Valodnieki noraida Latgales Kultūras centra izdevniecības iebildumus pret jauno latgaliešu valodas pareizrakstību

Latgales Kultūras centra izdevniecības vadītājs Jānis Elksnis vērsies pie Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, Valsts prezidenta, Tieslietu ministrijas ar aicinājumu atcelt 2007.gada 28.septembrī Valsts valodas centra (VVC) pieņemtos Latgaliešu pareizrakstības noteikumus. Turklāt šie noteikumi apšaubīti arī no juridiskā viedokļa, jo neesot apspriesti ne Tieslietu ministrijā, ne Ministru kabinetā, to stāšanos spēkā ar parakstu apliecinājuši tikai VVC direktors un Latviešu valodas ekspertu komisijas Latgaliešu ortogrāfijas apakškomisijas priekšsēdētājas parakstu.

Galvenais iebildums ir pret to, ka jaunajos latgaliešu pareizrakstības noteikumos tika mainīta divskaņu ie (ē) un o (ō) rakstība un veikti vairāki citi būtiski grozījumi Pētera Stroda vadītās komisijas izstrādātajos un 1929.gadā Izglītības ministrijā pieņemtajos latgaliešu ortogrāfijas noteikumos. Jaunajos latgaliešu pareizrakstības noteikumos ir atruna, ka joprojām drīkst rakstīt un izdot darbus arī pēc 1929.gadā apstiprinātajiem ortogrāfijas principiem, kas joprojām arī notiek.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas kopsēdē valodnieces Anna Stafecka, Anna Vulāne, Lidija Leikuma pauda neizpratni par šī jautājumu aktualizēšanu pēc 15 gadiem tā vietā, lai gādātu par latgaliešu valodas mācību ieviešanu skolās. Leikuma uzsvēra, ka viņa ciena Latgales jauniešus, kuri pašmācībā ir apguvuši latgaliešu valodu, izveidojuši portālu «lakuga.lv» un viņu valodas lietojums ar katru gadu uzlabojas.

Izbrīnu par šī jautājuma aktualizēšanu pauda arī Baltinavas vidusskolas direktors un Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures skolotāju asociācijas biedrs Imants Slišāns, kurš latgaliešu valodu skolēniem fakultatīvi māca jau no pagājušā gada 90.gadiem. Viņa ieskatā vajadzētu domāt, kā nostiprināt latgaliešu rakstu valodas mācīšanu skolās, kā vizualizēt latgaliešu valodu apkārtējā vidē. Direktors rosināja rast iespēju vismaz plānošanas reģionā nodrošināt latgaliešu valodas konsultantu, lai pilnībā dzīvē īstenotu Valsts valodas likumā noteikto normu, ka valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību.

«Mūsu ir pārāk maz, lai viens otru apkarotu,» uzsvēra Saeimas deputāts Andrejs Svilāns (AS), aicinot visiem kopā domāt par to, kā stiprināt latgaliešu valodas apguvi skolās.

Latgaliešu pilsoniskās organizācijas un Latgales kongresa lēmumu izpildes padome (LKLIP) norādīja, ka patlaban daudz svarīgāks jautājums ir saistīts ar latgaliešu valodas vai novadmācības mācīšanai Latgales reģiona skolās.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija pauda apņēmību izskatīt LKLIP sūtīto vēstuli, kā arī rast finansējumu latgaliešu valodas vai novadmācības mācīšanai Latgales reģiona skolās.