Valsts drošības dienestā šogad aptuveni 100 personas skaidrojušās par savām aktivitātēm

Dienestā, piemēram, apstiprināja, ka tas 24.martā pieņēma paskaidrojumus no partijas «Latvijas Krievu savienība» pārstāvja un Jelgavas domes deputāta Andreja Pagora saistībā ar viņa neseno publikāciju saziņas platformā «Telegram», kas ietvēra Krievijas interesēm atbilstošus vēstījumus par Krievijas armijas īstenotu militāro operāciju.

Pārrunu gaitā persona brīdināta, ka Krievijas kara noziegumu publiskas attaisnošanas un slavināšanas, nacionālā naida provocēšanas, palīdzības sniegšanas ārvalstij pret Latviju vērstā darbībā, kā arī citu pret nacionālās drošības interesēm vērstu noziegumu izdarīšanas gadījumā var tikt saukta pie kriminālatbildības.

LETA arī ziņoja, ka februāra sākumā VDD veicis pārrunas ar partijas «Stabilitātei» vadītāju, Saeimas deputātu Alekseju Rosļikovu saistībā ar viņa nesenajiem publiskajiem izteikumiem, kas vērsti pret latviešiem.

Rosļikovs tika brīdināts par paredzēto atbildību nacionālā naida izraisīšanas vai citu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas gadījumā.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, šāda prakse, kad specdienests izsauc uz pārrunām visdažādāko jomu pārstāvjus par viņu publiskiem izteikumiem vai potenciālajām rīcībām, ir ierasta. Piemēram, pērn decembrī VDD veica pārrunas ar Rīgas domes deputāti Natāliju Ābolu (GKR) par viņas izteikumiem sociālajā tīklā. Iepriekš veiktas pārrunas ar Latvijas Krievu savienības līderiem.

Saskaņā ar likumu VDD ir tiesības atbilstoši kompetencei izsaukt uz valsts drošības iestādi jebkuru personu sakarā ar informācijas pārbaudi, kā arī ar lietām un materiāliem, kuru izskatīšana ir valsts drošības iestādes kompetencē. Tāpat dienestam ir tiesības, ja personas rīcībā ir konstatētas pazīmes, kas liecina par prettiesiskas darbības iespējamību, izteikt personai brīdinājumu par nepieļaujamību izdarīt likuma pārkāpumu, kas ir vērsts pret valsts drošību vai var tai kaitēt.

Dienestam ir arī tiesības atbilstoši kompetencei prasīt, lai personas pārtrauktu likumpārkāpumus un citu rīcību, kura traucē valsts drošības iestādes amatpersonu pilnvaru izpildi, kā arī lietot pret likumpārkāpējiem paredzētos piespiedu līdzekļus.