Valsts kontrole vērtēs visa Covid-19 krīzes pārvarēšanai piešķirtā finansējuma izlietojuma pamatotību

Krūmiņa stāstīja, ka, sākoties ārkārtējai situācijai, martā Valsts kontrole vērsās pie Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) un nozaru ministriem ar sadarbības piedāvājumu, lai amatpersonas varētu pārliecināties, vai papildu finansējums krīzes ietekmes mazināšanai tiešām ir ekonomiski pamatots un izlietots mērķtiecīgi.

Pārplānojot savu darbu atbilstoši ārkārtējās situācijas apstākļiem, Valsts kontrole revīziju ietvaros sākusi «mērķētas pārbaudes», lai sniegtu papildu ekspertīzi Ministru kabinetam par krīzes laika aizsarglīdzekļu iegādēm. Lielāko daļu pārbaužu Valsts kontrole veiks ikgadējo finanšu revīziju ietvaros. Visās revidējamās institūcijās Valsts kontrole vērtēs papildu budžeta piešķīrumus, kuru izlietojums pamatots ar Covid-19 krīzes seku mazināšanu. Par papildu piešķīrumiem tiks sagatavoti starpziņojumi, kas tiks publiskoti gan 2020.gada laikā, gan 2021.gadā.

Valsts kontrolē atzina, ka valsts izdevumi Covid-19 krīzes pārvarēšanā un rīcība ar līdzekļiem skar plašu vajadzību spektru — tie ir gan veselības aizsardzībai novirzītie papildu izdevumi, gan pasākumi, kas paredzēti ārkārtējās situācijas izraisīto ekonomisko seku mazināšanai — iedzīvotāju atbalstam un ekonomikas stimulēšanai. Valsts kontrole ir identificējusi galvenos finansējuma avotus, un atbilstoši tiem ir plānotas pārbaudes. 

Viens no krīzes pārvarēšanas finansējuma avotiem ir līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. Līdz 2020.gada 30.jūnijam no valsts budžeta programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem» atbilstoši Ministru kabinetā pieņemtajiem lēmumiem pavisam kopā piešķirti 385,5 miljoni eiro. Izmaksas, kuras tiek segtas no minētajiem līdzekļiem, ir, piemēram, aizsarglīdzekļi (maskas un respiratori), kā arī dīkstāves pabalsti.

Otra izdevumu kategorija ir attīstības izdevumi, kuriem Valsts kontrole revīziju ietvaros seko līdzi jau ilgstoši, lai pārliecinātos, vai budžeta līdzekļi tiek tērēti atbilstoši piešķīrumu mērķiem. Tomēr šogad virkni attīstības projektu nebūs iespējams realizēt Covid-19 krīzes radīto seku dēļ. Valsts kontrole noskaidros, vai līdzekļi, kas bija paredzēti šiem pasākumiem, nav tikuši pārdalīti ar sākotnējo mērķi un krīzes pārvarēšanu nesaistītām vajadzībām.

Vienlaikus Valsts kontrole uzskata, ka ir būtiski novērtēt budžeta bāzes izdevumus, kuriem nenotikušu komandējumu, apmācību un citu iepriekš plānotu aktivitāšu atcelšanas dēļ vajadzētu tikt ietaupītiem. Tāpat svarīgi noskaidrot, vai par šiem līdzekļiem, piemēram, nav iepirkta dārga tehnika, vai tie nav izmaksāti nepamatotās prēmijās, kas nebūtu klasificējamas kā krīzes laika izdevumi.

Krūmiņa atzina, ka Covid-19 krīze izgaismoja problēmas un vājās vietas, tāpēc Valsts kontrole vēlas pārbaudīt, kura sistēma nestrādā un kas būtu uzlabojams.

Pēc valsts kontrolieres teiktā, tuvākajos mēnešos revīzijas iestāde publiskos vairāku revīziju starpziņojumus, par Covid-19 krīzē izlietotajiem līdzekļiem, piemēram, par piemaksām mediķiem, policistiem un ieslodzījumu vietās strādājošajiem, novirzītajiem līdzekļiem attālināto mācību nodrošināšanai, Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei piešķirto finansējumu, dīkstāves pabalstu izmaksai utt.

Jau ziņots, ka pirmajā revīzijā par Covid-19 krīzes mazināšanai veltīto līdzekļu izlietojumu Valsts kontroles (VK) vērtēja individuālo aizsardzības līdzekļu — aizsargmasku un respiratoru — iegādes procesu veselības resorā laika posmā no marta sākuma līdz aprīļa sākumam, kad to pārņēma aizsardzības resors.

Revidenti secinājuši, ka veselības resora veikto aizsardzības līdzekļu piegāžu procesā vairākos gadījumos ir notikusi vienpersoniska lēmumu pieņemšana, trūcis atklātības, skaidrojot piegādātāju vērtēšanas kritērijus, savukārt tas vedinot uz aizdomām par iespējamu korupcijas risku.

LETA jau vēstīja, ka saistībā ar Covid-19 pandēmiju Latvijā no 13.marta līdz 9.jūnijam bija izsludināta ārkārtējā situācija. Pēc Finanšu ministrijas sniegtās informācijas, līdz jūlija vidum Covid-19 radītās krīzes mazināšanai valsts bija piešķīrusi finansējumu teju miljarda eiro apmērā.