Valsts pārvaldē grib ieviest ierēdņu mobilitātes mehānismu

Kā norādīts ziņojumā, iespēja valsts pārvaldē nodarbinātajiem aktīvi piedalīties rotācijas procesos starp dažādām valsts pārvaldes iestādēm palīdzēs uzlabot cilvēkresursu pārvaldību, veicinās talantu attīstību, pieredzes un zināšanu apmaiņu, kā arī nodrošinās lielāku atvērtību un savstarpēju sadarbību.

Ziņojumā premjere pievērsusies virknei jomu. Attiecībā uz aizsardzību norādīts, ka Latvijā noteikti 1715 objekti, kas pilnībā vai daļēji atbilst patvertņu prasībām, ļaujot izmitināt 531 416 personas jeb 28,4% no Latvijas iedzīvotājiem.

Tāpat ziņojumā atzīmēts, ka civilās aizsardzības jomā ir noslēgts līgums un sākta agrīnās brīdināšanas sistēmas jeb šūnu apraides sistēmas «ABS+» izveide un ieviešana līdz šā gada 29.aprīlim.

Ziņojumā norādīts, ka aizvadītajā gadā valdība panākusi, ka aizsardzības izdevumi pirmo reizi Latvijas vēsturē pārsniedz vienu miljardu eiro. No nākamā gada aizsardzības spēju stiprināšanai tiks novirzīti līdz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet tuvākā nākotnē — līdz 5% no IKP, sola premjere.

Tāpat ziņojumā pausts, ka Nacionālā bruņoto spēka (NBS) personāla resursi ir palielināti atbilstoši plānotajam, un NBS profesionālā dienesta sastāvs 2024.gadā ir pieaudzis par 400 karavīriem. Līdztekus ziņojumā norādīts, ka rezerves karavīru sistēma ir paplašināta, palielinot rezervistu vecuma slieksni un mācību regularitāti, kā arī ir sasniegts patlaban nepieciešamais Valsts aizsardzības dienesta iesaucamo skaits.

Ārpolitikas jomā ziņojumā atzīmēts, ka pērn Latvija uzturējusi aktīvu politisko dialogu ar ASV drošības un ekonomikas jomā, kā arī piedalījās G7+ grupas sanāksmēs par palīdzību Ukrainas enerģētikas sektoram, kuru norisi koordinēja ASV Valsts departaments. Līdztekus ziņojumā norādīts, ka būtisks darbs tiks ieguldīts sadarbības veidošanā ar jauno ASV administrāciju Latvijas mērķu NATO sasniegšanai.

Ziņojumā pausts, ka nemainīga Latvijas prioritāte ir Krievijas kara mašinērijas iegrožošana, līdz ar to 2025.gadā Latvija turpinās iesākto darbu, lai veicinātu Krievijas starptautisko izolāciju un saukšanu pie atbildības par kara noziegumiem pret Ukrainu, kā arī, lai nepieļautu Krievijas ievēlēšanu nozīmīgās starptautisko organizāciju struktūrās un amatos.

Savukārt veselības jomā norādīts, ka šogad plānots turpināt darbus pie veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības, kvalitātes un pārvaldības uzlabošanas. Ziņojumā vēstīts, ka, lai plānotu uzlabojumus prioritārajās veselības aprūpes jomās, ir izstrādāti un šogad tiks virzīti apstiprināšanai valdībā vairāki attīstības plānošanas dokumenti periodam līdz 2027.gadam — plāni onkoloģijas, mātes un bērna veselības, kā arī sirds un asinsvadu slimību jomā.

Lai mazinātu rindas pie speciālistiem, 2025.gadā tiks ieviesta elektroniskā nosūtījuma un pieraksta sistēma, norādīts ziņojumā. Plānots, ka tās rezultātā rindas varētu samazināties par aptuveni 15%. Primārās veselības aprūpes pakalpojumu stiprināšanai ārpus ģimenes ārstu darba laika tikšot vērtēta dežūrārstu noslodze un ģimenes ārstu konsultatīvā tālruņa pakalpojuma kvalitāte. Tāpat tikšot izstrādāti rezultatīvie rādītāji ģimenes ārstu prakšu darbības izvērtēšanai.

Tāpat ziņojumā uzsvērts, ka šogad plānots īstenot visaptverošus pasākumus ceļu satiksmes drošības uzlabošanai. Kā norādīts ziņojumā, šobrīd Latvijā darbojas 100 stacionārie fotoradari. 2023.gadā 16 valsts autoceļu posmos tika uzstādīti vidējā ātruma kontroles tehniskie līdzekļi, bet 2025.gadā vidējā ātruma kontroles tehniskos līdzekļus plānots uzstādīt vēl 17 posmos. Tāpat tikšot turpināts darbs pie ceļu pieslēgumu un apgriešanās vietu samazināšanas, kreiso pagriezienu likvidēšanas, kā arī sistemātiskas smago ceļu satiksmes negadījumu izpētes pilotprojekta un distances apzīmējuma ieviešanas iespējām uz autoceļiem.

Šajā gadā plānots pabeigt arī ostu pārvaldības reformu, un ir izstrādāts un valdībā drīzumā tikšot izskatīts informatīvais ziņojums par ostu pārvaldības modeli un juridisko formu, paredzot samazināt valdes locekļu skaitu mazajās ostās, kā arī paredzot valsts interešu pārstāvju atlasi uz padomes un valdes locekļu amatiem ostās organizēt konkursa kārtībā.

2025.gadā iecerēts efektivizēt nodokļu administrēšanu un samazināt administratīvo slogu gan nodokļu maksātājiem, gan nodokļu administrācijai — pārskatot nokavējuma naudas piemērošanas mehānismu, pārskatot transfertcenu regulējumu, paaugstinot nodokļu parāda piedziņas slieksni.

Ziņojumā arī atzīmēts, ka 2025.gadā tiks turpināts darbs pie birokrātijas mazināšanas pasākumiem Eiropas Savienības (ES) fondu apguvē un publisko iepirkumu jomā. Tikšot vērtētas iespējas plašāk izmantot nodokļu maksātāju reitinga profilu sistēmu, vienkāršot vērtēšanas kritērijus ierobežotu projektu iesniegumu atlasēs, padarīt efektīvāku vienkāršoto izmaksu metodiku izstrādes procesu, samazināt pievienotās vērtības nodokļa pārbaudes, plašāk piemērot pašdeklarēšanās principu.

Savukārt turpmākajai dabas aizsardzības sistēmas attīstībai 2025.gadā galvenie uzdevumi ir gan ES nozīmes biotopu aizsardzības izvērtēšana un regulējuma pilnveide aizsardzības kvalitātes uzlabošanai, gan priekšlikumu izstrāde ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas mērķu izpildei — kā Latvijā līdz 30% valsts teritorijas nodrošināt bioloģiskās daudzveidības aizsardzību, tostarp līdz 2030.gadam ietverot 10% stingri aizsargātās platības. Plānots arī pilnveidot kompensāciju sistēmu par ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, tai skaitā ieviest zemes atpirkšanas un zemes maiņas mehānismu, uzsvērts ziņojumā.