaši neuztrauc.

«Protams, tas arī nav slikti, jo šajās vēlēšanās nedominēja populistiski uzstādījumi,» atzina Levits, un piebilda, ka zemā aktivitāte būtu jāpēta sociologiem, tādējādi noskaidrojot patiesos iemeslus, kāpēc cilvēki uz vēlēšanām neaizgāja.

Viņš pieļāva, ka viens no variantiem varētu būt tas, ka ir cilvēki, kuriem viss dzīvē apmierina un viņiem vēlēšanas nekādas izmaiņas tajā neieviesīs. Savukārt citi pie vēlēšanu urnām nedevās, jo domā, ka viss tāpat ir slikti un vēlēšanas neko nemainīs.

Tāpat pēc prezidenta domām daudzviet ievelētas partijas, kuras jau iepriekš pārvaldījušas pašvaldības, kas norāda uz cilvēku vēlmi pēc stabilitātes, jo viņi deva priekšroku vecajiem, jau pazīstamajiem vadītājiem un neuzticējās jaunajiem. Daļēji tas parāda, ka, pēc iedzīvotāju domām, pašvaldības nav strādājušas slikti.

«Tomēr šajā jautājumā būtiskākais ir arī fakts, ka šajās vēlēšanās svarīgu lomu ir spēlējušas personības, nevis partiju piederība, jo bieži vien ir pārvēlēti sabiedrībā zināmi un populāri pašvaldību vadītāji,» secināja Levits.

Tomēr atbildot uz jautājumu, ko no vēlēšanām vajadzētu mācīties politiskajām partijām, Levits norādīja, ka tām būs jāizdomā, kā piesaistīt vairāk vēlētāju.

«Katra politiskā spēka uzdevums ir ne tikai noturēt tos, kas iepriekšējā reizē balsoja par viņiem, bet iegūt jaunus. Tas ir liels potenciāls darba lauks politiskajiem spēkiem,» sacīja prezidents.

Jau ziņots, ka divās piektdaļās pašvaldību pārliecinošas uzvaras vēlēšanās šogad ir guvuši esošie vietvaru vadītāji, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.

Vakar vēlēšanas notika 40 Latvijas pašvaldībās, un 16 no tām vairāk nekā pusi mandātu ir ieguvuši pašreizējie novadu līderi, kas nozīmē, ka viņiem nav jāmeklē citu partiju atbalsts koalīciju izveidei un balsu vairākuma nodrošināšanai. Vēl divās pašvaldībās — Rēzeknes un Varakļānu novados — vēlēšanas notiks rudenī.

Vairāk nekā pusi mandātu domē ir ieguvis Gata Trukšņa (ZZS) saraksts Jūrmalā, Jāņa Rozenberga (JV) saraksts Cēsu novadā, Egila Helmaņa (NA) saraksts Ogres novadā, Andra Berga (LSDSP) saraksts Olaines novadā, Raimonda Čudara (JV) saraksts Salaspils novadā, Uģa Mitrevica (NA) saraksts Siguldas novadā, Venta Armanda Kraukļa (Vidzemes partija) saraksts Valkas novadā un Jāņa Baika (Valmierai un Vidzemei) saraksts Valmieras novadā.

Kurzemē pārliecinošas uzvaras ir guvis Ingas Bērziņas (Kuldīgas novadam) saraksts Kuldīgas novadā un pašlaik apcietinājumā esošā Aivara Lemberga (Latvijai un Ventspilij) saraksts Ventspils pilsētā. Savukārt Latgalē balsu vairākumu jaunajā sasaukumā ir nodrošinājis Aleksandra Bartaševiča «Saskaņa» saraksts Rēzeknes pilsētā, Gunāra Upenieka (LZS) saraksts Krāslavas novadā, Andra Vaivoda (LA) saraksts Līvānu novadā un Edgara Mekša (ZZS) saraksts Ludzas novadā.

Visi minētie reģionālie politiķi arī līdz šim vadīja attiecīgo novadu pašvaldības, tomēr daudziem no viņiem vēlēšanās bija jāsacenšas lielākos novados, jo līdz ar administratīvi teritoriālo reformu pašvaldības bija apvienotas ar blakus esošajiem novadiem.

Arī Zemgalē pārliecinošas uzvaras guvuši esošo vietvaru vadītāju saraksti — Bauskas novadā vairāk nekā pusi mandātu ieguvis Nacionālās apvienības saraksts, kurā vislielāko vēlētāju atbalstu saņēmis līdzšinējais Rundāles novada domes vadītājs Aivars Okmanis, kamēr Bauskas novada domes vadītājs Arnolds Jātnieks palicis tikai ceturtais. Savukārt Aizkraukles novada domē uzvarējis «Latvijas attīstībai» un Vidzemes partijas apvienotais saraksts, kurā vislielāko vēlētāju atbalstu saņēmis līdzšinējais Kokneses vadītājs Dainis Vingris, kamēr saraksta galvgalī liktais Aizkraukles mērs Leons Līdums noslīdējis uz otro vietu.

Vēl vairākās pašvaldībās — Latvijas Zemnieku savienībai Dobeles novadā, Zaļo un zemnieku savienībai Dienvidkurzemes novadā, Latvijas Zaļajai partijai Saldus novadā, «Saskaņai» Daugavpilī, Daugavpils novada partijai Augšdaugavas novadā, Latgales partijai Balvu novadā un Latvijas Reģionu apvienībai Limbažu novadā — vēlēšanās labāko rezultātu sasniegušajai partijai pietrūks tikai vienas balss vairākuma nodrošināšanai domē.

Kopumā pašvaldību vēlēšanās Latvijā ir piedalījušies vien 34% balstiesīgo.