Valsts kompensēs pusi no siltumenerģijas, elektrības un dabasgāzes cenu kāpuma

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aplēsēm elektroenerģijai, dabasgāzei, siltumenerģijai un cietajam kurināmajam kopā 2022.gadā cenas Latvijā varētu pieaugt par aptuveni 39%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni ietekmēs par 3,8 procentpunktiem, savukārt degvielas cenu kāpums kopumā 2022.gadā varētu būt 40%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni ietekmētu par 2,7 procentpunktiem.

LM Komunikācijas nodaļas vadītāja Aiga Ozoliņa aģentūrai LETA skaidroja, ka tām mājsaimniecībām, kuras apkurei izmanto elektroenerģiju, piemēram, lieto siltumsūkņus, valsts kompensēs 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,160 eiro par kilovatstundu, bet ne vairāk kā 0,100 eiro par kilovatstundu. Jebkurai mājsaimniecībai pirmās 500 kilovatstundu būs jāapmaksā atbilstoši elektroenerģijas tirgotāja tarifam, bet tiks kompensēts patēriņš, kas pārsniedz šo slieksni.

Savukārt plānotā dabasgāzes cena mājsaimniecībām nākamajā apkures sezonā varētu būt apmēram 140 eiro par megavatstundu. Kompensācijas apmērs dabasgāzes izmaksu pieauguma segšanai tiktu aprēķināts, balstoties uz starpību starp nākamās apkures sezonas dabasgāzes cenu un pagājušās apkures sezonas dabasgāzes cenu 68 eiro par megavatstundu. Aptuvenā cenu atšķirība ir 70 eiro par megavatstundu, no kurām valsts segtu 50%.

Tāpat arī kompensācijas apmērs siltumenerģijas izmaksu pieauguma segšanai varētu būt noteikts 50% apmērā no starpības starp nākamās apkures sezonas siltumenerģijas tarifu un iepriekšējā apkure sezonā noteikto siltumenerģijas tarifa mediānu 68 eiro par megavatstundu. Piemēram, ja pašvaldības siltumenerģijas tarifs nākamajā apkures sezonā būs 198 eiro par megavatstundu, tad kompensācijas apmērs būs 65 eiro.

Savukārt Ekonomikas ministrija (EM) izteikusi piedāvājumu noteikt granulu cenu griestus 300 eiro par tonnu. Šāds slieksnis būtu pietuvināts centralizētajā siltumapgādē iepriekšējā apkures sezonā noteiktajai mediānai un viena megavatstunda izmaksātu aptuveni 70 eiro.

Līdzvērtīgi kā pārējos atbalsta veidos arī granulu izmaksu pieaugums tiktu kompensēts 50% apmērā, ja izmaksas pārsniedz 300 eiro par tonnu, bet ne vairāk kā 100 eiro par tonnu apmērā.

Līdz ar to mājsaimniecības granulu lietotājs, kurš ir iegādājies granulas ar maksājumu attaisnojošiem dokumentiem, varēs vērsties pašvaldībā, kas pieņems lēmumu par kompensācijas piešķiršanu. Savukārt valsts atmaksās šo kompensāciju pašvaldībai.

Tā kā mājsaimniecības apkures sezonai nepieciešamās granulas iegādājas laikus pirms apkures sezonas sākuma, tad Ekonomikas ministrija rosina, ka granulu kompensācija tiek sākta no 2022.gada 1.maija un noslēdzas 2023.gada 31.aprīlī.

LETA jau rakstīja, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) bija uzdevis LM sadarbībā ar EM, Finanšu ministriju, Iekšlietu ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju izstrādāt un iesniegt izskatīšanai valdības 14.jūnija sēdē piedāvājumu par visaptverošu mērķētu pabalstu sistēmu.

Premjers šādu rezolūciju izstrādājis, ņemot vērā, ka viņš «līdz šim nav saņēmis piedāvājumu pabalstu sistēmas uzlabošanai». Valdībā iesniegtajam piedāvājumam būtu nepieciešams ļaut finansiāli mazaizsargātākajām iedzīvotāju grupām saņemt atbalstu energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai.