Valsts prezidents: Augstākās izglītības reformai savā globalitātē šobrīd trūkst detalizācijas

Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā, otrdien Rīgas pilī valsts pirmā amatpersona tikās ar Šuplinsku, lai pārrunātu augstākās izglītības reformas ieviešanas gaitu, līdz šim paveikto un turpmākos soļus.

Šuplinska informēja Levitu par to, kā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) saredz nepieciešamos likumu grozījumus nozares sakārtošanai un konkurētspējas attīstīšanai, kā arī pastāstīja par savu redzējumu nozares pārvaldības un zinātnes sekmēšanas jautājumos.

Uzklausot ministri, Levits, kurš kopumā atbalsta reformas nepieciešamību, tomēr pauda bažas, ka “reformai savā globalitātē šobrīd trūkst detalizācijas”, kas palīdzētu rast argumentētas atbildes uz nozares pārstāvju jautājumiem.

Tāpat Valsts prezidents norādīja uz nepieciešamību Izglītības un zinātnes ministrijai aktīvāk iesaistīt sabiedrību un nozares pārstāvjus diskusijā par konkrēto reformas saturu.

Kā vēstīts, februārī valdības atbalstītais IZM ziņojums par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu paredz strukturālus risinājumus, kas fokusējas uz trīs pīlāriem — pārvaldība, finansējums un cilvēkresursi.

«Atbilstoši pasaules labajai praksei augstākās izglītības institūciju (AII) pārvaldības jomā ieteikts nodalīt akadēmisko un stratēģisko lēmumu pieņemšanu,» uzskata ministrija. Lai to īstenotu, iekšējās AII pārvaldības sistēmās ir jāievieš padomes, kas spētu efektīvi garantēt AII autonomiju, atvērtību un caurspīdīgumu, kamēr senāts nodrošinātu akadēmisko brīvību, zinātnes un izglītības ekselenci.

Ekspertu grupas darba rezultātā, kā arī diskusijās ar iesaistītajām pusēm un analizējot saņemtos priekšlikumus no sociālajiem partneriem un AII, ir izstrādātas divas alternatīvas universitāšu pārvaldības modeļa maiņai.

Pirmā alternatīva paredz vienkāršot pārvaldības modeli, atsakoties no satversmes sapulces, funkcijas pārdalot starp padomi un senātu, un atsakoties no akadēmiskās šķīrējtiesas, kuras kompetences jautājumi izskatāmi administratīvā procesa kārtībā vai senāta apstiprinātu universitātes iekšējo noteikumu kārtībā.

Vienlaikus pirmā alternatīva paredz noteikt, ka senāta kompetencē ir studiju un zinātnes jautājumi, bet universitātes padomes kompetencē ir stratēģiskā attīstība, budžets un rektora amata kandidātu atlase un izvirzīšana, kā arī to, ka universitātes ikdienas vadību īsteno rektors un to, ka universitātēm var būt padomnieku konvents, kas nodrošina universitātes darbības sasaisti ar tautsaimniecības attīstības jautājumiem.

Turpretī otrā alternatīva paredz saglabāt satversmes sapulci un akadēmisko šķīrējtiesu, kā arī noteikt, ka universitātes senāta kompetencē ir studiju un zinātnes jautājumi, bet universitātes padomes kompetencē ir stratēģiskā attīstība, budžets un rektora amata pretendentu atlase un izvirzīšana vēlēšanām.

Tāpat otrā alternatīva paredz, ka universitātes ikdienas vadību īsteno rektors un to, ka universitātēm var būt padomnieku konvents, kas nodrošina universitātes darbības sasaisti ar tautsaimniecības attīstības jautājumiem.

Atbilstoši «pasaules labajai praksei» AII pārvaldības jomā, IZM iesaka nodalīt akadēmisko un stratēģisko lēmumu pieņemšanu un, lai to īstenotu, iekšējās AII pārvaldības sistēmās ir jāievieš padomes, kas spētu garantēt AII autonomiju, atvērtību un caurspīdīgumu, kamēr senāts nodrošinātu akadēmisko brīvību, zinātnes un izglītības ekselenci.

Ziņojumā ietverts tas, ka padomes locekļus apstiprina uz pieciem gadiem un padomes priekšsēdētājs nevarēs būt universitātes pārstāvis. Tāpat atzīmēts, ka padomes locekļi būs valsts amatpersonas.

Rektora atlasei IZM izstrādājusi divas alternatīvas. Viena no tām paredz, ka rektora amata pretendentus padome atlasa atklātā starptautiskā konkursā, savukārt otra alternatīva paredz, ka rektora amata pretendentus atlasa padome un senāts kopīgi izveidotā procesā, izveidojot rektora nominācijas komisiju, kuras sastāvā ir padomes, senāta un studējošo pārstāvji. Abi varianti paredz, ka rektora amatu nevarēs ieņemt vairāk kā divus termiņus — secīgi vai pēc pārtraukuma.

Tāpat vairākas alternatīvas piedāvātas rektora ievēlēšanas procesam. Viena no tām paredz, ka rektoru ievēlē satversmes sapulce, otra alternatīva nosaka, ka rektoru ievēlē viss universitātes personāls, ievērojot balsu procentuālā sadalījuma principus, savukārt trešā paredz, ka rektoru ievēlē senāts.

Kas attiecas uz finansējumu, tad IZM ieskatā ir jāparedz, ka valsts finansējums tiek piešķirts pēc sasniegtajiem rezultātiem atbilstoši valsts izvirzītajām prioritātēm un AII tipoloģijas mērķiem.

Turpretī cilvēkresursu jomā, IZM uzskata, ka ir nepieciešams attīstīt jaunu un vienotu akadēmiskā un zinātniskā personāla karjeras modeli, kas tiks izstrādāts, ņemot vērā labāko pasaules praksi, veicinot pasaules līmeņa personāla, īpaši diasporas, piesaisti un noturēšanu Latvijā.

Vienlaikus IZM nav atteikusies no nozares pārstāvju un pašas padomes kritizētās ieceres likvidēt Augstākās izglītības padomi (AIP) un tai noteiktās funkcijas, kuru īstenošanai jānodrošina pēctecība, pārdalīt citām institūcijām.

Tāpat IZM palikusi pie priekšlikuma veidot jaunu augstākās izglītības iestāžu tipoloģiju, kurā gan universitātes, gan augstskolas un mākslas un kultūras augstskolas ir universitātes tipa AII, kam ir tiesības īstenot bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas, savukārt pārdefinētajā tipoloģijā neietilps koledžas.

IZM iecerējusi koledžas stiprināt kā profesionālās izglītības iestādes, kurām ir tiesības īstenot īsā cikla augstākās izglītības studiju programmas, tomēr jautājumu par turpmāko valsts pārraudzībā esošo koledžu statusu ministrija nolēmusi izvērtēt atsevišķā ziņojumā, līdz 30.jūnijam iesniedzot to valdībai.

Turpretī universitātēs būs attīstīta zinātniskā pētniecība vairākās zinātnes nozarēs, īstenojot pētniecībā balstītu studiju procesu ar orientāciju uz augstākā līmeņa, īpaši doktorantūras studijām, savukārt augstskolas un mākslas un kultūras augstskolas būs universitātes tipa AII, kas specializējas tautsaimniecības attīstības, valsts un sabiedrības attīstības vajadzībām nepieciešamo cilvēkresursu un inovāciju radīšanā, attīstot specializācijas atbilstoši nozares un reģiona pieprasījumam.

IZM atzīmē, ka augstākās izglītības iestādes, kuras ietilpst augstskolas un mākslas un kultūras augstskolas kategorijā var turpināt izmantot līdzšinējos nosaukumus, kā arī to tulkojumus angļu valodā.