Valdība vērtēs attālinātā darba ieviešanu, klātienē ļaujot strādāt ražojošajiem uzņēmumiem

Minēto priekšlikumus otrdien skatīs valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē.

Operatīvā vadības grupa izstrādājusi kopumā četrus scenārijus, tomēr valdībai piedāvās lemt par diviem — scenāriju «A», kas tostarp paredz priekšlikumus ekonomikas funkcionēšanai Covid-19 apstākļos, un scenāriju «D», kas paredz priekšlikumus maksimāliem piesardzības pasākumiem.

«A» scenārijs paredz, ka vīrusa izplatības mazināšana balstīta uz attālinātu darbu. Vienlaikus darbu klātienē turpinātu ražojošo nozaru uzņēmumi, kas kopumā nodarbina ap 221 000 cilvēku jeb 25% no valstī nodarbinātajiem. Ražojošie uzņēmumi varētu turpināt darbu, ievērojot maksimāli iespējamu darbinieku distancēšanos, ieviešot Covid-19 drošu nozares protokolu, piemēram, darbu maiņās.

Citās nozarēs darbu klātienē rosināts atļaut tikai ar iestādes vadītāja atļauju, savukārt klātienes pakalpojumus varētu sniegt tikai ar iepriekšēju pierakstu.

Rosināts piešķirt 60 eiro atbalstu katram strādājošajam par attālinātā darba veikšanu, šo summu neapliekot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

«A» scenārijs paredz aizliegt apmeklēt publiskas vietas, nodrošināt viesnīcu uz Covid-19 pozitīva testa pamata, veicināt izmitināšanas programmas pieejamību, sedzot 80% no izmaksām, tostarp ēdināšanai, kā arī nodrošināt stingru inficēto un kontaktpersonu uzraudzību.

«A» scenārijs paredz mazināt maksimāli pieļaujamo pasažieru skaitu līdz 30% no transporta ietilpības, kā arī rosināts atteikties no pašvaldību stāvvietu maksas privātam transportam.

Šajā scenārijā paredzēta pūļa testēšana un mērķtiecīgs skrīnings nolūkā ātri identificēt Covid-19 perēkļus, lai tos lokalizētu, kā arī identificēt riskus konkrētos segmentos.

«A» scenārijs paredz bērnudārzu nodrošināt vecākiem, kuri nevar strādāt attālināti. Tāpat rosināts savlaicīgi gatavot vienotu ierobežojumu mazināšanu un nozaru drošas, pakāpeniskas atvēršanas secību un plānu, balstoties uz nozaru nozīmīguma, epidemioloģisko un ekonomisko analīzi.

Savukārt «D» scenārijs paredz ieviest pasākumus pēc iespējas ātrāk, piemēram, no 15.marta, ieviešot striktākus pasākumus proaktīvi.

Attiecībā uz darba organizēšanu arī «D» scenārijs paredz, ka darbinieki klātienē strādā tikai ar darba devēja pamatotu rīkojumu, lai nodrošinātu būtisku neatliekamu darbu nepārtrauktību, ko nevar veikt attālināti savā dzīves vietā. Arī šajā scenārijā plānots atļaut sniegt tikai būtiskus pakalpojumus un strādātu tikai būtiski ražošanas uzņēmumi, bet šo uzņēmumu, tostarp tirdzniecības pakalpojumu sniedzēju atbalsta darbinieki maksimāli strādātu attālināti.

Attiecībā uz pārvietošanos un pulcēšanos «D» scenārijs paredz pienākumu uzturēties savā dzīvesvietā vienas mājsaimniecības ietvaros, bet atstāt dzīvesvietu būtu atļauts tikai pamatotas nepieciešamības gadījumā, piemēram, lai dotos iepirkties, saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus, aprūpētu dzīvniekus, veiktu fiziskās aktivitātes.

Reliģiskās darbības veikšanas vietas klātienē darbotos tikai reliģisko svētku dienās, tāpat tiktu pārtraukta muzeju darbība ārtelpās un dabas taku darbība.

«D» scenārijs paredz mācību procesa norisi rīkot attālināti visās izglītības iestādēs, izņemot pirmsskolas izglītības programmas apguvi bērniem, kuru likumiskie pārstāvji paši nevar nodrošināt bērnu pieskatīšanu. Savukārt sporta norise notiktu tikai individuāli ārtelpās, izņemot Latvijas pieaugušo izlases, Latvijas Olimpiskās vienības un Latvijas Paralimpiskās vienības sportistu, kā arī komandu sporta spēļu starptautisko un augstāko līgu komandu pilngadīgu profesionālu sportistu treniņi ārtelpās. Šajā scenārijā nenotiktu nekādi sporta pasākumi.

Veselības aprūpē tiktu nodrošināta tikai neatliekamā medicīniskā un akūtā palīdzība, ģimenes ārsta sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi, Valsts asinsdonoru centra sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi, vakcinācijas pakalpojumi, veselības aprūpes pakalpojumi mājās, grūtnieču aprūpe un laboratorijas pakalpojumi.

«A» scenārijs paredz, ka Covid-19 gadījumu skaits līdz 1.maijam jeb 55 dienās varētu sasniegt 27 389, hospitalizēto skaits — 3835, bet nāves gadījumu skaits varētu sasniegt līdz 548 gadījumiem. Savukārt kontaktpersonu loks veidotu 43 822 gadījumus.

Pēc «B» scenārija prognozēts, ka Covid-19 gadījumu skaits veidotu 34 891 gadījumu, hospitalizēto skaits — 4885, bet prognozētais nāves gadījumu skaits būtu 689. Savukārt 55 826 gadījumi būtu iespējamais kontaktpersonu skaits.

«C» scenārijā Covid-19 gadījumu skaits 55 dienās varētu sasniegt vēl 55 361 gadījumu, bet hospitalizēts tiktu 7751 Covid-19 slimnieks. «C» scenārijs līdz 1.maijam prasītu vēl 1107 cilvēku dzīvības un 88 578 cilvēki kļūtu par Covid-19 kontaktpersonām.

Savukārt «D» scenārijā Covid-19 gadījumu skaits veidotu 11 765 gadījumus, hospitalizēti tiktu 1647 cilvēki, bet mirušo skaits varētu būt līdz 235 gadījumiem. «D» scenārijā kontaktpersonu skaits varētu būt līdz 18 824.

No ekonomiskā aspekta «A» scenārijs vienā nedēļā radītu zaudējumus 49,4 miljonu eiro apmērā, trīs nedēļās — 148,2 miljonus eiro jeb 0,51% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

«B» scenārijs prognozē 45,2 miljonu eiro negatīvu efektu vienā nedēļā, bet 135,5 miljoni eiro jeb 0,46% no IKP būtu trīs nedēļās.

«C» scenārija negatīvais fiskālais efekts vienā nedēļā būtu 35,6 miljoni eiro, bet trīs nedēļās — 106,7 miljoni eiro jeb 0,36% no IKP.

Savukārt «D» scenārijā negatīvā fiskālā ietekme pirmajā nedēļā veidotu 241,7 miljonus eiro, bet trīs nedēļās — 725 miljonus eiro jeb 2,5% no IKP.