Valdība piekrīt paaugstināt pašvaldībām IIN ieņēmumu proporciju līdz 78%

Pašvaldības gan prasīja atjaunot kādreizējo IIN sadales proporciju: pašvaldībām — 80% un valstij — 20%.

Kā skaidroja Siliņa, esot iespējams vienoties, ka notiek virzība uz 80% IIN ieņēmumu daļu pašvaldībām, bet viņa nevarot apsolīt, ka to sasniegs.

Premjere arī uzskaitīja vairākus kompromisus, kuriem piekritusi valdība, piemēram, neatņemt pašvaldībām IIN pārpildi, bet ļaut pašvaldībām izmantot šos līdzekļus novirzīt aizdevumu apmaksai, ļaujot izvēlēties, kurus aizņēmumus pašvaldība segs. Tas ļaušot pašvaldībām atbrīvot daļu līdzekļu.

Papildus 2,5 miljoni eiro tikšot piešķirti pierobežas novadiem — Alūksnei, Augšdaugavai, Balviem, Ludzai un Krāslavai, jo, šīm pašvaldībām dzīvojot blakus «dzelzs priekškaram», esot grūti veidot attīstību. 

Tāpat plānots nepiemērot pašvaldībām apkalpošanas maksu jauniem kredītiem.

Finanšu ministrija (FM) informēja aģentūru LETA, ka piedāvāts arī palielināt pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (PFI) dotāciju par 14 miljoniem eiro.

FM informē, ka 2025.gadā saglabās esošo PFI kārtību. Visām pašvaldībām 2025.gadā tiek plānots izlīdzināto ieņēmumu (kopā ar finansējumu Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas pašvaldībām) pieaugums vidēji 10,3% apmērā, salīdzinot ar 2024.gadam plānoto.

IIN prognozes pārpildi tiek piedāvāts novirzīt pašvaldības uzņemto aizņēmumu saistību dzēšanai. FM skaidro, ka šis risinājums atbilst ES direktīvas prasībām un jaunajam ekonomikas pārvaldības modelim. Līdz ar to pašvaldībai samazināsies uzņemtās saistības un aizdevumu procentu maksājumi, kā arī palielināsies iespēja saņemt jaunus aizņēmumus. Savukārt jaunajiem aizņēmumiem no valsts budžeta tiek piedāvāts nepiemērot apkalpošanas maksu. Tas nozīmē, ka pašvaldībām samazinātos procentu maksājumi par 0,25%.

Tāpat nolemts neattiecināt 2,6% darba algas fonda pieauguma vērtēšanu uz izmaiņām, kas saistītas ar valsts noteikto un kas tieši ietekmē pašvaldību budžetus, tostarp pedagogu darba samaksa un minimālās darba algas izmaiņas. Pašvaldība ar domes lēmumu varēs noteikt ekonomiski pamatotu izņēmumu.

2025.gada valsts budžeta kontekstā arī panākta vienošanās par IIN 100% garantijām pašvaldībām, tai skaitā precizējot sadalījumu pa ceturkšņiem. Tāpat puses vienojušās par pašvaldību aizņēmumu un galvojumu limitu un nosacījumiem. Protokolā iekļauta arī vienošanās par mājokļa pabalsta aprēķinā izmantoto koeficientu noteikšanu un par finansējumu tranzītu ielu uzturēšanai un būvniecībai.

Pašvaldībām ik gadu tiek prognozēts nodokļu ieņēmumu un nodokļu izmaiņu kompensācijas pieaugums, tai skaitā 2025.gadam paredzēts pieaugums 235,8 miljonu eiro apmērā, salīdzinot ar 2024.gada plānu, informē FM.

Saistībā ar nodokļu politikas izmaiņām atbilstoši valdībā pieņemtajiem lēmumiem pašvaldībām tiek piedāvāts pilnā apmērā kompensēt IIN ieņēmumu izmaiņas, paredzot papildu valsts budžeta dotāciju pašvaldībām autonomo funkciju veikšanai. Vienlaicīgi valdība plāno arī turpmāk pašvaldībām garantēt IIN prognozes izpildi pilnā apmērā. Līdz ar to pašvaldībām tiek paredzēta pastāvīga, stabila un prognozējama ieņēmumu bāze 2025.gadā, kas nodrošinās nepieciešamos finanšu resursus pašvaldību funkciju veikšanai un saistību izpildei.

Par 50 miljoniem eiro ir palielināts 2025.gada un vidējā termiņa pašvaldību aizņēmumu kopējais limits, kā arī paplašināti aizņemšanās mērķi. Kā galvenā aizņēmumu prioritāte vidējā termiņā tiek saglabāta ES fondu un Atveseļošanas fonda projektu īstenošana. Savukārt kā jauns aizņēmumu mērķis protokolā ir iekļauts meliorācijas sistēmas un pilsētu lietus, ūdens kanalizācijas sistēmas investīciju projekti.

Tiek saglabāti 2024.gada aizņemšanās mērķi un to nosacījumi, lai pašvaldības varētu turpināt īstenot izglītības iestāžu investīciju projektus ilgtspējīgas pamatizglītības un vidējās izglītības funkcijas īstenošanai, kā arī skolu tīkla sakārtošanai, pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras investīciju projektus, iegādāties transportu skolēnu pārvadāšanai un veikt ceļu būvniecības projektus, kā arī ar drošības stiprināšanu saistītām funkcijām. FM skaidro, ka aizņēmumi jaunas skolas būvniecībai būs iespējami bez pašvaldības līdzfinansējuma. Tāpat ir piedāvāts vienoties par 2025.gada aizņēmumu pamatsummas pārcelšanas nosacījumiem.

Turpmāk pašvaldībām būs paplašinātas iespējas izmantot aizņēmumu pašvaldības prioritārajiem investīciju projektiem atbilstoši katras pašvaldības attīstības plānam, informē FM. Aizņēmumu varēs izmantot jau sākto projektu turpināšanai, pabeigšanai un apvienot ar ES fondu un Atveseļošanas fonda finansētiem projektiem. Šiem projektiem samazināts pašvaldības līdzfinansējums no 15% līdz 10% un katrai pašvaldībām ir pieejama kopējā aizņēmumu summa ir 1,5 miljonu eiro apmērā, bet Rīgai kā galvaspilsētai — sešu miljonu eiro apmērā.

Kā ziņots, šodien Mārupes kultūras namā notiek LPS domes sēde, kurā tiek izskatīts ar nākamā gada valsts budžetu saistītais Ministru kabineta (MK) un LPS vienošanās un domstarpību protokols.

Plānots, ka sēdes laikā LPS dome balsos par protokola apstiprināšanu un lems, vai dot LPS priekšsēdim Gintam Kaminskim mandātu to parakstīt. Šādu lēmums MK jau pieņēma 8.oktobrī.

Protokols pēc tā parakstīšanas tiks pievienots 2025.gada valsts budžetam un budžeta ietvaram 2025. — 2027.gadam.

Valsts budžeta projekta 2025.gadam un budžeta ietvara 2025., 2026. un 2027.gadam apstiprināšana MK plānota šā gada 14.oktobrī. Savukārt Saeimā 2025.gada budžeta likumprojektu paketi paredzēts iesniegt šā gada 15.oktobrī.