Valsts prezidents: Latvijai jākļūst pašpietiekamai munīcijas un ekipējuma ražošanā

Rīgas pilī atklājot diskusiju par aizsardzības industrijas lomu valsts aizsardzības spēju stiprināšanā, Rinkēvičs uzteica apstiprināto Aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģiju 2025.-2036. gadam, kā arī dialogu starp Aizsardzības ministriju un industriju.

Valsts prezidents uzsvēra, ka iepriekšējā diskusija ar valsts un industrijas pārstāvjiem notika 2024. gada oktobrī, taču šajā laikā situācija ir kļuvusi saspringtāka — karš Ukrainā turpinās, un, ņemot vērā situāciju Tuvajos Austrumos, pagaidām nav pamata gaidīt kādu miera līgumu vai pamiera nolīgumu.

Rinkēvičs aicināja vadīties no diviem pieņēmumiem, proti, nav izslēgtas kaut kāda veida provokācijas vai militāras darbības pret NATO vai Eiropas Savienības dalībvalstīm, kā arī nedrīkst paļauties tikai uz sabiedroto ražošanas jaudām.

«Tas, ko mēs patlaban redzam gan diskusijās NATO, gan, vadoties no skarbās dzīves realitātes, par šādu domāšanu nākamo gadu, divus, trīs ir jāaizmirst. Mums ir jābūt pietiekami elastīgiem un pašpietiekamiem,» sacīja Valsts prezidents.

Viņš atzīmēja, ka Latvijai ir jāspēj nodrošināt Nacionālo bruņoto spēku un reģiona bruņoto spēku attīstība. Tāpat Rinkēvičs uzsvēra, ka dronu un pretdronu tehnoloģijas attīstās strauji un ar to nemitīgi ir jāstrādā, jo nav jēgas saražot gadiem uz priekšu, lai beigās saprastu, ka noliktavas ir pilnas ar novecojušām tehnoloģijām.

Pēc Valsts prezidenta paustā, Latvijas kontekstā ir būtiski izveidot elastīgu sadarbības sistēmu un attīstīt tādu industrijas ražošanas jaudu, kas nodrošina ar neatliekamām lietām. Tāpat vajadzētu izvērtēt birokrātiskās procedūras un jāsekmē sadarbība ar universitātēm.

Rinkēvičs piebilda, ka gaidāmajā NATO samitā Ankarā paredzētas sarunas par visas alianses militārās industrijas spēju nodrošināt augošo pieprasījumu. Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvija ir viena no pirmajām alianses dalībvalstīm, kura ar likumu noteica aizsardzības izdevumu palielināšanu 5% apmērā no iekšzemes kopprodukta no 2027. gada.

Viņš pieminēja, ka pagājušā gada lēmumi NATO samitā Hāgā pieļauj zināmu elastību militārās aizsardzības finansēšanā un ar aizsardzību saistīto izdevumu finansēšanā, taču jebkurā gadījumā finanšu apjoms ir iezīmēts. Valsts prezidents uzsvēra, ka lielā mērā finansējums ir atkarīgs no ekonomikas izaugsmes, vienlaikus ir skaidrs, ka ir jārīkojas ātrāk un elastīgāk.

Rinkēvičs piebilda, ka šis ir vēlēšanu gads un notiek dažādas diskusijas par vairākām tēmām, taču, raugoties no valsts drošības un aizsardzības viedokļa, ir lietas, kuras nedrīkst un nevajadzētu apšaubīt un no kurām nevajadzētu «taisīt lokālu politiku», un viena no tām ir valsts aizsardzība un drošība.