Valsts prezidents: Zemais investīciju klimata vērtējums ir nopietns signāls

Viņš uzsvēra, ka, tiekoties ar Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) pārstāvjiem, pārrunātas padomei būtiski jautājumi, lai investīciju vidi uzlabotu. Viens no tādiem ir birokrātija, lai gan prezidentam apmeklējot novadus un tiekoties ar uzņēmējiem, ārvalstu investoriem, dzirdēts arī viedoklis, ka Latvijā daudzi jautājumi risināt salīdzinoši vieglāk un ātrāk. Rinkēvičs arī atzina, ka ir jautājumi, kas tik raiti nemaz nerisinās.

Prezidents uzsvēra, ka gan FICIL pārstāvji, gan uzņēmēji norādījuši uz būtisku trūkumu — valstij nav ilgtermiņa enerģētikas stratēģijas. Rinkēvičs akcentēja, ka tam nav jābūt «skaistam papīram», bet gan plānam, kā valsts iecerējusi attīstīt enerģijas jaudas.

«Investorus interesē, kāds ir valsts redzējums par enerģētikas sektoru un kāda būs prognozējamā cena. Ar klimata un enerģētikas ministru un ekonomikas ministru panākta vienošanās, ka šādai stratēģijai līdz 2050.gadam ir jābūt. Tā nedrīkst būt atkarīga no valdības un Saeimas maiņas. [..] Zinu, ka arī Saeimā notiek diskusija. Tas ir labi, bet mums vajadzēs ne pārāk garu, bet konkrētu dokumentu, kas parādītu investoriem, ka jautājumi, kas saistīti ar enerģētikas politiku, tiek risināti,» sacīja Valsts prezidents.

Ministru prezidente uzsvēra, ka pagājušajā nedēļā viņa tikusies ar FICIL pārstāvjiem. Viņasprāt, galvenais un noteicošais aspekts ir kopējā ģeopolitiskā situācija. Premjeres ieskatā tas ir liels izaicinājums gan FICIL, gan Ministru kabinetam un sabiedrībai kopumā, kā diezgan izaicinošā situācijā paātrināt valsts ekonomisko attiecību.

«Manuprāt, zaļais koridors, ko esam izveidojuši investīciju uzņēmumiem ir labi nostrādājis. Ir uzņēmēji, kas ienāk tirgū tieši zaļā koridora un valsts atbalsta dēļ, pasakot, ka Latvijā lietas notiek daudz ātrāk nekā kaimiņvalstīs. [..] Protams, Latvijai ir svarīgi cīnīties par savu ekonomiku un uzņēmējiem. Esmu aicinājusi uz to palūkoties arī ārlietu ministra amata kandidātei, ko ekonomikai ir jābūt daļai no valsts ārpolitikas,» teica Siliņa.

Premjere atzīmēja, ka patlaban Latvijai zināmā mērā ir unikāla iespēja, jo mūsu pieredze un spējas «lasīt starp rindiņām» Krievijas darbības, padara Latviju sadzirdētu. Pēc Siliņas paustā, tā ir platforma, kurā arī viņa runā par drošību, ekonomisko attīstību. Ministru prezidente uzsvēra, ka, ja valstī būs ārvalstu investīcijas, arī Latvijas drošība būs daudz lielāka.

«Katrs investors, katrs ārvalstu vai pašmāju uzņēmums Latvijai ir svarīgs. Jautājums par nodokļu vienkāršošanu nekur nav pazudis. Jaunā Valsts ieņēmumu dienesta direktore kādu laiku ir amatā. Ceru, ka darbs pie šī turpinās. Tuvākajā laikā noteikti ar viņu tikšos, lai saprastu, kā ar šo jautāju sokas. Svarīga ir arī valsts attieksme, uzņēmējiem pasakot, ka viņi ir vajadzīgi un svarīgi,» sacīja Siliņa.

Viņa norādīja, ka birokrātijas mazināšanas pasākumi dod lielāku iespēju uzņēmējiem strādāt un mazina izdevumus, kas saistīti ar dažādu procedūru pārvarēšanu — kamēr kaimiņvalstīs birokrātijas jautājumi prasa ilgāku laiku, tas palielina valsts spēju konkurēt un padara Latviju pievilcīgāku.

Siliņa pieminēja arī filmu industriju. Premjere atzina, ka koalīcijā panākta vienošanās, ka filmu industrijai «būs būt». Latvija ir izcīnījusi labu vietu un tiks atrasts risinājums, lai tās radošās nozares, kas ir ap šo industriju un ienāk Latvijā, varētu palikt un tām nebūtu jāsatraucas, ka kaut kas mainīsies uz slikto pusi. Ministru prezidente uzsvēra, ka ir tieši otrādi — ir griba, lai šī nozare attīstās un uzņem apgriezienus.

LETA jau rakstīja, ka investīciju klimats Latvijā ārvalstu investoru vērtējumā 2023.gadā bija līdz šim zemākajā līmenī, veidojot 1,9 punktus no pieciem, secināts Rīgas Ekonomikas augstskolas un FICIL veiktajā pētījumā «Ārvalstu investīciju vides indekss 2023».

Salīdzinājumā ar 2022.gada mērījumiem vērtējums investīciju klimatam samazinājies par 0,4 punktiem.

FICIL valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska informē, ka šobrīd Latvijā esošie ārvalstu investori jūtas piesardzīgi, tostarp ir samazinājies to investoru īpatsvars, kuri plāno turpmāk investēt Latvijā — no 79% 2022.gadā līdz 67% 2023.gadā.

Uzņēmēji norāda uz ilgstoši nerisinātām, konstantām problēmām, kas bremzē gan Latvijas konkurētspēju, gan jaunu investīciju piesaisti, piemēram, darbaspēka nepieejamība, zema izglītības kvalitāte, augsts birokrātijas līmenis un investīcijas piesaistes mehānismu trūkums.

«Turklāt augstais birokrātijas slogs uzņēmumiem noved pie liela darba apjoma un augstākām izmaksām kā rezultātā cieš gala patērētāji. Latvijas izaicinājums ir ilgtermiņa vīzijas definēšana, kas iezīmētu skaidru stratēģiju par nepieciešamām pārmaiņām. Vīzija ir ļoti būtiska, lai investori justos droši un gaidīti Latvijā,» norāda Elksniņa-Zaščirinska.

Jautāti par iemesliem zemajam vērtējumam, vairākums investoru izcēluši ģeopolitisko situāciju, minot arī kvalificēta darbaspēka nepieejamību, augstas darbaspēka izmaksas un nepārdomātu normatīvo regulējumu.

Vienlaikus būtiski zemāk investori novērtējuši arī politikas veidotāju darbu investīciju piesaistē — ar 2,4 punktiem piecu punktu skalā. Tas ir zemākais vērtējums kopš 2017.gada. Lai arī ir uzlabojusies komunikācija ar politikas veidotājiem un ir jūtama vēlme ieklausīties, investoru skatījumā, trūkst reālas rīcības. Investori arī norāda, ka skaidras vīzijas trūkums traucē Latvijai veiksmīgāk konkurēt par jaunām ārvalstu investīcijām, jo nav skaidra pozicionējuma, kas izceltu Latvijas stiprās puses.

Pagājušā gada pētījumā lielāka uzmanība pievērsta administratīvajam slogam, to izceļot kā būtisku faktoru, kas kavē Latvijas konkurētspēju un investīciju piesaisti.

Ārvalstu investori norāda, ka administratīvo slogu Latvijā rada augsts birokrātijas līmenis, koordinācijas trūkums starp publiskā sektora iestādēm, izmērāmu mērķu neesamība valsts un pašvaldību iestādēs strādājošajiem un sarežģīts normatīvais regulējums. Administratīvais slogs vērojams it visās jomās — būvniecībā, nodarbinātībā, tieslietu sistēmā, nodokļu administrēšanā un citās. Investori norāda, ka administratīvais slogs rada papildu darbu, sadārdzina izmaksas un rada nenoteiktības sajūtu, atturot no tālākām investīcijām Latvijā.

Kritiskais investoru vērtējums iezīmē tos izaicinājumus, kuri jārisina valsts pārvaldei. Tie ir saistīti ar darbaspēka pieejamību un cilvēkkapitāla attīstību, publiskā sektora modernizāciju, caurspīdīguma un paredzamības nodrošināšanu, kā arī godīgas konkurences veicināšanu valsts kapitālsabiedrību un uzņēmumu starpā. Šie problēmjautājumi tostarp iezīmē jomas, kurās investoru vērtējumā bijis mazākais progress pēdējā gada laikā, pieprasot tūlītēju rīcību no politikas veidotājiem.

Kopumā 67% investoru apstiprinājuši, ka plāno turpināt investīcijas Latvijā, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem pētījuma vēsturē. Vairāki investori atzinuši, ka investēt citās Baltijas valstīs ir kļuvis vieglāk, gan iekšējā tirgus lieluma, gan zemākas birokrātijas dēļ. Savukārt tie investori, kas vēl nav izlēmuši, sagaida skaidru vīziju par valsts attīstību.

FICIL sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolu un Vācijas-Baltijas tirdzniecības kameru 26.aprīlī plkst.10 organizēs diskusiju «Investīciju vide Latvijā: risinājumi investīciju piesaistei» kuras laikā iepazīstinās ar pētījuma rezultātiem. Diskusija būs skatāma tiešraidē FICIL «Youtube» kanālā un Latvijas sabiedrisko mediju portālā «lsm.lv/» latviešu valodā un «eng.lsm.lv/» angļu valodā.

FICIL Ārvalstu investīciju vides indeksu 2015.gadā izveidoja FICIL sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolu. Pētījuma galvenais mērķis ir veicināt pierādījumos balstītus politikas lēmumus, kas sekmētu labvēlīgu investīciju klimatu Latvijā. Šīs ir devītais investīciju vides ziņojums. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī šis ziņojums balstās uz intervijām — situāciju analīzēm ar ārvalstu investoriem.

No 2024.gada februāra līdz marta sākumam tika intervēti 66 ārvalstu uzņēmumu vadītāji Latvijā, kuru ieguldījums Latvijas ekonomikā ir būtisks, veidojot 24% no uzņēmumu maksāto nodokļu ieņēmumiem, 33% no kopējās peļņas un vairāk nekā ceturto daļu jeb 26% no kopējā darbaspēka ārvalstu uzņēmumos Latvijā.