Valsts prezidents prognozē «interesantas un spraigas» diskusijas Saeimā par nākamā gada valsts budžetu

Pēc tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu (ZZS) Rīgas pilī otrdien prezidents žurnālistiem sacīja, ka puses pārrunājušas vairākus sadarbības un aktuālos jautājumus.

Pēc Rinkēviča paustā, Mieriņa viņu informējusi par budžeta sagatavošanas gaitu un grafiku, kāds patlaban ir spēkā. Paredzēts, ka nākamā gada valsts budžets nonāks izskatīšanai Saeimā 15.oktobrī, savukārt 30.oktobrī iecerēts pirmais lasījums un diskusijas gan par budžetu, gan par nodokļu jautājumiem.

Tāpat Valsts prezidents esot pateicies Saeimai, ka viņa iesniegtās likumdošanas iniciatīvas virzās uz priekšu pēc darba pārtraukuma vasaras mēnešos. Rinkēvičs norādīja, ka Saeima ir akceptējusi un uz galīgo lasījumu tiek virzīti grozījumi Izglītības likumā, raita virzība ir arī ar grozījumiem Augstskolu likumā par valodas prasībām, kā arī par mākslīgo intelektu.

«Man jāsaka atzinīgi vārdi par sadarbību starp prezidenta institūciju un Saeimu. Protams, ka ir jau nākamais priekšlikums Saeimā par valsts kapitālsabiedrību valžu un padomju atalgojumu. Ceru, ka Saeima to varētu skatīt kontekstā ar budžeta likumu, jo tas lielā mērā skar valsts finanses. Arī šajā jautājumā ceru uz pozitīvu virzību,» sacīja Valsts prezidents.

Mieriņa žurnālistiem teica, ka ir nelielas korekcijas budžeta izskatīšanā, patlaban ir jautājums par otro un galīgo lasījumu. Patlaban indikatīvais datums ir 4.decembris, lai gan iepriekš bija paredzēts, ka galīgajā lasījumā budžetu varētu skatīt ātrāk, taču, ņemot vērā plānotās izmaiņas un dokumentu apjomu, būs jārēķinās ar lielu darba apjomu.

Pērn Saeima visu nakti lēma par 2023.gada valsts budžetu, un, taujāta, vai šādi tas varētu notikt arī šoreiz, Mieriņa atzina, ka nevar zīlēt, kāds process būs, vai izdosies iecerētos darbus pabeigt laikā, vai neizdosies, taču prakse strādāt pa nakti noteikti nebūšot.

Viņa pieļāva, ka nākamā gada budžeta izskatīšana sāksies plkst.9 no rīta un tiks pārtraukta plkst.21, lai deputāti varētu doties mājās, apdomāt un nākamajā dienā turpināt darbu. Saeimas priekšsēdētāja sacīja, ka budžetu sāks skatīt trešdien, darbs turpināsies arī ceturtdien, piektdien un, ja vajadzēs, tad arī sestdien.

LETA jau rakstīja, ka valdība 19.septembrī atbalstīja 284,3 miljonu eiro novirzīšanu ar valsts drošību saistītiem prioritārajiem pasākumiem 2025.gadā, kopumā prioritārajiem pasākumiem pārdalot 474,438 miljonus eiro.

Budžeta projektā paredzēts papildu finansējums ar valsts drošību saistītiem prioritāriem pasākumiem, Satversmes tiesas sprieduma un likumu izpildes nodrošināšanai, neatkarīgajām iestādēm un ar nodokļu politikas izmaiņām saistītiem pasākumiem.

Kopumā tiek piedāvāts finansēt prioritātes 2025.gadam 474,438 miljonu eiro apmērā, 2026.gadam 475,2 miljonu eiro apmērā, 2027.gadam 487,8 miljonu apmērā un 2028.gadam 428,9 miljonu eiro apmērā.

Lai nākamajā gadā paredzētajiem prioritārajiem pasākumiem rastu nepieciešamo finansējumu 474,438 miljonu eiro apmērā, paredzēti kompensējošie pasākumi. Nākamajā gadā par 330,7 miljonu eiro samazināti sabiedriskā sektora izdevumi un par gandrīz 156,8 miljoniem palielināti budžeta ieņēmumi.

Neatkarīgo iestāžu pasākumiem 2025.gadā plānots novirzīt 3,565 miljonus eiro. Satversmes tiesas sprieduma un likuma izpildes nodrošināšanai plānoti 36,98 miljoni eiro. No tiem 30 miljoni paredzēti izglītības jomā strādājošajiem, 6,434 miljoni atbalstam minimālo ienākumu palielināšanai, savukārt 545 800 eiro elektroniskās uzraudzības sistēmas ieviešanai un uzturēšanai.

Šogad 18.jūnijā Ministru kabinets pieņēma lēmumu par vidēja termiņa budžeta prioritārajiem attīstības virzieniem, likumprojekta «Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam» sagatavošanā kā vienīgo vidēja termiņa budžeta prioritāro attīstības virzienu nosakot valsts drošību. Ar valsts drošību saistītiem prioritārajiem pasākumiem 2025.gadā paredzēts novirzīt būtiskāko daļu no papildus paredzētā finansējuma prioritārajiem pasākumiem, kas kopumā veido 284,3 miljonus eiro.

Lielākā daļa jeb 167,4 miljoni eiro paredzēti Iekšlietu ministrijas pasākumiem, piemēram, 90,07 miljoni eiro iekšlietu dienestu un Ieslodzījumu vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes atalgojuma palielināšanai par 10%, bet 65 miljoni eiro atbalstam Ukrainas iedzīvotājiem Latvijā.

Tāpat par 4,806 miljoniem eiro paredzēts pagarināt pastiprināta robežapsardzes sistēmas darbības režīmu, bet par 4,307 miljoniem eiro nodrošināt valsts materiālo rezervju iegādi, atjaunināšanu un uzturēšanu. Vēl 3,192 miljoni eiro paredzēti apcietināto un notiesāto personu konvojēšanas funkcijas pārņemšana no Valsts policijas uz Tieslietu ministriju.

Savukārt 90,3 miljonus eiro plānots piešķirt Aizsardzības ministrijas pasākumiem. No tiem 50 miljoni eiro atbilstoši noslēgtajam līgumam par militāro atbalstu paredzēti atbalstam Ukrainai. Savukārt 23 miljoni eiro munīcijas krājumu papildināšanai un individuālā ekipējuma nodrošināšanai.

Vēl 15 miljoni eiro paredzēti papildu radaru iegādei vēja parku attīstībai, bet 2,25 miljoni eiro paredzēti militārā poligona «Sēlija» piekļuves ceļa uzlabošanai un Vienības tilta Daugavpilī pārbūvei mobilitātes uzlabošanai (no ES fondiem). Valsts drošības dienesta darbības prioritāro jomu stiprināšanai paredzēti papildu 5,06 miljoni eiro un tāpat 5,02 miljoni eiro — Satversmes aizsardzības biroja darbības nodrošināšanai.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pamatfunkciju stiprināšana, tai skaitā gatavībai ārkārtas gadījumos paredzēti 2,644 miljoni eiro.

Gandrīz visos resoros nepieciešamajai kiberdrošības stiprināšanai plānots novirzīt Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda programmas finansējumu.

Kiberdrošības stiprināšanai kopumā paredzēti 12,458 miljoni eiro. Tostarp Iekšlietu ministrijai kiberdrošības stiprināšanai paredzēti 5,005 miljoni eiro, Finanšu ministrijai — 2,49 miljoni eiro, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai — 1,7 miljoni eiro, Kultūras ministrijai — 1,295 miljoni eiro, Ārlietu ministrijai — 877 294 eiro, Veselības ministrijai — 827 186 eiro, Zemkopības ministrijai — 150 000 eiro un Labklājības ministrijai — 110 640 eiro.

Budžetā piedāvāts iekļaut arī vairākus fiskāli neitrālus pasākumus. Labklājības ministrija plāno pilnveidot pensiju indeksācijas mehānismu, pārskatot valsts pensijas vai tās daļas apmēru, kas nepārsniedz iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī apmēru (šobrīd 50% no iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī).

Savukārt Veselības ministrijas jomā paredzēts apstiprināt pasākumu veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas un citu slimību, kurām neatliekami turpināma terapija, uzlabošanai 21,6 miljonu eiro apmērā. Finansējums onkoloģijas pakalpojumu uzlabošanai 2025.gadā paredzēts ne mazāk kā 16,9 miljonu eiro apmērā.

Darbaspēka nodokļu izmaiņu piedāvājums paredz palielināt neto ienākumus aptuveni 95% strādājošo jeb visiem, kuru bruto alga ir līdz 4000 eiro mēnesī, ar lielāko pieaugumu tieši darba ņēmējiem ar atalgojumu līdz 2500 eiro.

Ņemot vērā, ka plānotās nodokļu politikas izmaiņas atstās ietekmi uz pašvaldību budžetiem, ir paredzēta speciāla dotācija pašvaldībām autonomo funkciju veikšanai gandrīz 149,6 miljonu eiro apmērā.

Papildus paredzēti arī citi kompensējošie pasākumi, piemēram, sabiedriskā sektora izdevumu samazināšana, ierobežojot mēnešalgas pieaugumu vēlētām amatpersonām un Saeimas ieceltām amatpersonām (gada laikā līdz 2,6 miljoniem eiro), kā arī horizontāli samazinot ministriju un citu centrālo iestāžu izdevumus (50 miljoni eiro). Tāpat 35 miljoni eiro rasti, pārskatot kopbudžeta izdevumus, un gandrīz 16 miljoni — speciālā budžeta izdevumus.

Paredzēts arī rast papildu līdzekļus valsts nacionālās drošības fiskālo vajadzību nodrošināšanai, uz terminētu periodu ieviešot solidaritātes iemaksu kredītiestādēm. Ar to 2025.gadā plānots palielināt iemaksas valsts budžetā 96 miljonu eiro apmērā.

Ņemot vērā sarežģīto situāciju saistībā ar aktualizētajām vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības prognozēm 2024.-2028.gadam, negatīvo fiskālo telpu 2025.gadam un minimālu turpmākajiem gadiem, valdība iepriekš lēma apstiprināt pamatprincipus atbalstāmajiem prioritārajiem pasākumiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam un turpināt sarunas par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem.

Valsts budžeta projekta 2025.gadam un budžeta ietvara 2025., 2026. un 2027.gadam apstiprināšana Ministru kabinetā plānota šā gada 14.oktobrī. Savukārt Saeimā 2025.gada budžeta likumprojektu paketi paredzēts iesniegt šā gada 15.oktobrī.