Valsts kontrole: Rēzeknes pašvaldības 2023.gada budžeta izstrādē pieļauti vairāki pārkāpumi

Revīzijā VK sniegusi negatīvu atzinumu, kā galvenos iemeslus norādot nepietiekamu esošās situācijas izvērtējumu, paļaušanos uz finansējuma pieejamību un budžeta vadības un grāmatvedības uzskaites procesa sadrumstalotību.

VK padomes locekle Ilze Bādere norāda, ka Rēzeknes finanšu stabilitāte publiskajā telpā raisīja vairākus jautājumus, tostarp, kurš pie šīs situācijas vainojams un kuram būtu jāuzņemas atbildība. VK revīzijas fokuss bija Rēzeknes atbildība, gan nodrošinot stabilu finanšu vadības «mugurkaulu» — grāmatvedības uzskaiti un kontroli, gan arī nodrošinot regulējumam atbilstošu, caurskatāmu, pamatotās prognozēs un realizējamās iecerēs balstītu budžeta vadību.

«Revīzijas rezultāti liecina — tas, lai šāda situācija neatkārtotos, ir pašas Rēzeknes rokās,» pauž Bādere.

VK norāda, ka Rēzeknes kopbudžetu veido deviņu institūciju budžeti, ko katra no tām atsevišķi sagatavo un iesniedz Rēzeknes Finanšu pārvaldē apkopošanai un pārbaudei. Savukārt budžeta izstrādes virzību nodrošina Kapitālinvestīciju programmas un budžeta procesa vadības grupa, kuras uzdevumos ietilpst ieņēmumu prognožu izskatīšana un akceptēšana, izdevumu kontrolskaitļu izskatīšana un akceptēšana, investīciju prioritāšu noteikšana, budžeta projekta kopsavilkuma akceptēšana un virzība apstiprināšanai.

Tāpat budžeta izstrādes virzību nodrošina arī Finanšu un budžeta komiteja, kuras viens no uzdevumiem ir izskatīt un apstiprināt pašvaldības budžetu pirms tā virzīšanas apstiprināšanai domes sēdē.

Šā gada budžeta izstrādē — no sākotnējā institūciju pieprasījuma līdz budžeta apstiprināšanai domes sēdē 10.februārī, budžeta projekts tika vairākkārt vērtēts Budžeta vadības grupā. Revīzijā konstatēts, ka, neraugoties uz pieejamo informāciju par budžeta līdzekļu iztrūkumu vairākās pozīcijās, budžeta izdevumu kontrolskaitlis, kas tika noteikts 2022.gada līmenī, tika samazināts vēl par 8%.

Rezultātā 2023.gada budžets tika virzīts un apstiprināts bez izdevumiem un resursiem to segšanai vismaz trim mēnešiem jeb neieplānojot vismaz 8,68 miljonus eiro.

Vienlaikus Finanšu komiteja, kurai ir jāizskata un jāapstiprina budžets pirms tā virzīšanas apstiprināšanai domes sēdē, netiek iesaistīta budžeta projektu caurskatīšanas sēdēs, kad tiek lemts par budžeta iespējām, tādējādi visiem Finanšu komitejas deputātiem var nebūt pieejama pilnīga informācija par institūciju budžetu vajadzībām, norāda VK.

VK revīzijā konstatējusi būtiskus trūkumus arī budžeta izpildes un kontroles procesā, tostarp grozījumu budžetā sagatavošanas un apstiprināšanas procesā. Būtiskākais — lai gan Finanšu ministrija (FM) vairākkārt norādīja, ka jaunus aizņēmumus saņemt nav iespējams, kā arī Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) vairākiem Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansētajiem projektiem šogad apturējusi vismaz trīs miljonus eiro, ne Budžeta vadības grupa, ne Finanšu komiteja, ne dome budžetu attiecīgi nekoriģēja par iepriekš plānotajiem, bet nesaņemtajiem aizņēmumiem 7,77 miljonu eiro apmērā. Rezultātā nav norādīta reālā situācija par finanšu līdzekļu iztrūkumu.

Kopš šā gada maija, kad FM vērsa Rēzeknes uzmanību uz augstām uzņemtajām saistībām un noteica sagatavot rīcības plānu finanšu situācijas stabilizēšanai, bija kritiski svarīgi iegūt korektu finanšu informāciju, norāda VK. Revīzijā konstatēta gan Rēzeknes sagatavotā rīcības plāna nesakritība ar budžeta grozījumiem, gan būtiski trūkumi Rēzeknes stabilizācijas plānā.

VK norāda, ka situācijā, kad nav pārliecības par korektiem un uzticamiem datiem, nav iespējams aplēst patieso saistību apmēru. Cēlonis meklējams gan nepilnīgā iekšējās kontroles sistēmā, gan grāmatvedības funkcijas organizācijā. Proti, lai arī pašvaldībā ir vienota grāmatvedības uzskaites kārtība, katra no deviņām pašvaldības institūcijām to kārto atsevišķi. Tāpat katra iestāde atsevišķi iesniedz pārskatus.

Bādere pauž, ka pašvaldības vadībai ir kritiski svarīgi izveidot un uzturēt finanšu sistēmu ar skaidriem un caurskatāmiem procesiem, kas nodrošinātu ticamu informāciju lēmumu pieņēmējiem.

«Revīzijas noslēgumā Rēzeknes atbildīgos pārstāvjus aicinājām centralizēt grāmatvedības funkciju, un šis VK ieteikums ir pieņemts ar skaidru izpratni par tā nozīmīgumu, par ko esam gandarīti,» norāda Bādere.

Būtiskas neatbilstības fiksētas pašvaldības saistību uzskaitē un kontrolē — revidenti konstatēja virkni neatbilstību normatīviem, kas nav minētas zvērināta revidenta atzinumā vai ziņojumā vadībai, tostarp nav nodrošināta atbilstoša kontrole arī grāmatvedības uzskaitē.

Pārskatā nav uzrādītas iespējamās saistības attiecībā uz noslēgtajiem līgumiem par nākotnes ilgtermiņa ieguldījumiem, kas saskaņā ar pašvaldības informāciju ir 13,7 miljoni eiro, neskaitot galvojumus. Arī 2022.gada inventarizācijā revidenti konstatēja trūkumus.

«Šobrīd satraucošākais ir fakts, ka Rēzeknei nav līguma ar zvērinātu revidentu par 2023.gada pārskata revīziju, kas savukārt VK kā grupas revidentam nozīmēs papildu darbu pārliecības iegūšanai par 2023.gada pārskata sagatavošanas pareizību,» norāda Bādere.

Revīzijā konstatēts, ka 11.novembrī, iesniedzot siltumenerģijas apgādes tarifa projektu izskatīšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK), SIA «Rēzeknes siltumtīkli» savlaicīgi nenodrošināja pietiekamu informāciju par tarifu ekonomisko pamatotību un atbilstību faktiskajām izmaksām. Līdz ar to pašvaldības iedzīvotāji un uzņēmēji 2022./2023.gada apkures sezonā maksāja par siltumapgādes pakalpojumiem atbilstoši SPRK apstiprinātajiem tarifiem, lai gan izmaksu pamatojums jau bija mainījies.

Rezultātā valsts atbalstam paredzētos valsts budžeta līdzekļus pašvaldība izmantoja ne tikai tam paredzētajam mērķim — nodrošināt atbalstu finansiāli mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām, bet arī «Rēzeknes siltumtīklu» peļņas un naudas līdzekļu norēķinu kontos palielināšanai.

Kopumā «Rēzeknes siltumtīkli» 2022./2023.gada apkures sezonā valsts atbalsta pasākumu nodrošināšanai no valsts budžeta līdzekļiem saņēma 8,33 miljonus eiro. Ņemot vērā, ka tarifu pārskatīja un apstiprināja tikai pēc valsts atbalsta pasākumu beigām, pēc revidentu aplēsēm, valsts «Rēzeknes siltumtīkliem» izmaksājusi vismaz par 4,55 miljoniem eiro vairāk, nekā tas būtu bijis pēc siltumenerģijas apgādes tarifa pārskatīšanas.

VK ieskatā, Rēzekne varēja darīt vairāk «Rēzeknes siltumtīklu» uzraudzībā, lai aizsargātu sabiedrisko pakalpojumu lietotāju intereses un lai samazinātu maksājumu slogu pašvaldības iedzīvotājiem.

Savukārt vērtējot investīciju projektus, VK konstatēja nepilnības Rēzeknes infrastruktūras attīstības projektu plānošanā, īstenošanā un finansēšanā. Piemēram, investīciju projektus attīstības plānošanas dokumentos ne vienmēr iekļauj tā, lai varētu savlaicīgi plānot vajadzīgo finansējumu to īstenošanai konkrētā budžeta gadā.

Tāpat nav pietiekami izvērtēti investīciju projektu ekonomiskuma un efektivitātes aspekti, kas ļautu apzināt turpmākos šo infrastruktūras objektu uzturēšanas izdevumus.

Savukārt, piesaistot ES struktūrfondu finansējumu projektiem, piemēram, tiek attīstīti ES finansējuma atbalstīti projekti degradēto teritoriju atjaunošanai, lai gan Rēzeknē nav izstrādāts neviens dokuments vai izvērtējums par neapbūvētās zemes un degradētās teritorijas izmantošanas iespējām. Tāpat, piemēram, Rēzekne nav veikusi ceļu un ielu tehniskā stāvokļa novērtējumu, kā arī dokumentāri, atbilstoši to ekonomiskai un sociālai nozīmei, nav noteikusi prioritāri uzturamos ceļus un ielas.

Kopumā Rēzekne investīciju projektu īstenošana nav noteikta prioritārā secībā, lai ierobežotu resursu apstākļos rastu labāko risinājumu iedzīvotāju un pašvaldības vajadzībām.

Revīzijas starpziņojumā Rēzeknei sniegti trīs ieteikumi, lai pilnveidotu budžeta un finanšu vadības sistēmas pārvaldību un nodrošinātu finanšu procesu caurskatāmību, kā arī grāmatvedības kontroli, norāda VK.

Vienlaikus VK pārstāvji aģentūrai LETA atzina, ka jau revīzijas laikā VK ir sadarbojusies ar tiesībsargājošajām iestādēm — Valsts policiju un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB). Informācijas apmaiņa noritējusi gan revīzijas laikā, gan turpinās šobrīd.

KNAB aizvien turpina resoriskajā pārbaudē izvērtēt informāciju par iespējamiem pārkāpumiem Rēzeknes pašvaldībā. Šajā pārbaudē KNAB izskatīs arī VK publicēto revīzijas atzinumu. Pēc visu faktu izvērtēšanas KNAB lems par turpmāko iestādes rīcību, aģentūra LETA uzzināja KNAB.