Valsts kontrole: Tuvākajos gados Latvijā var pietrūkt tiesnešu

Kā aģentūru LETA informēja VK, ar katru gadu pieaugot vakanto tiesneša amata vietu skaits. 2023.gada beigās no apstiprinātajām tiesnešu amata vietām vakantas bija 54 jeb 10% tiesneša amata vietu. Turklāt pieaug tiesnešu skaits vecumā virs 61 gada. Tuvāko gadu laikā izdienas pensijā var doties vairāk nekā 28% no pašreizējiem tiesnešiem.

Revīzijā secināts, ka no amata atbrīvoto tiesnešu skaits pārsniedz tiesneša amatā iecelto skaitu. Tiesneša amata kandidātu skaits, kas izturējuši tiesneša amata kandidāta atlasi, nav pietiekams esošo tiesneša amata vakanču aizpildīšanai. Tas nozīmējot, ka tiesnešu vakanču skaita pieauguma tendence var turpināties un tiesu sistēmai var pietrūkt tiesnešu efektīvai tiesu darbības nodrošināšanai.

«Lai atrisinātu šīs problēmas, ir jāizvērtē tiesnešu funkcijas un darba organizācija, kā arī jāpārskata nepieciešamais tiesnešu skaits Latvijā,» spriež Valsts kontroles padomes loceklis Gatis Litvins.

Tiesnešu ar specializāciju zemesgrāmatu lietās vakanto amatu vietu skaits ar katru gadu pieaug. Revīzijā konstatēts, ka kopš 2017.gada tiesu sistēmā darbu uzsākuši tikai divi tiesneši ar specializāciju zemesgrāmatu lietās, bet beiguši pildīt amata pienākumus — 16 tiesneši. 2023.gada beigās no 71 amata vietas tiesnešiem ar specializāciju zemesgrāmatu lietās vakantas bija deviņas jeb 13%. Tuvāko gadu laikā izdienas pensijā varētu doties vēl 18 tiesneši jeb 29% no visiem tiesnešiem ar specializāciju zemesgrāmatu lietās faktiskā skaita. Neesot arī izdevies paplašināt tiesnešu ar specializāciju zemesgrāmatu lietās kompetenci citās lietu kategorijās, kā to paredzēja 2018.gada Zemesgrāmatu nodaļu reforma.

Kā atzīmē VK, tiesu sistēmā gadiem tiekot diskutēts par tiesneša palīga institūta reformēšanu un attīstību, taču ievērojams progress neesot panākts. Tiesneša palīga amatam aizvien nav noteiktas atbilstošas prasības izglītībai un nav paplašinātas tiesneša palīga kompetences un atbildība, līdz ar to mazinoties iespējas paaugstināt darba tirgū nekonkurētspējīgo tiesneša palīga atalgojuma līmeni un esošo darbinieku motivāciju, piesaistīt jaunus kvalificētus darbiniekus un pilnvērtīgi izmantot tos tiesneša darba atslogošanai.

Revidenti uzskata, ka tiesu sistēma nav spējusi efektīvi un ilgtermiņā attīstīt tiesneša palīga institūtu. Rezultātā esot nepieļaujami augsta tiesnešu palīgu mainība, īpaši tiesās Rīgā, kur tā sasniedz līdz pat 41% gadā.

Lai gan ir izveidota tiesnešu un tiesas darbinieku apmācību sistēma un radīti priekšnoteikumi tiesnešu un tiesu darbinieku zināšanu un prasmju pilnveidei, katrs desmitais tiesnesis pēdējo četru gadu laikā mācības apmeklējis retāk nekā reizi gadā, atzīmē VK. «Ne visi tiesneši pietiekami rūpējas par savu zināšanu un prasmju pilnveidi, lai gan izmaiņas sabiedrībā un tiesiskajā regulējumā notiek strauji. Tiesnešiem ātri jāpielāgojas mainīgajiem apstākļiem, un tas nav iespējams bez kvalitatīvas mācību organizācijas un aktīvas līdzdalības mācībās,» piebildis Litvins.

No 2025.gada 1.janvāra plānots mainīt tiesnešu un tiesas darbinieku apmācību sistēmu. Darbību vajadzētu uzsākt Tieslietu akadēmijai, tomēr projekts vairākās aktivitātēs ir aizkavējies, un pastāv augsts risks, ka 2025.gada 1.janvārī atbilstoši iecerētajam apmācību modelim Tieslietu akadēmija darbību vēl neuzsāks, atzīmē VK.

«Cilvēkresursi ir tiesu sistēmas pamats, tāpēc to attīstībai jābūt galvenajai prioritātei. Bez pietiekamiem un kvalitatīviem tiesu cilvēkresursiem taisnīguma meklējumi tiesā var kļūt par maratonu bez finiša līnijas,» spriedis Litvins.

Revīzijā Tieslietu ministrijai sniegti pieci ieteikumi, kuru ieviešanas rezultātā VK sagaida cilvēkresursu pārvaldības un attīstības pilnveidošanu — tikšot uzlabota tiesnešu skaita plānošana, nodrošināta efektīva un ilgtspējīga nekustamo īpašumu tiesību reģistrācija, palielināta tiesnešu palīgu kompetence un atbildība, paaugstināta tiesnešu palīgu motivāciju darbam tiesā un samazināta darbinieku mainība un sekmēta tiesnešu motivācija apmeklēt mācības.