Valsts prezidents: Pastiprināta uzmanība jāpievērš skolu kvalitātes vadības jautājumam

Kā aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, tikšanās laikā puses pārrunāja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darbu pie skolu tīkla un jaunā finansēšanas modeļa ieviešanas.

Valsts prezidents uzklausīja izglītības un zinātnes ministres redzējumu, piemēram, kā IZM plāno vadīt jaunā skolu tīkla finansēšanas modeļa pakāpenisku ieviešanu sadarbībā ar pašvaldībām, citām atbildīgajām ministrijām, tostarp Satiksmes ministriju, un izglītības nozares pārstāvjiem.

Rinkēvičs aicināja uz cieņpilnu un atklātu dialogu starp Latvijas pašvaldībām, Izglītības un zinātnes ministriju un dažādu izglītības nozaru, tostarp Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāvjiem, lai plānotās izmaiņas un to ieguvumi ir saprotami un pienācīgi izdiskutēti. Tāpat puses arī apsprieda mākslīgā intelekta pētniecības potenciālu Latvijas augstskolās.

LETA jau rakstīja, ka IZM kā iespējamo risinājumu skolotāju pārslodzei redz maksimālo pieļaujamo mācību stundu skaita noteikšanu, šāds piedāvājums trešdien, 6.martā, izskanēja IZM vadības preses konferencē.

Darba slodze pedagogiem šobrīd ir noteikta 36 stundas nedēļā, taču trešdaļa skolotāju jeb 34% strādā vairāk nekā vienu slodzi. Turpretim katrs ceturtais skolotājs strādā mazāk par pusslodzi.

Ministrijas vērtējumā, tieši mācību stundas veido pārslodzi — liela daļa skolotāju kontaktstundām velta vidēji 34 stundas nedēļā. IZM piedāvā noteikt maksimālo pieļaujamo mācību stundu skaitu. Šie limiti varētu būt atšķirīgi, atkarībā no skolas vadības un mācību priekšmeta.

Varētu tikt noteikta arī mazākā pieļaujamā proporcija starp mācību stundām un citiem pienākumiem, vērtē IZM vadība. Ievērojot šos principus, skolas direktors varētu veidot slodzes sastāvu katram skolotājam individuāli.

Ministrijas vērtējumā, jaunais slodzes balansēšanas modelis neparedz «lielu vajadzību» pēc jauniem pedagogiem. Tā vietā būtu jādomā par lietderīgāku esošā pedagogu resursa izmantošanu.

IZM aicinās sociālos partnerus vienoties pāriet uz citu darba laika uzskaites un slodzes sastāva vērtēšanas metodoloģiju. IZM Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa esošo proporciju «65:35» vērtē kā ļoti vispārīgu un dažkārt grūti ievērojamu.

Izglītības ministre Anda Čakša (JV) cer, ka jaunie slodžu sabalansēšanas principi parādīsies jaunajā finansēšanas modelī «Programma skolā». Šobrīd gan vēl nevarot runāt par precīziem skaitļiem, jo notiek sarunas ar sociālajiem partneriem, cita starpā arī par iespēju visiem pedagogiem noteikt 40 stundu darba slodzi esošo 36 stundu vietā.

Ar piedāvājumu iepazīstināta Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA). To vēl plānots apspriest ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) un Latvijas Izglītības vadītāju asociāciju (LIVA).

Pēc tam, kad tiks panākta vienošanās par slodžu sadalījumu vispārējā izglītībā, IZM plāno pievērsties arī citām pedagogu grupām, tostarp atbalsta personālam.

Savukārt LIZDA turpina uzstāt, ka IZM priekšlikums paredz tikai izmaiņas darba slodzes aprēķināšanā un neizpilda streika vienošanos. Arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga aģentūrai LETA apgalvoja, ka IZM piedāvājums palielinot kopējo mācību stundu skaitu, kas ir pretēji LIZDA lūgtajam.

LIZDA un IZM nākamnedēļ tiksies atkārtoti, lai turpinātu sarunas par pedagogu darba slodzes sabalansēšanu. Taču arodbiedrība neatkāpjas no lēmuma vērsties tiesā — šobrīd ar juristiem norit darbs pie pieteikuma sagatavošanas, atklāja Vanaga.

LETA jau vēstīja, ka IZM un LIZDA par slodžu sabalansēšanas modeli bija jāvienojas jau pērnā gada maijā.

Vanaga uzskata, ka IZM būtu jāpieturas pie tā slodžu sabalansējuma, kas Ministru kabinetā tika apstiprināts 2023.gada 18.aprīlī, jo, pēc LIZDA domām, jaunais esot sliktāks. Savukārt IZM paliek pie tā, ka viņu jaunā versija ir labāka.

Viedokļi starp IZM un LIZDA atšķiras niansēs, trešdien pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Valsts prezidents informējis Siliņu par nedēļas sākumā notikušo tikšanos ar arodbiedrību pārstāvjiem. Pēc Rinkēviča paustā, nedēļas sākumā viņš solījis LIZDA vadībai, ka uzrunās premjeri, Saeimas priekšsēdētāju, izglītības un zinātnes ministri. Prezidenta ieskatā nebūs vienkārši atrast risinājumu, taču, viņaprāt, ir vēlme šos risinājumus meklēt.

Siliņa klāstīja, ka turpinās sarunas ar IZM, Finanšu ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, lai saprastu, kā virzīties uz priekšu ar skolu tīkla sakārtošanu. Patlaban notiekot darbs, izvērtējot pašvaldību pieteiktos «kritiskos posmus», kas viņiem būtu vēl jānoskaidro, lai pieņemtu lēmumu par pievienošanos IZM piedāvājumam strādāt pēc programmu finansēšanas modeļa.

«Vairākas pašvaldības ir jau pieņēmušas lēmumi, ka tās gribētu strādāt pēc šāda modeļa. Tuvākajā laikā būs jāpieņem likums par lēmuma deleģējumu, lai dotu skaidru signālu pašvaldībām, ka tās ir rīkojušās adekvāti. Tāpat būs arī normatīvi. Pašvaldības tālāk varēs komunicēt ar vecākiem un bērniem par to, kāds izskatīsies nākamais mācību gads,» sacīja Siliņa.