Valdība pieņem jauno pedagogu darba samaksas dotāciju aprēķinu un sadales modeli

Jaunā «Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs» paredz no šī gada 1.septembra ieviest finansējuma sadales modeli «Skolēns pašvaldībā», kas nozīmēs lēmumu pieņemšanas decentralizāciju un mērķdotācijas aprēķina principa maiņu.

Jaunais modelis nosaka to, ka mērķdotācijas tiks aprēķinātas pašvaldībām, nevis katrai izglītības iestādei, kā tas ir bijis iepriekš. Sekojoši pašvaldībām tiks sniegta lielāka loma izglītības tīklu kārtošanā un pedagogu atalgojumu konkurētspējas nodrošināšanā. Papildus tiek noteikts, ka pašvaldībām vismaz 7% no piešķirtā finansējuma būs jānodrošina atbalsta personāla nodrošināšanai, bet ne vairāk kā 15% būs jāatvēl administrācijas darbiniekiem.

Lai motivētu pašvaldības sakārtot izglītības iestāžu tīklu novadā, visām pašvaldībām, kurās ir ticis sakārtots skolu tīkls, kvalitātes piemaksas tikts palielinātas līdz 2,5% no nākamā mācību gada. Savukārt ja skolēnu un skolotāju attiecības būs virs vidējā mērījuma valstī 2022.gadā, tiks nodrošināts 2% papildfinansējums.

Papildus jaunajā finansējuma modelī tiks palielināts valsts ģimnāziju finansējuma apjoms.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) skatījumā, izmaiņas nostiprinās trīs prasības pašvaldībām — pirmkārt, pienākumu un atbildību rūpēties par kvalitatīva izglītības procesa nodrošināšanu katrā izglītības iestādē, otrkārt, pedagogu atlīdzības noteikšanā nodrošināt noteiktās zemākās mēneša darba algas likmes piemērošanu un treškārt, nodrošināt iepriekšminēto finanšu atvēlēšanu atbalsta personām un administrācijas darba samaksai.

Prasība pedagogiem garantēt vismaz zemāko mēneša darba algas likmi ir noteikta kā obligāts nosacījums pašvaldībai mērķdotācijas sadalē izglītības iestādēm.

Kā pamatoja IZM, pašreizējā situācija vāji ietekmē skolu tīklu sakārtošanu un tam sekojošu nepietiekami aktīvu risinājumu meklēšanu skolotāju pilnu slodžu nodrošinājumā. Līdz ar to tiek secināts, ka esošā situācija neveicina būtiskas izmaiņas arī Latvijas skolotāju vidējā darba samaksā.

Kā viens no valsts budžeta mērķdotācijas sadales neefektivitātes cēloņiem tiek minēta pārliekā centralizācija jeb mērķdotācijas sadales lēmumu pieņemšana ministrijas līmenī, kad ministrija veic mērķdotācijas aprēķinu katrai izglītības iestādei. Spēkā esošais regulējums neparedz izglītības iestāžu dibinātāju lielāku pilnvarojumu jeb pietiekami elastīgu rīcību ar tiem piešķirto mērķdotācijas apmēru. Tādēļ esot nepieciešams ieviest jauno modeli «Skolēns pašvaldībā».

Kā ziņots, LIZDA ir paziņojusi, ka aicinās skolu pedagogus no septembra sākt beztermiņa streiku. Kā aģentūru LETA informēja LIZDA vadītāja Inga Vanaga, arodbiedrība vairāk nerīkos piketus vai gājienus, bet no septembra plānots sākt beztermiņa streiku. Tas nebūšot brīdinājuma streiks, kas notiks noteiktu laiku, bet tas turpināsies tik ilgi, kamēr tiks sadzirdētas LIZDA prasības.

LIZDA ir izvirzījusi trīs galvenās prasības — sabalansēta darba slodze, atalgojuma palielināšanas grafiks saskaņā ar Izglītības likumā noteiktajiem principiem un taisnīgs finansējuma sadales mehānisms, lai neciestu pedagogi no pašvaldībām ar sakārtotu skolu tīklu un lielu izglītojamo skaitu.